Apskatīt Vilhelms Purvītis izejas kodu

{{Mākslinieka infokaste
| name = Vilhelms Purvītis
| image = Latvian Art Academy 1942.jpg
| imagesize = 240px
| caption = Vilhelms Purvītis (vidū) ar LMA absolventiem
| birthname = 
| birthdate = {{dat|1872|03|03|}}
| location = [[Zaubes pagasts|Zaubes pagasta]] ''Jauži'', [[Vidzemes guberņa]], [[Krievijas Impērija]]<br />(tagad [[Taurupes pagasts]], [[Ogres novads]], {{LAT}})
| deathdate = {{miršanas datums un vecums|1945|01|14|1872|03|03}}
| deathplace = [[Bādnauheima]], [[Trešais Reihs]] (tagad {{GER}})
| nationality = [[latvietis]]
| field = [[glezniecība]]
| training = [[Pēterburgas Mākslas akadēmija]]
| movement = [[impresionisms]], [[ekspresionisms]], [[Jūgendstils]]
| famous works = 
| patrons = 
| awards = [[File:LVA Order of the Three Stars - Commander BAR.png|70px]] [[Triju Zvaigžņu ordenis]] 
[[File:LTU Order of the Lithuanian Grand Duke Gediminas - Grand Cross BAR.png|70px]] [[Lietuvas Ģedimina ordenis]] <br>[[File:Legion Honneur Chevalier ribbon.svg|70px]] [[Francijas Goda leģiona ordenis]]
}} 
'''Vilhelms Kārlis Purvītis''' ({{dat|1872|03|03|N}} — {{dat|1945|01|14|N}}) bija ainavu gleznotājs un pedagogs, viens no latviešu nacionālās glezniecības skolas aizsācējiem un viens no nozīmīgākajiem māksliniekiem latviešu mākslas vēsturē.

== Biogrāfija ==
Vilhelms Kārlis Purvītis dzimis 1872. gada 3. martā [[Rīgas apriņķis|Rīgas apriņķa]] Zaubes pagasta "Jaužos" dzirnavnieka ģimenē. Māte Anna (dzimusi Kļaviņa).<ref>{{Publikācijas atsauce|date=1936. gada 8. maijs.|title=Mūsu kultūras darbinieku auklētājas|url=http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp&#124;issue:213241&#124;page:21|journal=Atpūta, Nr.601|pages=21 lpp}}</ref> Mācījās Jaunpils (Zaubes) draudzes skolā, pēc ģimenes pārcelšanās uz [[Vitebskas guberņa]]s Kļašiciem līdz 1888. gadam turpināja mācības [[Verhņedviska|Drisas]] apriņķa skolā (tagad Baltkrievijā), kur skolas direktors un zīmēšanas skolotājs pamanīja zēna zīmēšanas talantu un mudināja pievērsties gleznošanai. Pēc ģimenes atgriešanās Vidzemes guberņā Purvītis divus gadus krāja mācību naudu pie tēva [[Smiltenes pagasts|Smiltenes pagasta]] Dances dzirnavās, bet 1890. gadā kā brīvklausītājs iestājās [[Repina institūts|Sanktpēterburgas Mākslas akadēmijā]], kur studēja līdz 1897. gadam, specializēdamies ainavu glezniecībā. Jau pirmajā studiju gadā viņš satuvinājās ar [[Janis Rozentāls|Jani Rozentālu]] un [[Jānis Valters|Jāni Valteru]]. Šajos gados Purvītim bija iespējas Sanktpēterburgas kolekcijās un izstādēs iepazīties ar holandiešu vecmeistaru ainavām. Akadēmijā, kas tajā laikā piedzīvoja reformu, Purvītis mācījās pēc dabā gleznotām skicēm veidot sacerētas ainavas, ņemot vērā gan tradīcijas, gan tālaika jaunāko virzienu novācijas (“Mijkrēslī”, 1893). Pēdējā studiju gadā viņš strādāja pazīstamā krievu skolas gleznotāja [[Arhips Kuindži|Arhipa Kuindži]] vadītajā meistardarbnīcā.

Pēc studiju beigšanas Purvītis par konkursa darbu "Pēdējie stari" ieguva ārzemju komandējumu un [[1898]]. gadā viņš kopā ar Jani Rozentālu un Jāni Valteru devās uz [[Vācija|Vāciju]], pēc tam uz [[Francija|Franciju]] un Austroungāriju. Viņa glezna "Pēdējie stari" guva ievērību arī [[1900]]. gada ''Pasaules izstādē'' [[Parīze|Parīzē]], [[Minhene]]s ''Secesijas'' izstādē ([[1901]].) un Starptautiskajā mākslas izstādē [[Liona|Lionā]]. Pēc atgriešanās no komandējuma 1899. gadā Purvītis apmetās Rīgā, pasniedza privātstundas un šajā laikā radīja tādas plaši pazīstamas gleznas kā “Atkusnis pavasarī”, “ Ziemas ainava”, “Agrs pavasaris”, “Pēdējais sniegs".

Pēc [[1905. gada revolūcija]]s notikumiem [[1906]]. gadā Purvītis devās uz Rēveli ([[Tallina|Tallinu]]) un kļuva par zīmēšanas skolotāju Rēveles reālskolā. Šajā laikā Purvīša daiļradē parādījās pirmie pilsētas skati ("Rēvele miglā"). [[1909]]. gadā Purvītis kļuva par [[Rīgas pilsētas mākslas skola]]s direktoru, skolā tai laikā mācījās [[Romans Suta]], [[Jēkabs Kazaks]] un [[Valdemārs Tone]]. Pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākuma skola 1915. gadā tika pārcelta uz Petrogradu un 1916. gadā likvidēta. Pēc 1917. gada Krievijas revolūcijām Purvītis devās ārstēties uz Norvēģiju, kur sarīkoja pirmo personālizstādi [[Oslo]].

1918. gadā atgriezās vācu okupētajā Rīgā. Vēl pirms [[Latvijas brīvības cīņas|Brīvības cīņu]] beigām viņš 1919. gadā tika iecelts par Rīgas pilsētas Mākslas muzeja direktoru (1919—1940), [[Latvijas Augstskola]]s arhitektūras fakultātes profesoru, Latvijas Mākslas akadēmijas rektoru (1919—1934). Šajā periodā viņš organizēja daudzas Latvijas mākslas izstādes Eiropas pilsētās. Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] 1940. gadā tika atcelts no muzeja direktora amata. 1942. gadā viņš sarīkoja pēdējo personālizstādi Rīgā.
[[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigās 1944. gadā Vilhelms Purvītis devās bēgļu gaitās, zaudēja iedzīvi un daļu no līdzi paņemtajām gleznām degošajā Jelgavā, pēc tam caur Liepāju evakuējās uz Dancigu, mira 1945. gada 14. janvārī [[Bādnauheima|Bādnauheimā]] ([[Hesene]]).

Apglabāts Rīgas 1. [[Rīgas Meža kapos apbedīto saraksts|Meža kapos]].

== Piedalīšanās izstādēs ==
Pēc Pēterburgas Mākslas akadēmijas beigšanas un godalgošanas ārzemju izstādēs Purvītis uz brīdi kļuva par modes mākslinieku Krievijā, viņa gleznas pirka krievu kolekcionāri Tretjakovs, kņaziene Teniševa, Botkins. Purvīša darbi tika izstādīti [[Parīze|Parīzē]], [[Berlīne|Berlīnē]], [[Londona|Londonā]], [[Drēzdene|Drēzdenē]], [[Diseldorfa|Diseldorfā]], [[Vīne|Vīnē]], [[Ķelne|Ķelnē]], [[Leipciga|Leipcigā]].

== Daiļrades raksturojums ==
Purvītis uzskatāms par izcilu ainavistu, kurš iedibinājis ainavas žanrā savas tradīcijas un skolu. Atklājis Latvijas dabā daudzus jaunus motīvus (pavasara pali, ūdeņi, sniegi u.c.), radījis monumentālas, sintezētas, tipiskas Latvijas ainavas. Viņa darbi ir stilistiski daudzveidīgi, tajos jaušami plenēra reālisma, [[impresionisms|impresionisma]], [[jūgendstils|jūgendstila]], [[postimpresionisms|postimpresionisma]], [[ekspresionisms|ekspresionisma]] iespaidi. Viņš pirmais pēc [[Jūlijs Feders|Federa]] konsekventi pievērsās dabas tēlojumam.

Viņa radīto darbu skaits mērāms tūkstošos, taču daudzus no saviem darbiem mākslinieks publiskajās izstādēs nerādīja un rūpīgi krāja tos savā dzīvoklī. Liela daļa darbu gāja bojā 1944. gada vasarā aviācijas uzlidojumu laikā Jelgavā. Purvīša darbi saglabājušies Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā Rīgā, Liepājas Vēstures un mākslas muzejā, Tukuma Mākslas muzejā, Valsts Krievu mākslas muzejā Sanktpēterburgā un privātkolekcijās.

== Apbalvojumi un pagodinājumi ==
* Pēterburgas Mākslas akadēmijas Mazā veicināšanas medaļa (1893)
* Parīzes Pasaules izstādes bronzas medaļa par darbu „Pēdējie stari“ (1900)
* [[Minhene|Minhenes]] Secesijas izstādes zelta medaļa (1901)
* [[Liona|Lionas]] 14. starptautiskās Tēlotājas mākslas izstādes lielā balva (''Grand Prix'') par darbiem "Ziemeļu nakts" un "Marta saule" (1902)
* Pēterburgas Mākslas akadēmijas loceklis (1913)
* [[Triju Zvaigžņu ordenis]], 3. šķira (1926)
* [[Goda Leģiona ordenis|Francijas Goda leģiona ordenis]], 5. šķira (1926)
* Kultūras fonda prēmija (1928)
* [[Triju Zvaigžņu ordenis]], 2. šķira (1928)
* Latvijas Mākslas akadēmijas Goda biedrs (1934)
* Kultūras fonda prēmija (1936)
* I šķiras [[Atzinības krusts]] Nr. 17. (1938.g. 16. novembrī)<ref>[https://www.vestnesis.lv/ta/id/13114 Ar Atzinības Krustu apbalvotie] Latvijas vēstnesis Nr. 426/429 no 28.11.2000</ref>
* [[Tēvzemes balva]] (1938)
* Zviedrijas [[Ziemeļu Zvaigznes ordenis|Ziemeļzvaigznes ordenis]]
* Norvēģijas Svētā Olafa ordenis
* Somijas Baltās Rozes ordenis
* Igaunijas Sarkanā krusta ordenis
* [[Lietuvas Dižkunigaiša Ģedimina ordenis|Lietuvas Ģedimina ordenis]]
* Polijas Atjaunošanas ordenis (''Polonia Restituta'')
* Dānijas Karoga ordenis

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Commons category|Vilhelms Purvītis}}
* [https://web.archive.org/web/20131221134154/http://www.makslasvesture.lv/index.php/Vilhelms_Purv%C4%ABtis Latvijas Mākslas vēstures portāls]
* [https://web.archive.org/web/20091126062106/http://www.purvitisart.lv/ Gunta Bērziņa uzturēta Vilhelma Purvīša gleznu kolekcija] {{lv ikona}}

{{kastes sākums}}
{{Amatu secība | pirms = ''nav'' | virsraksts = [[Latvijas Mākslas akadēmijas rektoru uzskaitījums|Latvijas Mākslas akadēmijas rektors]] | periods = 1921.  — 1934. gads| pēc = [[Jānis Kuga]] }}
{{kastes beigas}}
{{Latvijas kultūras kanons}}
{{Latvijas Mākslas akadēmijas rektori|state=expanded}}
{{Autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Purvitis, Vilhelms}}
[[Kategorija:1872. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1945. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Vilhelms Purvītis| ]]
[[Kategorija:Mākslinieku pulciņa "Rūķis" mākslinieki]]
[[Kategorija:Latvijas Mākslas akadēmijas darbinieki]]
[[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa lielvirsnieki]]
[[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa komandieri]]
[[Kategorija:Atzinības krusta lielkrusta komandieri]]
[[Kategorija:Rīgas Meža kapos apbedītie]]
[[Kategorija:Ogres novadā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas Mākslas akadēmijas rektori]]
[[Kategorija:Latvijas kultūras kanonā ietvertās vērtības]]
[[Kategorija:Ar Goda Leģiona ordeni apbalvotie]]
[[Kategorija:Ar Lietuvas Dižkunigaiša Ģedimina ordeni apbalvotie]]