Apskatīt Viktors Černomirdins izejas kodu

{{labs raksts}}
{{Personas infokaste
|        platums = 
|          vārds = Viktors Černomirdins
|     vārds_orig = ''Виктор Черномырдин''
|         attēls = ЧЕРНОМЫРДИН Виктор Степанович.jpg
|     att_izmērs = 181px
|  att_nosaukums = Krievijas sūtnis Ukrainā 2003. gadā
|     dz_dat_alt = 
|        dz_gads = 1938
|     dz_mēnesis = 4
|       dz_diena = 9
|       dz_vieta = Čornijotroga, Čkalovas apgabals, [[KPFSR]], {{URS}} (tagad [[Orenburgas apgabals]])
|      m_dat_alt = 
|         m_gads = 2010
|      m_mēnesis = 11
|        m_diena = 3
|        m_vieta = [[Maskava]], {{RUS}}
|   dzīves_vieta = 
|      pilsonība = 
|        tautība = 
|   nodarbošanās = 
|        dzimums = V
|         vecāki = Stepans Černomirdins<br>Marfa Černomirdina
|          brāļi = Nikolajs, Aleksandrs
|          māsas = Nataļja, Jekaterina
|   dzīvesbiedrs = Valentīna Černomirdina
|          bērni = Vitālijs Černomirdins<br>Andrejs Černomirdins
|       paraksts = Viktor Chernomyrdin’s signature.svg
|       piezīmes = 
|    kategorijas = 
|    citas daļas = 
{{Amatpersonas infodaļa
| amatp_virsr = 
|       amats = Krievijas Federācijas Valdības priekšsēdētāja vietas izpildītājs 
| term_sākums = {{dat|1998|8|23|N}}
| term_beigas = {{dat|1998|9|11|N}}
| apbalvojumi = 
|    piezīmes =   
}}
{{Amatpersonas infodaļa
| amatp_virsr =
|       amats = Krievijas Federācijas Valdības priekšsēdētājs
| term_sākums = {{dat|1992|12|14|N}}
| term_beigas = {{dat|1998|3|23|N}}
| apbalvojumi = [[Attēls:Orden for Service I.png|border|75px|link=I šķiras Ordenis par Kalpošanu Tēvijai (Krievija)]]<br>
[[Attēls:Orden for Service II.png|border|53px|link=II šķiras Ordenis par Kalpošanu Tēvijai (Krievija)]] [[Attēls:Orden for Service III.png|border|53px|link=III šķiras Ordenis par Kalpošanu Tēvijai (Krievija)]] [[Attēls:Orden for Service IV.png|border|42px|link=IV šķiras Ordenis par Kalpošanu Tēvijai (Krievija)]]<br>
[[Attēls:Orden of Friendship.png|border|40px|link=Draudzības ordenis (Krievija)]]<br>
[[Attēls:Ribbon 300 years to russian fleet.png|border|40px|link=Medaļa par godu Krievijas flotes 300 gadu jubilejai]] [[Attēls:Ribbon Medal 850 Moscow.png|border|40px|link=Medaļa par godu Maskavas 850 gadu jubilejai]] [[Attēls:1000 anniversary of Kazan rib.png|border|40px|link=Medaļa par godu Kazaņas 1000 gadu jubilejai]]<br>
[[Attēls:Ukraine-republic007.png|border|60px|link=V šķiras Kņaza Jaroslava Gudrā ordenis (Ukraina)]] [[Attēls:Order of Merit 3rd Class of Ukraine.png|border|60px|link=III šķiras Ordenis "Par Nopelniem" (Ukraina)]]<br>
[[Attēls:OrdenParasat.png|40px|link=Cildenības ordenis (Kazahstāna)]] [[Attēls:Ribbon bar of Gosh medal.png|border|40px|link=Mhitara Goša medaļa (Armēnija)]]<br>
[[Attēls:Sergiy_Radonejskiy_-_2.svg|28px|link=Sirdsskaidrā Radoņežas Sergija II šķiras ordenis]]<br>
[[Attēls:Diploma_of_the_President_of_Russia.png|25px|Krievijas Federācijas Prezidenta Atzinības raksts]] [[Attēls: Нагрудный знак к Почетной грамоте Правительства РФ.png|20px|Krievijas Federācijas Valdības Atzinības raksts]] [[Attēls: Нагрудный знак к Почетной грамоте Правительства РФ.png|20px|Krievijas Federācijas Valdības Atzinības raksts]]
|    piezīmes =   
}}
{{Amatpersonas infodaļa
| amatp_virsr =
|       amats = PSRS gāzes rūpniecības ministrs
| term_sākums = {{dat|1985|2|12|N}}
| term_beigas = {{dat|1989|6|27|N}}
| apbalvojumi =  [[Attēls:Order october revolution rib.png|border|40px|link=Oktobra Revolūcijas ordenis]] {{Sarkanā Karoga ordenis}} [[Attēls:Order badge of honor rib.png|border|40px|link=Ordenis "Goda zīme"]]<br>
[[Attēls:40 years of victory rib.png|border|40px|link=Jubilejas medaļa, godinot Uzvaras 1941.–1945. g. Lielajā Tēvijas karā 40. gadadienu]]
|    piezīmes =   
}}
{{Politiķa infodaļa
| sadaļas_virsr = Partijas piederība līdz 1990. gadam
|         amats = 
|   term_sākums = 
|   term_beigas = 
|       partija = [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|PSKP]]
|      piezīmes = '''Apbalvojumi''' [[Attēls:100 lenin rib.png|border|40px|link=Medaļa, atceroties 100 gadus kopš Ļeņina dzimšanas]]
}}
{{Politiķa infodaļa
| sadaļas_virsr = Partijas piederība no 1990. līdz 2006. gadam
|         amats = partijas priekšsēdētājs (līdz 2000. gadam)
|   term_sākums = 
|   term_beigas = 
|       partija = [[Mūsu mājas – Krievija]]
|      piezīmes = 
}}
{{Inženiera infodaļa
|     inž_nosauk = Inženiertehnologa un inženierekonomista
|         nozare = 
|   darba_vietas =
|      izglītība = [[Samāras Valsts Tehniskā universitāte|Kuibiševas Politehniskais institūts]] (1966)<br>[[V. Černomirdina vārdā nosauktais Maskavas Valsts Atklātā universitāte|Vissavienības Neklātienes politehniskais institūts]] (1972)
|       projekti =
|    izgudrojumi =
|     sasniegumi = Tehnisko zinātņu kandidāts (1981)<br>(disertācija "Sērūdeņraža gāzes padziļināta pārstrāde, pielietojot jaunus komponentus")
|    apbalvojumi = 
|       piezīmes =   
}}
}}
'''Viktors Černomirdins''' ({{val|ru|Виктор Степанович Черномырдин}}; dzimis {{dat|1938|4|9}}, miris {{dat|2010|11|3|}}) bija [[Padomju Savienība|PSRS]] un [[Krievijas Federācija]]s politiķis. PSRS Gāzes rūpniecības ministrs (1985–1989), tad valsts koncerna [[Gazprom]] vadītājs (1989–1992).

Krievijas Federācijas Valdības priekšsēdētājs (1992–1998), Krievijas Federācijas sūtnis Ukrainā (2001–2009).<ref name="nekr">{{Tīmekļa atsauce|url=http://lenta.ru/articles/2010/11/03/chernomyrdin/|title=Умер Черномырдин|publisher=lenta.ru}}</ref>

== Dzīvesgājums == 
Dzimis 1938. gada 9. aprīlī [[Orenburgas apgabals|Orenburgas apgabala]] Čornijotrogas ciemā piecu bērnu ģimenē. Tēvs Stepans bija cēlies no [[kazaki|kazaku]] dzimtas, strādāja par šoferi. 1957. gadā Viktors pabeidza [[Orska]]s 1. Tehnisko arodvidusskolu un sāka strādāt [[Valērijs Čkalovs|Valērija Čkalova]] vārdā nosauktajā Orskas Naftas pārstrādes rūpnīcā kā [[atslēdznieks]], kā arī kompresoru un sūkņu mašīnists. 1957.-1960. gados dienējis armijā kā lidlauka tehniķis Spaskā-Daļņijā ([[Piejūras novads]]), pēc tam atgriezies strādāt uz to pašu rūpnīcu kā iekārtas mašīnists un operators, tad kā tehnoloģiskās iekārtas vadītājs.
No 1962. līdz 1966. gadam studēja [[Kuibiševa]]s Politehniskajā institūtā, iegūstot inženiertehnologa kvalifikāciju.<ref>[http://www.panorama.ru/gov/gov20008.shtml Russian Governement] {{ru ikona}}</ref> 1967.-1973. gadā strādājis [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|PSKP]] Orskas pilsētas komitejā par instruktoru, pārziņa vietnieku, arī par nodaļas pārzini. Paralēli 1968.-1972. gados mācās Vissavienības Neklātienes Politehniskajā institūtā, pēc kā iegūst [[inženierekonomika|inženierekonomista]] specialitāti.<ref name="nekr" />

No 1973. līdz 1978. gadam Černomirdins vadīja Orskas gāzes pārstrādes rūpnīcu, tad strādāja Maskavā kā [[PSKP Centrālā komiteja|PSKP Centrālās komitejas]] Smagās rūpniecības nodaļas instruktors. 1981. gadā aizstāvēja tehnisko [[zinātņu kandidāts|zinātņu kandidāta]] disertāciju "[[Sērūdeņradis|Sērūdeņraža]] gāzes padziļināta pārstrāde, pielietojot jaunus komponentus".
1982. gadā Viktoru Černomirdinu iecēla par PSRS [[PSRS Gāzes rūpniecības ministrija|Gāzes rūpniecības ministra]] vietnieku. Nākamajā gadā viņš kļuva par Vissavienīvas ražošanas apvienības "Tjumeņgazprom" vadītāju. No 1985. līdz 1989. gadam Viktors Černomirdins bija PSRS Gāzes rūpniecības ministrs. Pēc tam viņš līdz 1992. gadam vadīja valsts gāzes koncernu "[[Gazprom]]".

=== Politiskā karjera ===
1980. gados Viktors Černomirdins kļuva par [[PSRS Augstākā Padome|PSRS Augstākās Padomes]] deputātu (1984—1989) un arī par [[KPFSR]] Augstākās Padomes deputātu (1985—1990). No 1986. līdz 1990. gadam V. Černomirdins bija [[PSKP CK]] loceklis. Tolaik Černomirdins iepazinās ar [[Boriss Jeļcins|Borisu Jeļcinu]], kurš bija PSKP [[Sverdlovskas apgabals|Sverdlovskas apgabala]] komitejas pirmais sekretārs.
1992. gada 30. maijā Viktors Černomirdins kļuva par Krievijas Valdības Priekšsēdētāja vietnieku kurināmā un enerģētikas kompleksa sfērā.<ref name="nekr" /><ref>[http://document.kremlin.ru/doc.asp?ID=092391 Указ президента РСФСР от 30.05.1992 N 535]{{Dead link|date=August 2015}} {{ru ikona}}</ref>

Tā paša gada 14. decembrī Krievijas prezidents B. Jeļcins VII Krievijas Federācijas Tautas deputātu sanāksmē, sakarā ar vairuma deputātu izteikto neapmierinātību ar [[Jegors Gaidars|Jegoru Gaidaru]] kā valdības priekšsēdētāja kandidātu (amats toreiz bija neaizņemts kopš 1991. gada septembra), piedāvāja deputātiem nobalsot par vienu no 5 citām kandidatūrām, kuras tika izvēlētas no pašu deputātu frakciju piedāvātajām.<ref>[http://document.kremlin.ru/doc.asp?ID=089983 Указ Президента РСФСР от 26.09.1991 N 132] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20131019103045/http://document.kremlin.ru/doc.asp?ID=089983 |date=19.10.2013 }} {{ru ikona}}</ref> Rezultātā par Ministru Padomes — Krievijas Federācijas Valdības priekšsēdētāju kļuva Viktors Černomirdins.<ref>[http://pravo.gov.ru/proxy/ips/?searchres=&collection=1&sort=-1&div=209000010&edition=209000001 Постановление Съезда народных депутатов Российской Федерации от 14.12.1992 № 4088-I Об утверждении Председателя Совета Министров Российской Федерации] {{ru ikona}}</ref><ref>[http://document.kremlin.ru/doc.asp?ID=093394 Указ президента Российской Федерации от 14 декабря 1992 года № 1567 "О Председателе Совета Министров—Правительства Российской Федерации"] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090619083230/http://document.kremlin.ru/doc.asp?ID=093394 |date={{dat|2009|06|19||bez}} }} {{ru ikona}}</ref>

1993. gada 25. decembrī Černomirdina ieņemtais amats tika oficiāli pārdēvēts īsāk — par [[Krievijas Federācijas Valdības priekšsēdētājs|Krievijas Federācijas Valdības priekšsēdētāja]] amatu.
Visu savu premjerministra pilnvaru laiku un vēl līdz 1998. gada 26. maijam bija Krievijas Federācijas Drošības Padomes pastāvīgais loceklis.<ref>[http://document.kremlin.ru/doc.asp?ID=068320 Указ Президента Российской Федерации от 26 мая 1998 года № 592 "О членах Совета Безопасности Российской Федерации"] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110814042540/http://document.kremlin.ru/doc.asp?ID=068320 |date={{dat|2011|08|14||bez}} }} {{ru ikona}}</ref>
1993. gada 18. februārī kā valdības priekšsēdētājs parakstīja "Vienošanos par augsti bagātinātā [[Urāns (elements)|urāna]] izmantošanu, kurš ir iegūts no [[kodolieroči]]em".

1995. gada maijā kļuva par Viskrievijas sabiedriski politiskās kustības "Mūsu mājas — Krievija" ({{val|ru|"Наш дом – Россия"}}, saīsināti NDR) priekšsēdi. Decembra vēlēšanās šī kustība ieguva 10.1 % balsu un iekļuva [[Krievijas Valsts dome|Krievijas Valsts Domē]]. Pēc B. Jeļcina atkārtotās ievēlēšanas prezidenta amatā 1996. gada jūlijā V. Černomirdina valdība, atbilstoši Krievijas [[konstitūcija]]i, demisionēja. No jauna Viktors Černomirdins tika apstiprināts savā amatā ar Valsts Domes balsojumu 10. augustā.

[[Attēls:VI съезд НДР.jpg|thumb|left|300 px|1999. gada 24. aprīlī NDR VI kongresā V. Černomirdinu atkārtoti ievēlēja par kustības priekšsēdi.<ref>[http://www.panorama.ru/works/vybory/party/ndr.html Наш дом — Россия (НДР)] {{ru ikona}}</ref>]]

1995. gada jūnijā pēc teroristiskā akta [[Budjonnovska (Krievija)|Budjonnovskā]] [[Stavropoles novads|Stavropoles novadā]] Viktors Černomirdins vadīja sarunas ar [[Šamils Basajevs|Šamilu Basajevu]], kura vadītā [[Čečeni|čečenu]] kaujinieku vienība bija sagrābusi slimnīcu, nogalinot ap 180<ref>[https://web.archive.org/web/20081224070809/http://lifeinschool.narod.ru/project/004/budenovsk.htm Терроризм в России] {{ru ikona}}</ref> un paturot gūstā līdz 2000 civiliedzīvotāju, kurus turēja slimnīcā, pieprasot pārtraukt [[Pirmais Čečenijas karš|karadarbību]] [[Čečenijas Republika|Čečenijas Republikā]]. Pēc Krievijas specvienību neveiksmīga triecienuzbrukuma (atbrīvots 61 cilvēks) V. Černomirdins sarunās ar Š. Basajevu pa tālruni panāca, ka lielāko daļu ķīlnieku atbrīvoja, bet vēl 123 cilvēki kalpoja kā garants teroristu drošai izceļošanai uz Čečenijas kalnu rajonu (pēc tam ķīlnieki tika atlaisti). Tika izsludināts karadarbības pārtraukums uz neierobežotu laiku. Vēlāk Viktors Černomirdins kļuva par Budjonovskas goda pilsoni.<ref>[http://www.businesspress.ru/newspaper/article_mId_187_aId_4774.html Почётный гражданин Будённовска] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090618164333/http://www.businesspress.ru/newspaper/article_mId_187_aId_4774.html |date={{dat|2009|06|18||bez}} }} {{ru ikona}}</ref>

1995. gada 7. janvārī, Kristus Piedzimšanas svētkos ([[Ziemsvētki|Ziemsvētkos]]), [[patriarhs]] [[Aleksijs II]] un Krievijas Valdības priekšsēdētājs Viktors Černomirdins piedalījās pirmā akmens un piemiņas plāksnes ielikšanas ceremonijā atjaunojamās [[Kristus Glābēja Katedrāle (Maskava)|Kristus Glābēja Katedrāles]] pamatos.<ref>[http://www.xxc.ru/reconst/stage/ Этапы воссоздания Храма Христа Спасителя] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20131017215434/http://www.xxc.ru/reconst/stage/ |date={{dat|2013|10|17||bez}} }} {{ru ikona}}</ref>

Pēc Krievijas Federācijas Aizsardzības Padomes izveidošanas un līdz tās likvidēšanai V. Černomirdins kā Valdības priekšsēdētājs pildīja šīs padomes priekšsēdētāja vietnieka pienākumus (1996. gada 25. jūlijs — 1998. gada 3. marts).

1996. gada 7. septembrī patriarhs Aleksijs II iesvētīja Sv. Apustuļa un Evaņģēlista [[Svētais Evaņģēlists Jānis|Jāņa]] dievnamu Černomirdina dzimtenē Čornijotrogas ciemā. Dievnams tapis ar Černomirdinu ģimenes atbalstu.<ref>[http://www.orenburg-gov.ru/cda/ContentServer?pagename=Spark/InformationPage&sectionid=1186063260280&articleid=1186063260588 Чёрный Отрог]{{Dead link|date=August 2015}} {{ru ikona}}</ref> Svinībās piedalījās [[Orenburga]]s un Buzulukas metropolīts Valentīns (Miščuks), [[Odesa]]s un Izmailas metropolīts Agafangels (Savins), Svētā Daniela stavropigiālā vīriešu klostera priekšnieka vietnieks arhimandrīts Aleksijs, Orenburgas apgabala gubernators Aleksejs Černišovs un arī pats Viktors Černomirdins.<ref>[http://www.stobitel.ru/ru/jurn2/3.htm Мощи в Чёрном Отроге] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150330073850/http://www.stobitel.ru/ru/jurn2/3.htm |date={{dat|2015|03|30||bez}} }} {{ru ikona}}</ref>

Borisa Jeļcina [[Sirds slimības|sirds operācijas]] laikā (1996. gada 5.-6. novembrī) Viktors Černomirdins pildīja Krievijas Prezidenta pienākumus.<ref>[http://document.kremlin.ru/doc.asp?ID=78268&PSC=1&PT=3&Page=1 Указ президента Российской Федерации от 19 сентября 1996 года № 1378 "О временном исполнении обязанностей президента Российской Федерации"] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20131019103001/http://document.kremlin.ru/doc.asp?ID=78268&PSC=1&PT=3&Page=1 |date={{dat|2013|10|19||bez}} }} {{ru ikona}}</ref><ref>[http://document.kremlin.ru/doc.asp?ID=079724 Указ президента РФ № 1534 от 5 ноября 1996 года "О возложении на Председателя Правительства Российской Федерации Черномырдина В. С. временного исполнения обязанностей президента Российской Федерации"] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20131019103048/http://document.kremlin.ru/doc.asp?ID=079724 |date={{dat|2013|10|19||bez}} }} {{ru ikona}}</ref><ref>[http://document.kremlin.ru/doc.asp?ID=079723 Указ президента Российской Федерации от 6 ноября 1996 года № 1535 "О прекращении временного исполнения Председателем Правительства Российской Федерации обязанностей президента Российской Федерации"] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20131019103042/http://document.kremlin.ru/doc.asp?ID=079723 |date={{dat|2013|10|19||bez}} }} {{ru ikona}}</ref>

1998. gada 23. martā Boriss Jeļcins atlaida Viktora Černomirdina valdību un uzdeva pildīt Valdības priekšsēdētāja pienākumus [[Sergejs Kirijenko|Sergejam Kirijenko]]. Černomirdina valdība ilga 5 gadus, 3 mēnešus un 9 dienas.
Īslaicīgi V. Černomirdins atgriezās pie varas kā premjera amata pienākumu izpildītājs kopš 1998. gada 24. augusta, bet, tā kā viņa kandidatūru divreiz noraidīja Valsts Dome, par Valdības priekšsēdētāju tika nominēts (un apstiprināts) [[Jevgēnijs Primakovs]].

1999. gada 14. aprīlī viņu iecēla par īpašo Krievijas prezidenta pārstāvi situācijas noregulēšanas jautājumos [[Dienvidslāvija]]s Savienotajā Republikā.<ref>[https://archive.today/20120907094736/www.pravoteka.ru/pst/1042/520837.html Указ президента Российской Федерации от 14 апреля 1999 года № 467 "О специальном представителе президента Российской Федерации по урегулированию ситуации вокруг Союзной Республики Югославии"] {{ru ikona}}</ref> Atbrīvots no šī amata kā "pienākumus izpildījis" 7. oktobrī.<ref>[http://document.kremlin.ru/doc.asp?ID=060838 Указ президента Российской Федерации от 7 октября 1999 года № 1351 "О Черномырдине В. С."] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20131019103039/http://document.kremlin.ru/doc.asp?ID=060838 |date={{dat|2013|10|19||bez}} }} {{ru ikona}}</ref> 1999. gadā par miera sekmēšanas pūliņiem [[Kosovas krīze]]s risināšanā un ārpolitisko darbību nominēts [[Nobela miera prēmija]]i. 2003. gadā iznāca V. Černomirdina grāmata "Izaicinājums" (''Вызов''), kurā viņš izklāsta savu skatījumu uz Balkānu krīzes notikumiem.

1999.-2001. gadā Krievijas Valsts Domes deputāts no [[Jamalas Ņencu autonomais apvidus|Jamalas Ņencu autonomā apvidus]]. No 1999. līdz 2000. gadam atkal vadīja "Gazpromu".
2000.-2001. gadā Viktors Černomirdins piedalījās [[UNESCO]] rīkotās ekspedīcijas organizēšanā apkārt pasaulei "Lielā Ziemeļu Taka" kā organizācijas komitejas galva, kā arī piedalījās starta pasākumā Zapoļarnijas pilsētā.<ref>[http://kp.ru/daily/22511/8208/ Виктор Степанович возглавил оргкомитет Всемирной кругосветной экспедиции ЮНЕСКО "Великая Северная Тропа"] {{ru ikona}}</ref>

=== Diplomātiskā karjera ===
No 2001. gada 21. maija līdz 2009. gada 11. jūnijam Viktors Černomirdins bija Krievijas Federācijas Ārkārtas un Pilnvarotais sūtnis [[Ukraina|Ukrainā]]<ref>[http://document.kremlin.ru/doc.asp?ID=007145 Указ президента Российской Федерации от 21 мая 2001 года № 573 "О назначении Черномырдина В. С. Чрезвычайным и Полномочным Послом Российской Федерации в Украине"] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110814043010/http://document.kremlin.ru/doc.asp?ID=007145 |date={{dat|2011|08|14||bez}} }}{{ru ikona}}</ref> un Krievijas prezidenta īpašais pārstāvis tirdzniecības un ekonomisko saišu ar Ukrainu attīstības jautājumos.<ref>[http://document.kremlin.ru/doc.asp?ID=007142 Распоряжение президента Российской Федерации от 21 мая 2001 года № 273-рп "О специальном представителе президента Российской Федерации по развитию торгово-экономических отношений с Украиной"] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110814052710/http://document.kremlin.ru/doc.asp?ID=007142 |date={{dat|2011|08|14||bez}} }}{{ru ikona}}</ref><ref>[http://document.kremlin.ru/doc.asp?ID=016888 Указ президента Российской Федерации от 10 апреля 2003 года № 415 "О присвоении Черномырдину В. С. дипломатического ранга Чрезвычайного и Полномочного Посла"] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090625151546/http://document.kremlin.ru/doc.asp?ID=016888 |date={{dat|2009|06|25||bez}} }}{{ru ikona}}</ref> Kopš 2007. gada 23. novembra — Ukrainā akreditētā diplomātiskā korpusa [[duajiens]].<ref>[http://www.embrus.org.ua/modules.php?op=modload&name=News&file=article&sid=723&POSTNUKESID=171beb42d497a8a0 Черномырдин — дуайен дипкорпуса в Украине] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20131227005724/http://www.embrus.org.ua/modules.php?op=modload&name=News&file=article&sid=723&POSTNUKESID=171beb42d497a8a0 |date={{dat|2013|12|27||bez}} }}{{ru ikona}}</ref> Sūtņa amatā Černomirdins pavadīja astoņus gadus.<ref name="nekr" />

[[Attēls:Виктор Черномырдин в "Московском Комсомольце".jpg|thumb|right|Viktors Černomirdins atklāj piemiņas plāksni rakstniekam [[Mihails Šolohovs|M. Šolohovam]].<ref>[http://www.mk.ru/editions/daily/article/2009/09/23/355784-pervoe-ispyitanie-mihaila-sholohova.html Первое "Испытание" Михаила Шолохова — Свежий МК МК<!-- Заголовок добавлен ботом -->]{{ru ikona}}</ref>]]
2008. gada 4. februārī Viktors Černomirdins kā Starptautiskās Šolohova komitejas priekšsēdētājs nodeva [[Krievijas Valsts Bibliotēka]]i simts eksemplārus M. Šolohova romāna "[[Klusā Dona (romāns)|Klusā Dona]]" manuskripta [[faksimils|faksimila]] izdevuma. Šis manuskripts ilgstoši tika uzskatīts par nozaudētu, taču tad Krievijas valstij radās iespēja nopirkt to no M. Šolohova karadrauga Vasīlija Kudašova mantiniekiem. Izdevuma prezentācijā piedalījās [[Francija|franču]] rakstnieks [[Moriss Drions]].<ref>[http://www.newsru.com/cinema/05feb2008/sholohov.html Рукопись романа Шолохова "Тихий Дон" передана Российской государственной библиотеке]{{ru ikona}}</ref><ref>[http://www.pravda.ru/news/culture/08-11-2006/202960-ran-0/ Морис Дрюон приезжает в Москву для участия в презентации издания рукописи "Тихого дона"]{{ru ikona}}</ref><ref>[http://www.youtube.com/watch?v=iYA1abpWHTQ Виктор Черномырдин и "Тихий Дон" Михаила Шолохова]{{ru ikona}}</ref>

2009. gada 17. februārī Ukrainas Ārlietu ministrija un ministrs V. Ogrizko brīdināja V. Černomirdinu par viņa iespējamo pasludināšanu par [[persona non grata]] "sakarā ar viņa nediplomātiskajiem novērtējumiem, komentāriem un izteikumiem par Ukrainu un tās vadītājiem".<ref>[http://news.mail.ru/politics/2377474 Политика: За рубежом: Черномырдин может быть объявлен персона нон грата на Украине. 17.02.2009, 19:52 "Вести. Ru"] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20131019082402/http://news.mail.ru/politics/2377474/ |date=19.10.2013 }}{{ru ikona}}</ref> Ukrainas valdības priekšsēdētāja [[Jūlija Timošenko|J. Timošenko]] noliedza, ka viņai būtu kāda saistība ar V. Ogrizko izteikumiem.<ref>[http://news.mail.ru/politics/2380072/ Украинский МИД удивил российских дипломатов. 18 февраля 2009] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20131018002519/http://news.mail.ru/politics/2380072/ |date={{dat|2013|10|18||bez}} }}{{ru ikona}}</ref> 3. martā sekoja V. Ogrizko atstādināšana no amata.<ref>[http://www.polit.ru/news/2009/03/03/mid_print.html Новости ''Полит.ру'', 3 марта 2009 г]{{Novecojusi saite}}. — 03.03.2009{{ru ikona}}</ref>

2009. gada 11. jūnijā Krievijas prezidents [[Dmitrijs Medvedevs]] atcēla Černomirdinu no Krievijas sūtņa Ukrainā pienākumiem un iecēla viņu par savu vietnieku, kā arī par Krievijas īpašo pārstāvi ekonomiskās sadarbības jautājumos ar NVS valstīm.<ref>[http://document.kremlin.ru/doc.asp?ID=52817 Указ президента Российской Федерации от 11 июня 2009 года № 654 "О специальном представителе президента Российской Федерации по вопросам экономического сотрудничества с государствами — участниками Содружества Независимых Государств"] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090625144552/http://document.kremlin.ru/doc.asp?ID=52817 |date={{dat|2009|06|25||bez}} }}{{ru ikona}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.sputniknews.com/world/20090611/155230948.html|title=Chernomyrdin dismissed as Russian ambassador to Ukraine|publisher=sputniknews.com|access-date={{dat|2015|08|14||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20151019112150/http://sputniknews.com/world/20090611/155230948.html|archivedate={{dat|2015|10|19||bez}}}}</ref>

Miris 2010. gada 3. novembrī [[Maskava]]s Centrālajā Klīniskajā slimnīcā no [[Miokarda infarkts|miokarda infarkta]], ciešot no smagas [[Vēzis (slimība)|onkoloģiskas]] slimības un [[nieru mazspēja]]s. Pēc piemiņas dievkalpojuma notika nelaiķa apstāvēšana Uspenskas katedrālē Maskavas Dievmātes-Smoļenskas  [[Novodevičjes klosteris (Maskava)|Novodevičjes klosterī]]. To vadīja patriarha vietnieks Maskavas eparhijā, Kruticu un Kolomnas metropolīts Juvenālijs (Pojarkovs). Grēku atlaišanas lūgšanu nolasīja Maskavas un visas Krievzemes patriarhs [[Kirils (Maskavas Patriarhs)|Kirils]]. Viktors Černomirdins un viņa sieva Valentīna ir apglabāti [[Novodevičjes kapsēta]]s 3. iecirknī.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://lenta.ru/news/2010/11/05/burial/|title=В Москве похоронили Черномырдина|publisher=lenta.ru}}</ref>

{{center|
<gallery widths="150px" heights="100px">
Attēls:Памятник В. С. Черномырдину и его супруге В. Ф. Черномырдиной. 5 ноября 2012 г..jpg|Viktora Černomirdina un viņa sievas Valentīnas kaps Novodevičjes kapsētā Maskavā
Attēls:Похороны Виктора Черномырдина 2.jpg|Vladimirs Putins un Dmitrijs Medvedevs Viktora Černomirdina bērēs
</gallery>
}}

== Grāmata par Černomirdinu ==
{{pamatraksts|Viktora Černomirdina spārnotie izteikumi}}
2008. gadā žurnālists Aleksandrs Gamovs publicēja grāmatu "Gribējām kā labāk…" ar politiķa aforistiskiem izteikumiem un intervijām. Černomirdinam piedēvē pazīstamo izteicienu: "Gribējām kā labāk, bet sanāca kā vienmēr".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.genialnee.net/authors/Viktor_Stepanovich_Chernomyrdin/|title=Виктор Степанович Черномырдин|publisher=genialnee.net|access-date={{dat|2015|08|14||bez}}|archive-date={{dat|2010|11|10||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20101110000759/http://www.genialnee.net/authors/Viktor_Stepanovich_Chernomyrdin/}}</ref>

== Ģimene ==
1961. gadā  apprecējās, viņa laulībā ar sievu Valentīnu piedzimuši divi dēli — Vitālijs un Andrejs. Vecākais dēls Vitālijs kopš 1989. gada strādā "Gazprom" kompānijā un kopš 2000. gada vada Černomirdina Reģionālo sabiedrisko fondu "Vidusšķiras atbalsts un attīstība".<ref>[http://www.orenburg.vybory.izbirkom.ru/region/region/orenburg?action=show&root=1&tvd=2562000340488&vrn=2562000340488&region=56&global=&sub_region=56&prver=0&pronetvd=0&type=341&vibid=4564034108171 Выборы в Оренбуржье] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20121130131203/http://www.orenburg.vybory.izbirkom.ru/region/region/orenburg?action=show&root=1&tvd=2562000340488&vrn=2562000340488&region=56&global=&sub_region=56&prver=0&pronetvd=0&type=341&vibid=4564034108171 |date={{dat|2012|11|30||bez}} }} {{ru ikona}}</ref> Jaunākais dēls Andrejs arī strādājis "Gazprom",<ref>''Козырев М.'' [http://www.forbesrussia.ru/forbes/issue/2007-12/11213-%C2%ABchernomyrdin-i-synovya%C2%BB Черномырдин и сыновья] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100524114242/http://www.forbesrussia.ru/forbes/issue/2007-12/11213-%C2%ABchernomyrdin-i-synovya%C2%BB |date={{dat|2010|05|24||bez}} }}. // [[Forbes]]. 12/2007. {{ru ikona}}</ref> 2011. gadā ievēlēts par Starptautiskās Šolohova komitejas priekšsēdētāju.<ref>[http://www.nash-sovremennik.ru/main.php?m=num&y=2011&n=2 Черномырдин, А. В. "Тихий Дон" XXI века. Наш Современник, 2011, 2, с. 191—193] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160305095901/http://www.nash-sovremennik.ru/main.php?m=num&y=2011&n=2 |date={{dat|2016|03|05||bez}} }} {{ru ikona}}</ref><ref>[http://www.rospisatel.ru/prezentazija%20td1.htm В Москве состоялась презентация исходной редакции романа Михаила Шолохова "Тихий Дон"<!-- Заголовок добавлен ботом -->] {{ru ikona}}</ref><ref>[http://rus.ruvr.ru/2011/04/08/48673457.html В Москве представлен воссозданный роман Шолохова "Тихий Дон"] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130220042705/http://rus.ruvr.ru/2011/04/08/48673457.html |date={{dat|2013|02|20||bez}} }} {{ru ikona}}</ref><ref>[http://www.youtube.com/watch?v=B6QBdigjH0Q Шолоховский "Тихий Дон" — ПЛАЩАНИЦА РУССКОГО ЯЗЫКА — YouTube<!-- Заголовок добавлен ботом -->] {{ru ikona}}</ref> V. Černomirdinam ir četri mazbērni. 
{{center|
<gallery widths="150px" heights="100px">
Attēls:Виктор Степанович и Валентина Федоровна.jpg|Viktors un Valentīna Černomirdini 2003. gada decembrī
Attēls:Виталий и Виктор Степанович Черномырдины.jpg|Viktors Čenomirdins ar vecāko dēlu Vitāliju 2003. gadā
Attēls:Председатель Международного Шолоховского комитета Андрей Черномырдин.jpg|Jaunākais dēls Andrejs kā Starptautiskās Šolohova komitejas priekšsēdētājs
</gallery>
}}
== Atsauces ==
{{atsauces|colwidth=30em}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Černomirdins, Viktors}}
[[Kategorija:Krievijas valdības vadītāji]]
[[Kategorija:Krievijas Federācijas diplomāti]]
[[Kategorija:PSKP CK locekļi]]
[[Kategorija:Ar ordeni "Goda Zīme" apbalvotie]]
[[Kategorija:Ar Draudzības ordeni apbalvotie (Krievija)]]
[[Kategorija:Orenburgas apgabalā dzimušie]]
[[Kategorija:Ar Oktobra Revolūcijas ordeni apbalvotie]]
[[Kategorija:Ar Darba Sarkanā Karoga ordeni apbalvotie]]
[[Kategorija:Ar Kņaza Jaroslava Gudrā ordeni apbalvotie]]
[[Kategorija:Ar ordeni "Par nopelniem" apbalvotie (Ukraina)]]