Vikipēdija:Balsošana/Saules kauja.jpg
BALSOJUMS BEIDZIES!!!
šajā balsojumā vairs nevar piedalīties
Kur te autortiesību pārkāpums? Saskaņā ar Autortiesību likumu autora darbu var izmantot, ja darbu izmanto publiski atkārtoti - konkrētā 1937. gadā tapusī glezna tiek publiski izmantota gadu desmitiem, savukārt autora mantiskās tiesības uz tās reprodukcijām neattiecas. --anonīms 14:35, 25 augustā, 2008 (UTC)
- Ja es samgi nekļūdos autora mantiskās tiesības nav autortiesības, bet tiesības darbu, piemēram, pārdot, par publisku atkārtošanu neko ātrumā nevarēju tai likumā atrast, norādi konkrētus pantus ~~Xil (saruna) 15:02, 25 augustā, 2008 (UTC)
- Autortiesības sastāv no divām daļām: 1) Autora personiskās jeb nemantiskās tiesības (tiesības tikt atzītam par autoru; tiesības izlemt, publiskot darbu vai nepubliskot; tiesības uz darba neaizskaramību, u.c.); 2) Autora mantiskās tiesības (lai nodrošinātu autoram par darbu pienākošos atlīdzību). Savukārt sīkāk par autortiesību ierobežojumiem skat., piemēram, Veikša I. Kas ir autortiesības? - Turība: Rīga, 2007, 87.-94.lpp. u.c. jurisprudences mācību grāmatās, kur tiek skaidrots likums (kurā ir tikai pati definīcija) un precedenti. Šai gadījumā runa ir par 19. panta 6. punkta traktējumu. --anonīms 16:03, 25 augustā, 2008 (UTC)
- Es no tā panta sapratu, ka tas ir apmēram tāpat, kā mēs varam fotografēt, teiksim, brīvi pieejamu skulptūru parkā un fotogrāfiju brīvi izplatīt, nepārkāpjot ar to tēlnieka autortiesības. --ScAvenger 16:47, 25 augustā, 2008 (UTC)
- Jap. Un tas pats attiecas, piemēram, uz Ulmaņa portretu, kurš jau gadu desmitus salikts vai visās mācību grāmatās. Taču tad spēkā ir nemantiskās tiesības, tb jānorāda attiecīgā objekta autors. Starp citu, tā Veikšas grāmata gan studentiem domāta, bet tādiem kā mums te arī lieti noder, jo izskaidro. Grāmatnīcās brīvi nopērkama un nav dārga. Ja vēlamies šādi publiski strādāt, tad tēmā tomēr jāorientējas, citādi dēļ nezināšanas pieļaujam klajus autortiesību pārkāpumus (Vimbas glezna piedēvēta citam autoram), vai arī pārāk drastiski pieejam, likvidējot tādus attēlus, kas ir nepieciešami un kuru lietošanu likums neierobežo. --anonīms 17:01, 25 augustā, 2008 (UTC)
- 19. panta 6. punktā teikts, ka drīkst izmantot publiski izstādītus darbus, bet 25. pantā teikts, ka publiski izstādītus darbus var izmantot nekomerciālā nolūkā - Vikipēdijā pieejamajiem darbiem ir jābūt izmantojamiem komerciāli. Tur nav minēts nekas par atkārtotu publicēšanu ~~Xil (saruna) 17:50, 25 augustā, 2008 (UTC)
- Jap. Un tas pats attiecas, piemēram, uz Ulmaņa portretu, kurš jau gadu desmitus salikts vai visās mācību grāmatās. Taču tad spēkā ir nemantiskās tiesības, tb jānorāda attiecīgā objekta autors. Starp citu, tā Veikšas grāmata gan studentiem domāta, bet tādiem kā mums te arī lieti noder, jo izskaidro. Grāmatnīcās brīvi nopērkama un nav dārga. Ja vēlamies šādi publiski strādāt, tad tēmā tomēr jāorientējas, citādi dēļ nezināšanas pieļaujam klajus autortiesību pārkāpumus (Vimbas glezna piedēvēta citam autoram), vai arī pārāk drastiski pieejam, likvidējot tādus attēlus, kas ir nepieciešami un kuru lietošanu likums neierobežo. --anonīms 17:01, 25 augustā, 2008 (UTC)
- Es no tā panta sapratu, ka tas ir apmēram tāpat, kā mēs varam fotografēt, teiksim, brīvi pieejamu skulptūru parkā un fotogrāfiju brīvi izplatīt, nepārkāpjot ar to tēlnieka autortiesības. --ScAvenger 16:47, 25 augustā, 2008 (UTC)
- Autortiesības sastāv no divām daļām: 1) Autora personiskās jeb nemantiskās tiesības (tiesības tikt atzītam par autoru; tiesības izlemt, publiskot darbu vai nepubliskot; tiesības uz darba neaizskaramību, u.c.); 2) Autora mantiskās tiesības (lai nodrošinātu autoram par darbu pienākošos atlīdzību). Savukārt sīkāk par autortiesību ierobežojumiem skat., piemēram, Veikša I. Kas ir autortiesības? - Turība: Rīga, 2007, 87.-94.lpp. u.c. jurisprudences mācību grāmatās, kur tiek skaidrots likums (kurā ir tikai pati definīcija) un precedenti. Šai gadījumā runa ir par 19. panta 6. punkta traktējumu. --anonīms 16:03, 25 augustā, 2008 (UTC)
