Apskatīt Vācbaltieši izejas kodu

{{Infobox ethnic group
| group = Vācbaltieši
| native_name = {{val|de|Deutsch-Balten}} 
| native_name_lang = German
| image = [[Attēls:Glasfenster Deutschbalten (1973).JPG|200px]]
| image_caption = Vācbaltiešu karogs un ģerbonis ar motto "Uzticībā cieši" (''In Treuen fest'')
| pop = apmēram 5200<br />(Vācieši šobrīd Latvijā un Igaunijā, ne vienmēr vācbaltieši tajā pašā vēsturiskajā un kultūras izpratnē)
| pop2 = {{flaga|Estonia}}: 2701
| pop3 = {{flaga|Latvia}}: 2554
| pop4 = '''Vēsturiski:'''{{Plainlist|
* [[Attēls:Baltic coat of arms.svg|20x22px|alt=|link=]] {{lang|la|[[Terra Mariana]]}}
* [[Attēls:Flag of the Courland Governorate.svg|20x22px|border|alt=|link=]] [[Kurzemes guberņa]]
* [[Attēls:Eestimaa värvid.svg|20x22px|border|alt=|link=]] [[Igaunijas guberņa]]
* [[Attēls:Flag of the Governorate of Livonia.svg|20x22px|border|alt=|link=]] [[Vidzemes guberņa]]
}}
| region1 = 
| pop1 = 
| langs = [[Lejasvācu valoda]], [[Augšvācu valoda]]
| rels = [[Luterānisms]] pārsvarā<br/>[[Romas katoļu baznīca]] mazākumā<ref>According to Gerhard Reichling, out of 250,000 Germans deported from the Baltic states in the [[Flight and expulsion of Germans]] 239,000 were Protestant and 8,000 were Catholic.</ref><ref>Gerhard Reichling, ''Die deutschen Vertriebenen in Zahlen'', part 1, Bonn: 1995, pp. 8</ref>
| related_groups = [[Germanic peoples]], [[Germans]], [[Prussian Lithuanians]], [[Germans in Russia]], [[Estonian Swedes]], [[German diaspora]]
| related-c = 
}}
'''Vācbaltieši''', '''vācbalti''' ({{val|de|Deutschbalten}}), arī '''baltvācieši''', '''baltvāci''' (''Baltendeutsche''), paši sevi līdz [[20. gadsimts|20. gadsimta]] sākumam dēvēja par '''baltiešiem''' (''die Balten''). Starpkaru periodā bieži lietots nosaukums '''Baltijas vācieši''' (''die baltischen Deutschen''). Iepriekš pašidentificēšanās notika arī pēc provinces nosaukuma — igaunieši, livonieši, kurzemieši (''Estländer, Livländer, Kurländer'').<ref name="zapiskihistoryczne.pl">[http://www.zapiskihistoryczne.pl/files/issues/6f7b428319f91a0fa9a79319f6a67755_ZH_2011_4_TopijN.pdf THE ROLE OF THE DEUTSCHBALTEN IN THE CULTURAL AND ECONOMIC DEVELOPMENT OF RUSSIA’S BALTIC PROVINCES IN THE 19th CENTURY]</ref>

1881. gadā vācbaltu bija ap 180 000, jeb 10% no [[Baltijas provinces|Baltijas provinču]] iedzīvotājiem. Taču viņi gandrīz pilnībā kontrolēja kultūras, izglītības, zinātnes, ekonomikas, armijas un valsts administrācijas amatus.

Veidojušies no [[Latvija]]s un [[Igaunija]]s teritorijā ieceļojušo [[vācieši|vāciešu]], zviedru, skotu, poļu, franču, itāļu, portugāļu u.c. [[Eiropas tautas|Eiropas tautu]] pārstāvju, kā arī pārvācoto [[līvi|līvu]], [[Latvieši|latviešu]] un [[Igauņi|igauņu]] pēctečiem, kas kā vācu kultūras telpai piederīga autonoma etniska grupa sāka veidoties jau pirms Baltijas iekļaušanas [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijā]], un 20. gadsimta pirmajā pusē veidoja monolītu savdabīgā vācu dialektā runājošu etnokultūrgrupu ar savu kultūru, atšķirīgu valodas dialektu un mentalitāti. Kopiena beidza pastāvēt 1939./1941. gados, kad lielākā daļa [[Vācbaltiešu izceļošana no Baltijas valstīm|vācbaltiešu pārcēlās uz Vācijas okupēto Polijas daļu]].

== Vēsture ==
Vācieši sāka ieceļot Latvijas teritorijā sākot ar [[12. gadsimts|12. gadsimta]] beigām, izveidojot savas valstis [[Livonijas Konfederācija]]s ietvaros. Asimilēja daļu no [[līvi]]em, [[latvieši]]em un [[igauņi]]em, kas vairāku paaudžu laikā pārņēma vācisko dzīvesveidu un valodu, un līdz [[Pirmais pasaules karš|Pirmajam pasaules karam]] bija valdošais slānis [[Baltija]]s iekšpolitikā, ekonomikā un kultūrā (veidoja visu pilsētas kultūrvidi). Daudzi vācbaltieši 18.—19. gadsimtā pārcēlās uz [[Krievijas Impērija]]s galvaspilsētu [[Pēterburga|Pēterburgu]], kur ieņēma augstus amatus impērijas pārvaldes aparātā. [[1871]]. gadā 74% [[Krievijas Impērijas armija|Krievijas Impērijas armijas]] virsnieku bija vācbaltieši.

1772. gadā sāka strādāt pirmais Rīgas teātris, kurā uzveda izrādes un operas. Vāciešu vidū izplatīta bija koru dziedāšana. 1761. gadā Rīgā dibināta “''Musikalische Gesellschaft''”, 1851. gadā “''Rigasche Liederkranz''”, 1859. gadā “''Rigasche Sängerkreis''”. [[Rēvele|Rēvelē]] 1857. gadā notika Baltijas vāciešu dziesmu svētki, kam četrus gadus vēlāk sekoja dziesmu svētki Rīgā. Koru dziedāšanas tradīciju pārņēma latvieši un igauņi, kas to turpina līdz mūsdienām.<ref name="zapiskihistoryczne.pl"/>

Vācieši nodibināja un par saviem līdzekļiem uzcēla [[Rīgas Politehniskā augstskola|Rīgas politehnikumu]], kas līdz 1898. gadam bija vienīgais impērijā. Šeit strādāja pasaulē slavenie [[Vilhelms Ostvalds]] un [[Pauls Valdens]]. Rīgas politehnikums bija viens no lielākajiem Eiropā. 1885./86. mācību gadā tajā mācījās 856 studenti, kamēr Cīrihes politehnikumā 600 un Minhenes — 400 studenti.

Augstākajās mācību iestādēs, ģimnāzijās, mācības notika vāciski. Kurzemes guberņā bija 3, Livonijas guberņā 7 un Igaunijas guberņā 2 ģimnāzijas. Ģimnāziju mācību programma izmantoja Prūsijas paraugu. Baltijas provincēs vecākā un lielākā bija [[Tērbatas Universitāte]], kas līdz 19. gadsimta beigām baudīja plašu iekšējo autonomiju no impērijas izglītības sistēmas un [[Baltijas pārkrievošana|pārkrievošanas]]. 1886./87. mācību gadā [[Livonijas guberņa|Livonijas guberņā]] bija viena skola uz 920 iedzīvotājiem. Tikmēr Zviedrijā bija viena skola uz 900, bet [[Prūsijas Karaliste|Prūsijas Karalistē]] viena skola uz 682 iedzīvotājiem. [[Kurzemes guberņa|Kurzemes guberņā]] bija pa vienai skolai uz 1070 iedzīvotājiem, ko var izskaidrot ar citu tautību un reliģiju klātbūtni — poļu, ebreju, baltkrievu. Skolu uzturēšanas izmaksas sedza muižniecība un zemniecība, valstij iesaistoties minimāli. Skolas parasti kontrolēja un tajās pasniedza luterāņu mācītāji. Nelielajā vāciešu kopienā bija viens no pasaulē augstākajiem augstskolu absolventu rādītājiem. 1830. gados uz 100 000 vāciešu bija 300 studentu, kamēr Vācijā 35 uz 100 000. 20. gadsimta sākumā nedaudz vairāk kā 10% vāciešu bija augstākā izglītība, un laikraksti žēlojās par speciālistu pārprodukciju.<ref name="zapiskihistoryczne.pl"/>

Pirmā pasaules kara un [[Latvijas brīvības cīņas|Brīvības cīņu]] laikā Latviju un Igauniju atstāja ap 40 000 vācbaltiešu, no kuriem dzimtenē atgriezās tikai apmēram 10 000.<ref>Michael Garleff. Die Deutschbalten als nationale Minderheit in den unabhaengigen Staaten Estland und Lettland. In Gerd von Pistohlkors (Hg.) Deutsche Geschichte im Osten Europas. Bd. 4, Baltische Laender. Siedler Verlag, Berlin, 1994, S. 492</ref> Vācbaltiešu skaits turpināja samazināties arī 20-30. gados. Ja [[1914]]. gadā Latvijā un Igaunijā dzīvoja 162 tūkstoši, tad [[1938]]. gadā — tikai 85 tūkstoši vācbaltiešu. Tomēr arī starpkaru periodā līdz pat [[1939]]. gadam vācbaltiešiem bija liela loma Latvijas ekonomikā: 1935. gadā no 922 lielajiem rūpniecības uzņēmumiem 15,7% piederēja vāciešiem, tie ražoja 36,7% kopprodukcijas.<ref>Dribins, L., Spārītis, O. Vācieši Latvijā 71. lpp.</ref>

== Vācbaltiešu izceļošana ==
[[Attēls:Bundesarchiv Bild 137-066679, Karte zur Umsiedlung Baltendeutscher.jpg|300px|thumb|Vācbaltiešu pārvietošanas shēma uz [[Varta]]s novadu okupētajā Polijā 1939. gadā]]
{{Pamatraksts|Vācbaltiešu izceļošana no Baltijas valstīm}}
Drīz pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] sākuma [[1939]]. gada 6. oktobra runā [[Hitlers]] aicināja PSRS, Latvijā, Igaunijā un Itālijā dzīvojošos etniskos vāciešus pārcelties uz Vācijas okupēto Poliju. Tas, ka [[Molotova—Ribentropa pakts]] paredzēja Baltijas valstu nonākšanu [[Padomju Savienība|PSRS]] interešu sfērā, bija iemesls, kāpēc [[Ādolfs Hitlers]] izsludināja vācbaltiešu ''pārvietošanu'' (''Umsiedlung''), kas paredzēja Latvijā un Igaunijā dzīvojošos vāciešus izmitināt uz dzīvi [[Vācija]]s nupat okupētajā [[Polija]]s teritorijas daļā.

No 1939. gada 7. novembra līdz 16. decembrim no Latvijas izceļoja aptuveni 47 000 vācbaltiešu, bet palika ap 4000—7000. Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] 1940. gada vasarā daudzi Latvijā palikušie vācbaltieši vērsās Vācijas vēstniecībā ar izceļošanas lūgumiem, tādēļ 1941. gada 10. janvārī Vācijas un PSRS valdības parakstīja vienošanos par papildu izceļošanas atļaušanu.<ref>[https://books.google.lv/books?id=69xXBQAAQBAJ&pg=PA332&dq=Volksdeutsche+Baltikum+...&hl=lv&sa=X&ved=0CHEQ6AEwCWoVChMIopPO2KLfxgIVo49yCh1Wigwy#v=onepage&q=Volksdeutsche%20Baltikum%20...&f=false Maria Fiebrandt. Auslese für die Siedlergesellschaft. Die Einbeziehung Volksdeutscher in die NS-Erbgesundheitspolitik im Kontext der Umsiedlungen 1939—1945]. Vandenhoeck & Ruprecht, 2014 — 671 Seiten {{ISBN|978-3-525-36967-8}}</ref>

No 1939. gada oktobra līdz 1940. gada maijam ap 14 000 vāciešu atstāja Igauniju. Pēc [[Igaunijas okupācija (1940)|Igaunijas okupācijas]] un pievienošanas PSRS, papildus vēl 7500 vācieši pameta Igauniju laikā no 1941. gada janvāra līdz aprīlim.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.mnemosyne.ee/hc.ee/pdf/conclusions_en_1940-1941.pdf |title=Phase I: the Soviet occupation of Estonia in 1940—1941 |access-date={{dat|2014|02|04||bez}} |archive-date={{dat|2014|02|11||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20140211082523/http://www.mnemosyne.ee/hc.ee/pdf/conclusions_en_1940-1941.pdf }}</ref>

Šobrīd lielākā daļa vācbaltiešu dzīvo Vācijā, mentalitātes, valodas un kultūras ziņā vēl joprojām atšķiroties no vāciešiem.

=== Vācbaltiešu skaita izmaiņas Latvijā (1897—2011) ===

{| class="wikitable"
|-
! '''Deklarētā tautība !! 1897!! 1920 !! 1925 !! 1930 !! 1935 !! 1959 !! 1970 !! 1979 !! 1989 !! 2000 !! 2011'''
|-
| [[vācieši]]|| 137 312|| 58 097|| 70 964|| 69 855|| 62 144|| 1609|| 5413|| 3299|| 3783|| 3465|| 3042
|}

== Skatīt arī ==
* [[Latvijas vācieši]]

== Ievērojami vācbaltieši ==

* [[Johans Gotfrīds Ageluts]] (''Johann Gottfried Ageluth'') — luterāņu mācītājs, latviešu garīgo dziesmu autors un apkopotājs;
* [[Mihaels Barklajs de Tolli]] (''Michael Andreas Barclay de Tolly'') — karavadonis, kara ministrs, vadīja Krievijas Impērijas armijas cīņas pret [[Napoleons I|Napoleonu I]];
* [[Augusts Vilhelms Barklajs de Tolli]] (''August Wilhelm Barclay de Tolly'') — Rīgas birģermeistars;
* [[Fabiāns fon Belingshauzens]] (''Fabian Gottlieb von Bellingshausen'') — flotes admirālis, ceļotājs, [[Antarktīda]]s atklājējs;
* [[Aleksandrs fon Benkendorfs]] (''Alexander von Benckendorff'') — ģenerālis Napoleona karu laikā, Krievijas žandarmērijas dibinātājs;
* [[Konstantīns fon Benkendorfs]] (''Konstantin von Benckendorff'') — ģenerālis un diplomāts;
* [[Johans Kristofs Bērenss]] (''Johann Christoph Berens'') — Rīgas rātskungs, dzimtbūšanas pretinieks;
* [[Verners Bergengrīns]] (''Werner Bergengruen'') — rakstnieks;
* [[Baltazars fon Bergmans]] (''Balthasar von Bergmann'') — jurists, galma padomnieks, rakstnieks;
* [[Ernests fon Bergmanis]] (''Ernst von Bergmann'') — ķirurgs, [[aseptika]]s principu ieviesējs, [[lepra]]s pētnieks;
* [[Kārlis Ernsts fon Bērs]] (''Karl Ernst von Baer'') — biologs, [[embrioloģija]]s pamatlicējs;
* [[Augusts Bīlenšteins]] (''August Johann Gottfried Bielenstein'') — folklorists, valodnieks, teologs;
* [[Ernsts Johans Bīrons]] (''Ernst Johann von Biron'') — Kurzemes un Zemgales hercogs, Krievijas Impērijas reģents;
* [[Pēteris Bīrons]] (''Peter von Biron'') — pēdējais Kurzemes un Zemgales hercogs;
* [[Vilhelms Bokslafs]] (''Wilhelm Ludwig Nikolai Bockslaff'') — arhitekts;
* [[Johans Kristofs Broce]] (''Johann Christoph Brotze'') — etnogrāfs, mākslinieks, vēsturnieks;
* [[Frīdrihs Canders]] (''Friedrich Zander'') — [[raķete|raķešu]] izgudrotājs, kosmonautikas aizsācējs;
* [[Valters Caps]] (''Walter Zapp'') — ''[[Minox]]'' fotoaparāta izgudrotājs;
* [[Johans Lēberehts Eginks]] (''Johann Leberecht Eggink'') — vēstures ainu gleznotājs un portretists;
* [[Heincs Erhards]] (''Heinz Erhardt'') — komediants;
* [[Johans Frīdrihs fon Eššolcs]] (''Johann Friedrich von Eschscholtz'') — dabas pētnieks;
* [[Hamilkārs fon Felkerzāms|Vilhelms Hamilkārs fon Felkerzāms]] (''Wilhelm Hamilcar von Fölkersahm'') — [[Vidzemes landmaršali|Vidzemes landmaršals]];
* [[Johans Daniels Felsko]] — Rīgas pilsētas arhitekts;
* [[Vesels fon Freitāgs-Loringhofens]] (''Wessel Freytag von Loringhoven'') — Vērmahta ģenerālštāba virsnieks, piedalījās atentāta sagatavošanā pret Ādolfu Hitleru;
* [[Armīns fon Gerkāns]] — arheologs, pētījis Senās Romas celtnes Itālijā, Sīrijā, Irākā, Ēģiptē un Grieķijā;
* [[Meinhards fon Gerkāns]] — arhitekts;
* [[Teodors Grothuss]] — dabaszinātnieks, elektrolīzes teorijas ("Grothusa mehānisma") izveidotājs;
* [[Nikolajs Hartmanis]] (''Nicolai Hartmann'') — filozofs;
* [[Augusts Hupels]] (''August Wilhelm Hupel'') — kolekcionārs, ārsts;
* [[Kārlis Hūns]] — gleznotājs;
* [[Oto fon Hūns]] — ārsts, vēsturnieks, uzsācis pretbaku vakcinēšanu Latvijā;
* [[Jākobs fon Ikskils]] (''Jakob von Uexküll'') — biologs, semiotiķis;
* [[Baltazars fon Kampenhauzens (1745—1800)]] — Vidzemes guberņas civilgubernators, Krievijas Impērijas senators;
* [[Aleksandrs fon Keizerlings]] (''Alexander von Keyserling'') — ģeologs, paleontologs;
* [[Arhibalds fon Keizerlings]] ''(Archibald von Keyserling'') — admirālis, pirmais Latvijas Republikas kara flotes komandieris;
* [[Eduards fon Keizerlings]] (''Eduard von Keyserling'') — rakstnieks;
* [[Hermanis fon Keizerlings]] (''Hermann Keyserling'') — filozofs;
* [[Voldemārs Kernigs]] (''Vladimir Kernig'') — ārsts internists, neirologs;
* [[Lionels Kīzerickis]] (''Lionel Kieseritzky'') — šaha meistars;
* [[Oto fon Kocebū]] (''Otto von Kotzebue'') — ceļotājs;
* [[Ādams Johans fon Krūzenšterns]] (''Adam Johann von Krusenstern'') — admirālis, ceļotājs;
* [[Kārlis Vilhelms Kupfers]] (''Karl Wilhelm von Kupffer'') — anatoms, histologs un embriologs;
* [[Eižens Laube]] — arhitekts;
* [[Emīls Lencs]] (''Heinrich Friedrich Emil Lenz'') — fiziķis;
* [[Ernests Gideons fon Laudons]] (''Ernst Gideon Freiherr von Laudon'') — karavadonis, [[Austrija]]s armijas virspavēlnieks;
* [[Gustavs Manteifelis]] (''Gustav von Manteuffel'') — etnogrāfs, folklorists, latgaliešu laicīgās literatūras iedibinātājs;
* [[Verners Cēge fon Manteifels]] (''Werner Zoege von Manteuffel'') — ķirurgs, pirmais ierosinājis sterilizētu gumijas cimdu lietošanu ķirurģijā;
* [[Frīdrihs Fromholds Martenss]] (''Friedrich Fromhold Martens'') — diplomāts un starptautisko tiesību speciālists;
* [[Garlībs Merķelis]] (''Garlieb Hellwig Merkel'') — publicists, cīnītājs pret dzimtbūšanu;
* [[Aleksandrs fon Midendorfs]] (''Alexander von Middendorff'') — zoologs;
* [[Jevgeņijs Millers]] (''Eugene Miller'') — karavadonis, [[kontrrevolucionārs]];
* [[Burhards Kristofs fon Minihs]] (''Burkhard Christoph von Munnich'') — feldmaršals un politiķis;
* [[Vilhelms Munters]] — Latvijas ārlietu ministrs;
* [[Vladimirs Nabokovs (rakstnieks)|Vladimirs Nabokovs]] — rakstnieks, māte vācbaltiete;
* [[Vilhelms Neimanis]] — arhitekts, mākslas vēsturnieks;
* [[Vilhelms Ostvalds]] (''Wilhelm Ostwald'') — ķīmiķis, [[Nobela prēmija]]s laureāts;
* [[Oto Arnolds fon Paikuls]] (''Otto Arnold von Paykull'') — Saksijas armijas ģenerālis un alķīmiķis;
* [[Johans Reinholds fon Patkuls]] (''Johann Reinhold von Patkul'') — Livonijas politiķis, spējīgs diplomāts, viens no Ziemeļu kara izraisītājiem ;
* [[Ādolfs Pilars fon Pilhavs]] (''Adolf Pilar von Pilchau'') — politiķis, Livonijas landmaršals, Baltijas hercogistes reģents (1918);
* [[Volferts Gerhards fon Rādens]] (''Wolfert Gerhard, Baron von Rahden) —'' kājnieku virsnieks;
* [[Nikolajs Rērihs]] — gleznotājs, arheologs, ceļotājs un domātājs;
* [[Georgs Vilhelms Rihmanis]] (''Georg Wilhelm Richmann'') — fiziķis;
* [[Aleksejs Rīdigers]] (''Aleksey Ridiger'') — Krievijas ortodoksās baznīcas patriarhs [[Aleksijs II]];
* [[Alfrēds Rozenbergs]] (''Alfred Rosenberg'') — politiķis, nacionālsociālistu ideologs;
* [[Gothards Frīdrihs Stenders]] — luterāņu mācītājs, [[Apgaismības laikmets|apgaismības]] popularizētājs;
* [[Pauls Šīmanis]] (''Paul Schiemann'') — politiķis, Saeimas deputāts;
* [[Makss fon Šeibners-Rihters]] (''Ludwig Maximilian Erwin von Scheubner-Richter'') — nacionālsociālistu partijas darbonis, [[alus pučs|alus puča]] iedvesmotājs Minhenē (1923);
* [[Reinholds Šmēlings]] (''Reinhold Georg Schmaeling'') — Rīgas pilsētas arhitekts;
* [[Georgs Augusts Šveinfurts]] (''Georg August Schweinfurth'') — [[Centrālā Āfrika|Centrālāfrikas]] apceļotājs, botāniķis, etnogrāfs;
* [[Frīdrihs Georgs Vilhelms Strūve]] (''Friedrich Georg Wilhelm von Struve'') — astronoms;
* [[Franks Tīss]] (''Frank Thiess'') — rakstnieks;
* [[Eduards Totlēbens|Eduards fon Totlēbens]] — kara inženieris, cietokšņu būves speciālists;
* [[Romāns Ungerns fon Šternbergs]] (''Roman Ungern von Sternberg'') — Baltās armijas komandieris;
* [[Edgars de Vāls]] (''Edgar de Wahl'') — mākslīgās valodas ''[[Interlingue]]'' radītājs;
* [[Aleksandrs Vēbers]] — žurnālists, advokāts un sabiedrisks darbinieks;
* [[Anna Ģertrūde Vērmane]] — mecenāte, kuras vārdā nosaukts, viņas 1817. gadā Rīgai uzdāvinātais [[Vērmanes dārzs]];<ref>[http://notikumi.delfi.lv/archive/print.php?id=383745 Atjaunotajā Vērmanes dārzā atklāj pieminekli Annai Vērmanei]</ref>
* [[Sergejs Vitte]] — [[Krievijas Impērija]]s valstsvīrs un politiķis (tēvs vācbaltietis);
* [[Ervins Volfeils]] (''Erwin Wohlfeil'') — gleznotājs un grafiķis;
* [[Eduards Volters]] (''Eduard Wolter'') — baltu tautu etnogrāfs, folklorists, valodnieks;
* [[Ferdinands fon Vrangelis]] (''Ferdinand von Wrangel'') — admirālis, ceļotājs ;
* [[Pēteris fon Vrangelis]] (''Peter von Wrangel'') — [[Baltā kustība|Baltās armijas]] ģenerālis;
* [[Tomass Johans Zēbeks]] (''Thomas Johann Seebeck'') — fiziķis.

== Literatūra ==
* Cerūzis, R. Vācu faktors Latvijā (1918—1939). Rīga: LU Akadēmiskais apgads, 2004. {{ISBN|978-9984-770-52-9}}
* Taube A. fon, Tomsons Ē. Vācbaltieši Latvijā un Igaunijā. // Svētdienas Rīts: Rīga, 1993. — 47 lpp.
* Fēgezaks Zigfrīds, fon. Senči un pēcteči. Piezīmes no senās Livonijas vēstuļu lādes 1689-1887. — Vesta LK: Rīga, 2011. — 416 lpp. {{ISBN|9934813971}}
* Fēgezaks Zigfrīds, fon. Baltiešu gredzens. — Vesta-LK: Rīga, 2013., {{ISBN|9789934829680}}
* Stradiņš Jānis. Vācbaltieši, Rīga un Latvija. // Latvijas vēstures institūta žurnāls. 1993. Nr.1., 191.-194. lpp.
* Dribins, L., Spārītis, O. Vācieši Latvijā. — LU Filozofijas un socioloģijas institūts. Etnisko pētījumu centrs. Rīga : [b. i.], 2000. 57.lpp. {{ISBN|9984543560}}
* Vācbaltieši Latvijā (1918—1941). / Sērija: Vēstures avoti augstskolai, VIII sējums / sast. Dr. hist. Inesis Feldmanis — Latvijas Universitātes akadēmiskais apgāds: Rīga, 2016., 246 lpp.
* Baiba Jaunslaviete. Ieskats vācbaltiešu dziesmu svētku vēsturē. // Mūzikas akadēmijas raksti. — Latvijas Mūzikas akadēmija: Rīga, 2007. 33.-53. lpp. {{ISBN|978-9984-588-38-4}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20080204224043/http://www.historia.lv/alfabets/A/AR/arpolitika/dok/1919.06.10.latv.htm Parīzes Miera konferences Latvijas delegācijas Miera konferencei adresētais memorands] {{lv ikona}}
* [http://dspace.utlib.ee/dspace/bitstream/10062/11010/1/bender_reet.pdf Oskar Masing. "Baltendeutsches Dialektwoertebuch" (Manuskripta fragments Aa-Ad kā pielikums doktora disertācijai)] {{ee ikona}}
* [https://bbld.de BBLD — Baltisches Biographisches Lexikon Digital] {{de ikona}}
* [http://vesture.eu/index.php/V%C4%81cbaltie%C5%A1i Vācbaltieši — Vēstures enciklopēdiskā vārdnīca]

{{Vēsture-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Latvijas vēsture]]
[[Kategorija:Igaunijas vēsture]]
[[Kategorija:Vācbaltieši|*]]
[[Kategorija:Latvijas mazākumtautības]]