Apskatīt Volkswagen izejas kodu

{{Uzņēmuma infokaste v2
| name = Volkswagen
| logo = Volkswagen logo 2019.svg
| logo_caption = Logotips kopš 2019. gada
| image = Volkswagen.tif
| image_caption = Koģenerācijas stacija
| logo_size = 150
| fate = 
| type = [[zīmols]]
| foundation = 1937. gada 28. maijā
| location_city = [[Volfsburga]]
| location_country = Vācija
| founder = [[Vācu Darbaspēka Fronte]]
| area_served = Globāli
| key_people = Ralfs Brandšteters (CEO, Volkswagen)<ref>[https://www.volkswagen-newsroom.com/en/press-releases/ralf-brandstaetter-to-lead-volkswagen-core-brand-in-future-6086 Ralf Brandstätter to lead Volkswagen core brand in future] on VW Group, 8 June 2020</ref><br/>[[Tomass Šēfers]] (CEO, Volkswagen Passenger Cars)
| industry = [[Autobūve]]
| revenue = 
| revenue_year = 
| profit = 
| profit_year = 
| num_employees = 
| num_employees_year = 
| parent = [[Volkswagen Group]]
| subsid = 
| homepage = {{url|https://www.volkswagen.com|volkswagen.com}}
}}
{{Nosaukums slīprakstā}}
'''''Volkswagen''''' ([[abreviatūra]] — '''VW''') ir ''[[Volkswagen (uzņēmums)|Volkswagen Group]]'' piederoša automobiļu marka.

== Vēsture ==
[[Attēls:Porsche typ12.jpg|thumb|''Porsche Typ 12'' (1931)]]
[[Attēls:MHV VW Käfer Typ 82 01.jpg|thumb|''Volkswagen Typ 82 Kommandeurwagen'']]
[[Attēls:VW Kuebelwagen 1.jpg|thumb|''Volkswagen Typ 82 Kübelwagen'']]
[[Attēls:VW Schwimmwagen 1.jpg|thumb|''Volkswagen Typ 128 Schwimmwagen'']]
Volkswagen ideja dzima 1933. gada rudenī vienā no [[Berlīne]]s viesnīcas ''Kaiserhof'' zālēm. Tur satikās [[Ādolfs Hitlers]], [[Jakobs Verlins]], [[Daimler-Benz]] pārstāvis, [[Roberts Lejs]], [[Vācu Darbaspēka Fronte]]s vadonis un [[Ferdinands Porše]]. Hitlers izvirzīja prasību izveidot vācu tautai uzticamu automobili, kas nebūtu dārgāks par 1000 reihsmarkām. Vēl, automobilis ir jāražo jaunā, jauno Vāciju apzīmējošā rūpnīcā. Uz lapiņas viņš uzskicēja metu, apzīmēja programmas pamata punktus un lūdza nosaukt konstruktora vārdu, kurš būs atbildīgs par valsts pasūtījuma izpildi. Jakobs Verlins piedāvāja Ferdinanda Poršes kandidatūru. Nākamo automobili nodēvēja par ''Volks-Wagen'' — ‘tautas automobilis’.

{{dat|1934|1|17||bez}} Ferdinands Porše nosūtīja "tautas automobiļa" prototipa rasējumus, kas tika izveidots uz agrāk izstrādātā ''[[Porsche Typ 60]]'' bāzes, uz Vācijas Reihskanceleju.

1934. gada jūnijā tika parakstīts līgums starp Vācijas automobiļu asociāciju ({{val|de|Reichsverband der Automobilindustrie}}) un ''[[Porsche|Dr. Ing. h.c. F. Porsche GmbH]]'' — Ferdinanda Poršes uzņēmumu par "tautas automobiļa" trīs prototipu izstrādi. Izstrādei tika doti desmit mēneši. Par pamata prasībām tika izvirzītas šādas lietas: piecas sēdvietas, ass riteņu platums — 1200 mm, attālums starp asīm — 2500 mm, maksimālā jauda — 26 ZS, maksimālais griezes moments — 3500 apgr/min, pašmasa — 650 kg, pārdošanas cena — 1550 reihsmarkas, maksimālais ātrums — 100 km/h, maksimālais pacelšanās leņķis — 30 %, vidējais degvielas patēriņš — 8 litri uz 100 km.

Neskatoties uz jau esošo konstrukciju un pieredzi, darba termiņš ievilkās līdz diviem gadiem. Prototipi bija gatavi tikai 1936. gada septembrī: divdurvju V1, kabriolets V2 (pēc Hitlera pasūtījuma) un četrdurvju V3. Pēc 50 tūkstošiem pārbaudes brauciena kilometru automobiļiem nebija būtisku trūkumu, un Porše dabūja pasūtījumu nākamajiem 30 prototipiem, kas tika saražoti ''Daimler-Benz'' rūpnīcā. Jauno prototipu testēšanu piesprieda [[Vācijas darba fronte]]i ({{val|de|Deutsche Arbeitsfront}}). Par testu kontrolēšanu un galīgā lēmuma pieņemšanu bija jālemj [[Schutzstaffel|SS]].

{{dat|1937|5|28||bez}} tika dibināts uzņēmums ''Gesellschaft zur Vorbereitung des Deutschen Volkswagens GmbH'', kas {{dat|1938|9|16||bez}} tika pārdēvēts par ''Volkswagenwerk GmbH''.

{{dat|1938|5|26||bez}} tika ielikts pirmais pamatakmens ''Volkswagen'' rūpnīcai netālu no Falerslībenas. Svinīgajā runā Hitlers paziņoja jaunā automobiļa nosaukumu — ''[[KdF-Wagen]]'', kas šādi nosaukts par godu nacistiskajai sabiedriskajai organizācijai ({{val|de|Kraft durch Freude}}) par aptuveni 50 miljonu reihsmarku ieguldīšanu rūpnīcas tapšanā. Tajā pašā gadā tika uzsākta rūpnīcā strādājošo ļaužu pilsētiņas būvniecība ({{val|de|Stadt des KdF-Wagens}}). Neskanīgā nosaukuma dēļ pilsēta tika pārdēvēta par [[Volfsburga|Volfsburgu]].

1939. gadā rūpnīcas spēju demonstrācijas nolūkā tika izlaisti divi modeļi: V38s ("izmēģinājuma modelis") un V39s ("demonstrāciju modelis"). Tiem jau bija zīmīgas konstrukcijas izmaiņas: uzlabotas durvju eņģes un palielināti durvju rokturi, divi aizmugurējie logi, kā arī citas modifikācijas. Taču ''KdF-Wagen'' tā arī nekļuva par masveida produkciju lielo armijas pasūtījumu saistībā ar [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] sākumu.

1938. gadā tika izstrādāts armijas pilnpiedziņas automobiļa ''VW Тур 62'' (''Kübelwagen'') prototips, kas tika laists ražošanā kā ''[[VW Тур 82]]''. Virsbūve bija veidota no plānām, bet diezgan stingrām metāla loksnēm, ar četrām durvīm, saliekamu priekšējo stiklu un noņemamu brezenta jumtu. Pavisam saražoja vairāk nekā 50 tūkstošus automobiļu. Tos izmantoja visa vācu armija līdz pat kara beigām kā personīgā sastāva pārvadāšanas līdzekli, munīcijas un degvielas piegādei, ievainoto evakuācijai un kā pārvietojamās darbnīcas. Uz ''VW Typ 82'' bāzes izveidoja vairāk nekā 30 dažādas automobiļa modifikācijas.

1940. gadā uz ''VW Тур 82'' bāzes tika izveidots automobiļa-amfībijas prototips ''[[Volkswagen Typ 128|VW Typ 128 Schwimmwagen]]''. 1941. gadā 30 amfībijas, kas bija saražotas Volfsburgas rūpnīcā, nonāca armijas inženieru daļās, kur guva labas atsauksmes. Šajā pašā gadā Ferdinands Porše ieguva pasūtījumu tālākai automobiļa modifikācijai. Modelis ''[[VW Typ 166 Schwimmwagen]]'' (jeb ''Vorserienschwimmwagen'') bija īsāks, vieglāks un manevrētspējīgāks par savu priekšteci, un to ražoja ''Daimler-Benz'' rūpnīcā [[Štutgarte|Štutgartē]]. Kara gados (1941—1944) saražoja aptuveni 15 tūkstošus amfībiju.

=== Pēckara gadi ===
Pēc kara beigām uzņēmums nonāca britu kontrolē, kuru [[Britu okupācijas zona Vācijā|okupācijas zonā]] bija arī Volfsburga. 1945. gada rudenī britu valdība veica rūpnīcai 20 tūkstošu automobiļu pasūtījumu. Bet tikai pēc gandrīz desmit gadiem sākās automobiļu sērijveida ražošana to pirmatnējā modifikācijā. 1947. gadā ''Volkswagen'' tika izstādīts [[Hannovere]]s eksporta gadatirgū un piesaistīja sev lielu uzmanību. Rūpnīca saņēma pirmo ārzemju pasūtījumu no [[Nīderlande]]s tūkstotim automobiļu, bet 1948. gadā pasūtījumi nāca no [[Šveice]]s, [[Beļģija]]s, [[Zviedrija]]s un citām valstīm.
[[Attēls:Volkswagen Typ 1 Cabriolet 1953.jpg|thumb|left|''Volkswagen Cabriolet'']]
[[Attēls:2010-05-04-VW-T1-1.JPG|thumb|left|''Volkswagen Transporter'' / T2]]

1948. gada janvārī nomainījās ''Volkswagen'' vadība, par uzņēmuma ģenerāldirektoru kļuva Henriks Nordhofs, vācu [[Tehnokrāts|tehnokrātu]] jaunās paaudzes pārstāvis. Atjaunotā vadība sastāvēja no diplomētiem inženieriem, kuriem bija starptautiska darba pieredze autorūpnīcās un māka nestandartizēti domāt. Jaunā vadība pilnveidoja un modernizēja automobiļus.

{{dat|1949|6|30||bez}} izveidoja kompāniju ''Volkswagen-Finanzierungs-Gesellschaft GmbH'' automobiļu pārdošanas palielināšanai Vācijas iekšienē. 1949. gadā sāka ražot modeļus ar jauniem virsbūves tipiem — [[kabriolets|kabrioletus]] un [[limuzīns|limuzīnus]]. Sērijveida ražošanā automobiļu salona aprīkojums kļuva daudz ērtāks.

Tika sakārtots autoservisu un tehniskās apkopes staciju tīkls. Nemitīgi norisinājās darbs ar rietumu klientiem. ''Volkswagen'' izveidoja jaudīgu automobiļu tirdzniecības tīklu. Automobiļa eksports, kas jau bija ieguvis pasaules atzinību, uz 1948. gada beigām sastādīja aptuveni 50 tūkstošus automašīnu, iekšējā tirgū tika pārdoti aptuveni 15 tūkstoši auto. Tobrīd rūpnīca atbrīvojās no sabiedroto angļu kontroles, un {{dat|1949|9|6||bez}} ''Volkswagen'' pilnībā tika nodots [[Rietumvācija|Vācijas Federatīvajai Republikai]]. Sākās jauns rūpnīcas attīstības etaps.

27 gadus pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām, pārspējot ''[[Ford Model T]]'' rekordu, ''[[Volkswagen Käfer]]'' kļuva par pārdotāko automobili.

Pēc ''Volkswagen'' koncerna holandiešu importētāja Bena Pona no ''Pon’s Automobielhandel'' ieteikuma konstruēja mūsdienu ''[[Volkswagen Transporter]]'' prototipu, kas tika izstādīts 1949. gada novembrī ar nosaukumu ''[[VW Bulli]]''. Tas atgādināja kasti uz riteņiem: priekšā sēdēja šoferis, aizmugurē atradās dzinējs, starp tiem — daudz vietas kravai. Šī vienkāršā konstrukcija ieguva lielu pieprasījumu no pircēju puses.

Pirmajos mēnešos katru dienu saražoja aptuveni 60 automobiļu ''VW Transporter''. Starp 1947. un 1967. gadu ''VW Transporter'' izlaida šādās modifikācijās: kravas automobilis ar aizvērtu augšu, [[kombi]], [[mikroautobuss]], vienvietīgais un daudzvietīgais [[pikaps]] un ātrās palīdzības automobilis. Sākot ar ''VW Transporter'' Т4 (ceturtā paaudze) modeļiem dzinējs atrodas priekšā un ir priekšējo riteņu piedziņa. Tas nodrošina kravas telpu vienā līmenī un vairāk vietas dažādu papildaprīkojumu montāžai. Savukārt "mājiņa uz riteņiem" ''Westfalia'' kļuva populāra [[1960. gadi|1960. gados]], un divas nākamās paaudzes arī izturēja laika pārbaudes līdz [[1980. gadi]]em.

Volfsburgā tika izlaists pēdējais ''[[Volkswagen Käfer]]''. Automobiļa ražošanu pārnesa uz [[Meksika|Meksiku]].

=== 1950.—1960. gadi ===
[[Attēls:MarignyMay07KarmannGhiaFrontSide.jpg|thumb|''Volkswagen Karmann-Ghia'']]
[[Attēls:Vw 181 v sst.jpg|thumb|''Volkswagen Typ 181'']]
Uz 1950. gadu jau bija saražoti aptuveni 100 tūkstoši automobiļu, uz 1951. gadu — 500 tūkstoši automobiļu, bet {{dat|1955|8|5||bez}} norisinājās svinīga ceremonija sakarā ar miljonā ''[[VW T2]]'' izlaišanu.

Ar gadiem pārbaudītā izturība un pieņemamā cena palielināja automobiļa eksporta iespējas. ''Volkswagen'' tirgoja jau 150 pasaules valstīs. Sāka veidoties meitas uzņēmumi ārzemēs — 1953. gadā [[Brazīlija|Brazīlijā]], 1956. gadā [[Dienvidāfrika|Dienvidāfrikā]], 1957. gadā [[Austrālija|Austrālijā]], bet 1964. gadā [[Meksika|Meksikā]], kur kopš 1998. gada ražo [[Volkswagen New Beetle]], un citās valstīs.

Standarta ''[[Volkswagen 1200]]'' pirmā modifikācija 1953. gadā bija sporta [[Kupeja (virsbūve)|kupeja]] ''[[Volkswagen Karmann-Ghia]]'', kam nosaukums bija modeļa veidojošo uzņēmumu nosaukumi: virsbūves dizainu projektēja itāļu kompānija ''[[Ghia|Carrozzeria Ghia Coachbuilding]]'', bet montāža veica vācu virsbūvju uzņēmumā ''[[Karmann GmbH]]'', Osnabrūkā. Modeli ''VW Karmann-Ghia'' pirmo reizi izrādīja 1954. gada [[Parīze]]s auto izstādē, pārdošanā tas nonāca 1955. gadā.

1961. gadā programma papildinājās ar jauno ''[[Volkswagen 1500]]'', kam bija [[Sedans|sedana]] virsbūve un lielāka tilpuma dzinējs, uz kura bāzes arī izlaida ''Volkswagen Karmann-Ghia'' kupejas un [[Kabriolets|kabrioleta]] modifikācijas. Pavisam līdz 1974. gadam, kad ''VW Karmann-Ghia'' izņēma no ražošanas, tika izlaisti vairāk nekā 350 tūkstoši automobiļu, no tiem ceturtā daļa kabrioleti.

1965. gadā ''Volkswagen AG'' izpirka koncernam ''[[Daimler-Benz]]'' uzņēmumu ''[[Audi (auto)|Audi]]'', izveidoja koncernu ''[[Volkswagen-Audi Group]]'', kas pazīstams ar saīsinājumu [[VAG]]. Mūsdienās koncerns ''[[Audi AG]]'' ir koncerna ''[[Volkswagen (uzņēmums)|Volkswagen AG]]'' meitas uzņēmums, kas ir pilnīgi patstāvīgs.

Pirmais apvienošanās auglis bija 1968. gadā radītais ''[[Volkswagen 411]]'' ar gaisa dzeses dzinēju (darba tilpums 1679 cm³). Modelis neguva plašu popularitāti pircēju vidū.

1969. gadā pēc uzņēmuma [[NSU]] pievienošanās tika izlaists pirmais ''Volkswagen'' ar priekšējo riteņu piedziņu, kas ieguva indeksu ''[[Volkswagen К70]]''. Šis modelis tika piedāvāts ar diviem dažādas jaudas dzinējiem (darba tilpums 1594 vai 1795 cm³). No 1969. līdz 1975. gadam sadarbībā ar uzņēmumu ''[[Porsche]]'' tika ražoti sporta automobiļi ''[[VW-Porsche 914]]'' ar četru un sešu cilindru dzinējiem (1679 un 1991 cm³).

1969. gadā izstrādāja daudzfunkcionālu pilnpiedziņas ''[[Volkswagen Typ 181]]'' ar salokāmu tentu, kas atgādināja ''[[Volkswagen Typ 82 Kübelwagen]]'', kas tika ražots [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā armijas un valsts dienestu vajadzībām. Vienkārša un uzticama transmisija un piekare bija ņemta no ''[[Volkswagen Transporter]]'', bet no ''[[Volkswagen Käfer]]'' aizmugurē izvietotais gaisa dzeses dzinējs ar 1584 cm³ darba tilpumu un 46 zs jaudu.

=== 1970. gadi ===
[[Attēls:Vw passat b1 v sst.jpg|left|thumb|''Volkswagen Passat'']]
Par VW jaunās paaudzes pirmdzimto tiek uzskatīts priekšpiedziņas ''[[Volkswagen Passat]]'', kas tika izlaists 1973. gadā. Tas tika piedāvāts dažādās variācijās ar dzinējiem, kuru darba tilpums bija no 1297 līdz 1588 cm³. 1974. gadā tika izlaists sportiskais ''[[Volkswagen Scirocco]]'' ar trīs durvju [[kupeja]]s virsbūvi un dzinējiem, kuru darba tilpums bija no 1093 līdz 1588 cm³, kā arī kompaktais trīs un piecu durvju [[hečbeks]] ''[[Volkswagen Golf]]''. Pirmajos trīsdesmit ''VW Golf'' ražošanas mēnešos no konveijera noripoja miljons šā modeļa automobiļu, pārvēršot ''Volkswagen AG'' par vienu no lielākajiem auto ražotājiem [[Eiropa|Eiropā]]. 1979. gadā tika izlaista šī modeļa [[Kabriolets|kabrioleta]] modifikācija ''[[Volkswagen Golf Cabrio]]'', kas ilgi palika pieprasīts.

1975. gada sākumā prezentēja ''VW Golf'' "mazo brāli" — trīs durvju priekšpiedziņas ''[[Volkswagen Polo]]'', kas pēc konstrukcijas bija automobiļa ''[[Audi 50]]'' analogs un tika piedāvāts ar dzinējiem, kuru darba tilpums bija no 895 līdz 1272 cm³. Lētais un uzticamais ''VW Polo'' vēl papildus nostiprināja ''Volkswagen AG'' finansiālo stāvokli. Uz ''VW Polo'' bāzes tika izveidots trīsapjomu [[sedans]] ''[[Volkswagen Derby]]''.
{{-}}

=== 1980. gadi ===
1983. gadā izlaida ''[[Volkswagen Golf I]]'' nākamās paaudzes modeli ''[[Volkswagen Golf II]]'', uz kura bāzes tika izveidots automobilis ar [[Sedans|sedana]] virsbūvi ''[[Volkswagen Jetta]]''.

[[1980. gadi|1980. gados]] arī citiem VW modeļiem tika izlaisti nākamās paaudzes modeļi (''[[Volkswagen Passat]]'', ''[[Volkswagen Polo]]''). Uz ''Volkswagen Passat'' bāzes izveidoja sedanu ''[[Volkswagen Santana]]'', ko pirmo reizi aprīkoja ar piecu cilindru benzīna dzinēju.

''[[VW Scirocco]]'' nākamās paaudzes modeli nodēvēja par ''[[Volkswagen Corrado]]'', un tā bija vienīgā trīs durvju [[kupeja]], kas šajos gados pārstāvēja VW modeļu klāstu.

=== 1990. gadi ===
Šajā laikā izlaida kārtējo VW modeļu nākamo paaudzi. ''[[Volkswagen Golf II]]'' aizvietoja jaunais ''[[Volkswagen Golf III]]'' modelis, kam bija jauna modeļa modifikācijas: ''[[Volkswagen Golf Variant]]'' ar [[Universālis|universāļa]] virsbūvi un [[Kabriolets|kabrioleta]] virsbūvi, kā arī modelis ''Volkswagen Variant Syncro'' ar 2 un 2,9 litru dzinējiem un pilnpiedziņu.

''[[Volkswagen Polo]]'' trešās paaudzes kompaktais modelis ''[[Volkswagen Polo III]]'' tiek ražots kopš 1994. gada šādās modifikācijās: 3 un 5 durvju [[hečbeks]], [[sedans]] ''[[Volkswagen Polo Classic]]'' un 5 durvju universālis ''[[Volkswagen Polo Variant]]''. Šim modelim piedāvāti benzīna un dīzeļdzinēji ar darba apjomu no 1 līdz 1,9 litriem.

''[[Volkswagen Jetta]]'' tika aizvietota ar ''[[Volkswagen Vento]]'', ko būvēja uz ''VW Golf III'' bāzes.

Palielinātas ietilpības universālis ''[[Volkswagen Sharan]]'' tiek ražots kopš 1995. gada, ar 5—7 sēdvietām, priekšējo riteņu vai pilnpiedziņas modifikācijām.

Tiek turpināta arī ''[[Volkswagen Passat]]'' modeļu sērija, jaunais ''VW Passat'' tika prezentēts 1996. gadā. Atšķirībā no iepriekšējiem sērijas modeļiem šis modelis atkal tika unificēts ar tāda paša tipa ''[[Audi (auto)|Audi]]'' modeļiem. Tas ļāva izmantot jaudīgākus un mūsdienīgākus Audi spēka agregātus. ''VW Passat'' tiek piedāvāts kā sedans vai piecu durvju universālis. Atsevišķi ''VW Passat'' modeļi tika aprīkoti ar ''Syncro'' komplektāciju.

1998. gadā tika izlaists komfortablā sedana modelis ''[[Volkswagen Bora]]''.

''Volkswagen AG'' uzņēmumi [[Brazīlija|Brazīlijā]], [[Meksika|Meksikā]], [[Argentīna|Argentīnā]] un [[Ķīna|Ķīnā]] izlaiž veselu modeļu rindu, kas zīmīgi atšķiras no Eiropas produkcijas. To vidū ir modeļi ''[[Volkswagen Gol]]'', ''[[Volkswagen Parati]]'' un ''[[Volkswagen Santana 3000]]'', kas veidoti uz ''VW Golf'' un ''VW Passat'' iepriekšējo paaudžu šasijām.

Meksikas filiāle turpināja ''[[Volkswagen Beetle]]'' ražošanu, bet sākot ar 1998. gada uzsākts principiāli jauna priekšpiedziņas automobiļa ''[[Volkswagen New Beetle]]'' ražošana, kas veidots uz ''VW Golf'' modeļu šasijas. Ārēji modelis atgādina leģendāro ''VW Beetle''.

=== 2000. gadi ===
Kopš 2000. gada uzsākta jaunās paaudzes ''[[Volkswagen Sharan]]'' ražošana, bet 2001. gadā atjaunotā ''[[Volkswagen Polo]]'' ražošana.

Mikroautobusi ''[[Volkswagen Transporter (T4)]]'' tika ražoti līdz 2002. gadam. Uz šo brīdi bija saražoti 8,5 miljoni šīs sērijas modeļu. Tika pārtraukta [[Kabriolets|kabrioleta]] ''[[Volkswagen Golf Cabrio]]'' ražošana. Tā vietā uzsākta luksa klases [[Sedans|sedana]] ''[[Volkswagen Phaeton]]'' ražošana, kā arī piecu durvju [[apvidus auto]] ''[[Volkswagen Touareg]]''.

2003. gadā [[Meksika]]s uzņēmums pilnībā pārstāja izlaist ''[[Volkswagen Beetle]]''. Tajā pašā gadā tika uzsākta ''VW Transporter T5'' ražošana. Pašreiz uz T5 bāzes tiek izlaisti šādi modeļi: ''Volkswagen Transporter'', ''[[Volkswagen California]]'', ''[[Volkswagen Caravelle]]'' un ''[[Volkswagen Multivan]]''. Vēl tiek uzsākta piecu durvju [[Minivens|minivena]] ''[[Volkswagen Touran]]'' ražošana, kas izveidots uz ''[[Volkswagen Golf V]]'' bāzes un kabrioletu ''[[Volkswagen New Beetle Cabrio]]''.

Kopš 2004. gada ražošanā nonāca četru durvju minivens ''[[Volkswagen Caddy]] III'' un piecu durvju [[hečbeks]] ''[[Volkswagen Polo Fun]]''.

''[[Volkswagen Bora]]'', ''[[Volkswagen Gol|Volkswagen Gol III]]'', ''[[Volkswagen Lupo]]'' ražošana tika pārtraukta 2005. gadā. To vietā tika uzsākta ''[[Volkswagen Jetta]]'', ''[[Volkswagen Gol|Volkswagen Gol IV]]'', kā arī hečbeka ''[[Volkswagen Fox]]'', ''[[Volkswagen Golf Plus]]'' un uzlabotā ''VW Polo'' ražošana.

Pēc ilga pārtraukuma 2006. gadā uzņēmums sāka ražot automobili ar [[kupeja]]s virsbūvi, šoreiz tas bija kupeja-kabriolets ''[[Volkswagen EOS]]''.

2007. gadā uzsākta [[Krosovers|krosovera]] ''[[Volkswagen Tiguan]]'' ražošana, kas tika piedāvāts trīs komplektācijās: ''Trend&Fun'', ''Sport&Style'', ''Truck&Field''. Tika izlaistas jaunās ''Volkswagen Touareg'' un ''[[Volkswagen Golf Variant]]'' paaudzes un atjaunināti divi modeļi: ''Golf Plus'' un ''Touran'', kas nomainīja savu nosaukumu uz ''[[Volkswagen Cross Golf]]'' un ''[[Volkswagen Cross Touran]]''.

2008. gadā tika uzsākta trīs durvju kupejas ''[[Volkswagen Scirocco]]'' un četru durvju kupejas ''[[Volkswagen Passat CC]]'' ražošana.

== Pašreizējie Eiropas modeļi ==
<gallery perrow="5">
File:Volkswagen Caddy 2008 Haguenau.JPG|[[Volkswagen Caddy|Caddy Life]]
File:Volkswagen Eos 3.2.jpg|[[Volkswagen Eos|Eos]]
File:VW Fox.JPG|[[Volkswagen Fox|Fox]]
File:VW Golf VI 20090905 front-1.JPG|[[Volkswagen Golf|Golf]]
File:VW Golf Plus.jpg|[[Volkswagen Golf Plus|Golf Plus]]
File:VW Jetta IV vl steel EMS.jpg|[[Volkswagen Jetta|Jetta]]
File:VW Multivan TDI (T5) Facelift rear 20100612.jpg|[[Volkswagen Transporter|Multivan]]
File:2006 Volkswagen New Beetle Luna 1.6 Front.jpg|[[VW New Beetle|New Beetle]]
File:Volkswagen New Beetle convertible -- 12-26-2009.jpg|[[VW New Beetle|New Beetle Convertible]]
File:VW Passat B6 Limousine 2.0 TDI DSG Highline Reflexsilber.JPG|[[Volkswagen Passat|Passat]]
File:VW Passat CC TSI, Erstzul. 2008-08-04 (2009-10-27).JPG|[[Volkswagen Passat CC|Passat CC]]
File:VW Phaeton 3.0 V6 front.JPG|[[Volkswagen Phaeton|Phaeton]]
File:VW Polo V front 20100402.jpg|[[VW Polo|Polo Mk5]]
File:VW Scirocco III 2.0 TSI front 20100410.jpg|[[VW Scirocco|Scirocco]]
File:VW Sharan (1).JPG|[[Volkswagen Sharan|Sharan]]
File:2010 Volkswagen Tiguan -- 04-24-2010.jpg|[[Volkswagen Tiguan|Tiguan]]
File:2018 Volkswagen Touareg V6 R-Line TDi Automatic 3.0 Front.jpg|[[Volkswagen Touareg|Touareg]]
File:2018 Volkswagen Touran 1.6.jpg|[[Volkswagen Touran|Touran]]
</gallery>

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20180306133229/http://www.volkswagen.com/ Volkswagen.com Volkswagen automobiļu vispasaules portāls]
* [https://web.archive.org/web/20050122071147/http://volkswagen-classic.com/ Volkswagen Classic] {{de ikona}}

{{VW}}
== Atsauces ==

{{atsauces}}

[[Kategorija:Volkswagen grupa]]
[[Kategorija:Lejassaksija]]