Apskatīt Vemšana izejas kodu

{{atsauces+}}
{{Medicīniskais brīdinājums}}
{{noformējums+}}
'''Vemšana''' ({{val|la|vomitus}}) ir sarežģīts [[kuņģis|kuņģa]] un [[zarna|zarnu]] motorikas akts, kurā tiek iztukšots kuņģis un daļēji arī [[divpadsmitpirkstu zarna]]. Retos gadījumos tiek atvemts arī [[tievā zarna|tievās zarnas]] vai pat [[resnā zarna|resnās zarnas]] saturs.

== Norise ==
Vemšanas brīdī krampjaini saraujas kuņģa vārtnieka slēdzējmuskulis un noslēdzas izeja no kuņģa uz tievo zarnu. Vienlaikus rodas t.s. kuņģa antiperistaltika - pretstatā normālām [[peristaltika]]s kustībām vispirms saraujas muskuļi, kas atrodas tuvāk kuņģa izejai, un pēc tam [[barības vads|barības vadam]] tuvāk esošie muskuļi. Tādējādi kuņģa saturs tiek izvadīts ārā pa barības vadu. Vemšanas brīdī spēcīgi saraujas arī vēdera priekšējās sienas muskuļi, kas spiež uz kuņģi un palīdz to iztukšot.

== Vemšanas izraisītāji ==
Vemšanu var izraisīt, arī kairinot t.s. vemšanas zonas ([[mēle]]s sakni, mīkstās [[aukslējas]], [[rīkle]]s mugurējo sienu).

Vemšanas cēlonis var būt dažādas kuņģa un zarnu slimības. Dažu barības vada slimību gadījumā (barības vada sašaurinājums, divertikuls u.c.) vemšana sākas tūlīt pēc ēšanas. Ja ir gastrīts (akūts vai hronisks) un kuņģa čūla, vemšana parasti sākas 1 1,5 — 2 stundas pēc ēšanas (t. i., gremošanas kulminācijas laikā). Divpadsmitpirkstu zarnas čūlas gadījumā vemšana parasti sākas 1 — l,5 stundas pēc ēšanas, vēmekļi ir šķidri, ar skābu garšu. Ja sašaurināta divpadsmitpirkstu zarna vai kuņģa izejasdaļa, var atvemt barību, kas uzņemta pirms vairākām stundām vai pat iepriekšējā dienā.

Zarnu aizsprostojuma gadījumā vēmekļiem var būt [[izkārnījumi|izkārnījumu]] smaka. Ja vēmekļi līdzīgi [[kafija]]s biezumiem, tas liecina par [[asiņošana|asiņošanu]] gremošanas traktā. Abos pēdējos gadījumos nepieciešama tūlītēja ķirurģiska palīdzība.

Vemšanas cēlonis var būt arī dažādas centrālās nervu sistēmas slimības (piem., audzējs, smadzeņu satricinājums, meningīts). Šajos gadījumos vemšana saistīta nevis ar barības uzņemšanu, bet ar ķermeņa stāvokļa maiņu un pašsajūta pēc vemšanas neuzlabojas, kā tas mēdz būt gremošanas trakta slimību gadījumā.

Vemšanu sakarā ar ilgstošu šūpošanos un straujām ķermeņa stāvokļa maiņām — t.s. [[jūras slimība|jūras slimību]] jeb kinetozi — rada [[auss#Iekšējā auss|līdzsvara aparāta]] pārkairinājums.

Nereti vemšanu rada asa, nepatīkama smaka, bojāta ēdiena izskats, garša u.tml. Vemšanas cēlonis var būt arī dažu medikamentu (uzpirkstītes preparātu, salicilātu, sulfanilamīdu, apomorfīna) pārdozēšana vai nepanešana, kā arī organismā iekļuvusi inde ([[alkoholiskie dzērieni|alkohols]], [[nikotīns]], [[arsēns]], [[tetraetilsvins]]).

Nereti vemšanas cēlonis ir autointoksikācija dažu smagu [[niere|nieru]] slimību, kā arī [[cukura diabēts|cukura diabēta]] gadījumā, kad organismā uzkrājas kaitīgas vielas. Dažreiz vemšanu izraisa citu iekšējo orgānu slimības. Biežākie šādas vemšanas cēloņi ir nieru bļodiņu sastrutojums, [[iekšējo orgānu noslīdējums]], [[sirds]] somiņas strutains iekaisums, arī [[grūtniecības toksikoze]].

== Ārstēšana ==
Vemšanas laikā jāpalīdz slimniekam noturēt galvu un pēc vemšanas jādod izskalot muti. Ja slimnieks zaudējis samaņu, tam vemšanas laikā jāpagriež galva uz sāniem tā, lai vēmekļi neiekļūtu [[elpvads|elpvadā]]. Sliktu dūšu mazina un sajūtu uzlabo daži medikamenti (aminazīns, amizils, aerons), kā arī [[Ārstniecības kumelīte|kumelīšu]] tēja. Taču jāņem vērā, ka vemšanai var būt ļoti atšķirīgi cēloņi, tāpēc vienmēr nepieciešama rūpīga izmeklēšana un attiecīgās slimības ārstēšana.

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Organisma reakcijas]]
[[Kategorija:Simptomi]]