Apskatīt Vācijas Sociāldemokrātiskā partija izejas kodu

{{Infobox political party
|party_name = Vācijas Sociāldemokrātiskā partija
|native_name = Sozialdemokratische Partei Deutschlands
|party_logo = [[Attēls:SPD-Logo 2022 (rot).svg|250px|SPD logo]]
|colorcode = #ED1B34
|chairman = [[Kevins Kūnerts]]
|leader1_title = 
|leader1_name = 
|secretary_general = 
|foundation = 1863. gada 23. maijs
|ideology = [[Sociāldemokrātija]]<ref>{{Grāmatas atsauce |title= Social Democracy in Power: the capacity to reform |last= Merkel |first= Wolfgang |authorlink= |coauthors= Alexander Petring, Christian Henkes, Christoph Egle |year= 2008 |publisher= Taylor & Francis |location= London |isbn= 0415438209 |accessdate=}}</ref>
|position = [[Centriski kreisa politika|Centriski kreisa]]
|international = 
|colors = Sarkana
|membership_year = 2021
|membership = {{decrease}} 404 305<ref name="Membership-11-2020">{{cite web|url=https://www.rnd.de/politik/welche-partei-hat-die-meisten-mitglieder-grune-legen-zu-afd-und-spd-verlieren-5VONRZ2MSVF7USZJFKJAQ5D6M4.html|title=Party members: Greens gain, AfD and SPD lose|date=14 February 2021|language=de|website=[[RedaktionsNetzwerk Deutschland]]}}</ref>
|seats1_title = Vietas Bundestāgā
|seats1 = {{Infobox political party/seats|206|736|hex=#DC143C}}
|seats2_title = Vietas Bunderāta
|seats2 = {{Infobox political party/seats|19|69|hex=#DC143C}}
|seats3_title = Vietas reģionālajos parlamentos
|seats3 = {{Infobox political party/seats|481|1884|hex=#DC143C}}
|website = {{url|http://www.spd.de}}
|seats4_title=Vietas Eiropas Parlamentā|seats4={{Infobox political party/seats|16|96|hex=#DC143C}}}}
'''Vācijas Sociāldemokrātiskā partija''' ({{val|de|Sozialdemokratische Partei Deutschlands}}, SPD) ir viena no divām lielākajām [[Vācija]]s partijām, dibinājis [[Ferdinands Lasāls]] [[1863]]. gada [[23. maijs|23. maijā]] kā Vispārējo vācu strādnieku savienību ({{val|de|Allgemeinen Deutschen Arbeitervereins}}). 1875. gadā Vispārējā vācu strādnieku savienība apvienojās ar 1869. gadā [[Vilhelms Lībknehts|Vilhelma Lībknehta]] un [[Augusts Bēbelis|Augusta Bēbeļa]] izveidoto [[Vācijas Sociālistiskā strādnieku partija|Vācijas Sociālistisko strādnieku partiju]] ({{val|de|Sozialistische Arbeiterpartei Deutschlands}}). Laika posmā starp 1878. — 1890. gadu, partija darbojās nelegāli. Savu pašreizējo nosaukumu partija ieguva [[1890]]. gadā, pēc vācu [[Izņēmuma likums pret sociālistiem|izņēmuma likuma pret sociālistiem]] atcelšanas.

* Biedru skaits: 591076 (2005. gada novembrī)
* Partijas finansēšana no valsts: 46355406,84 €

Laika periodā starp abiem pasaules kariem Vācijas strādnieku kustība tika sašķelta starp Vācijas Sociāldemokrātisko partiju un Vācijas Komunistisko partiju. Kopš nacionālsociālisma piekritēju nākšanas pie varas Vācijā SPD tika aizliegta (1933).

== SDP pēckara periodā ==

Rietumvācijā pēc partijas atdzimšanas, iesākumā SDP atradās opozīcijā. Pirmo reizi uzvarēja VFR vēlēšanās [[1969]]. gadā un atradās valdībā līdz 1982. gadam (valdību šajos gados vadīja [[Villijs Brants]], bet pēc tam — [[Helmuts Šmits]]). Savā [[Godesbergas programma|Godesbergas programmā]], kuru pieņēma [[1959]]. gadā, SDP oficiāli atteicās no šķiru cīņas koncepcijas un klasiskā [[Marksisms|marksistiskiem]] principiem, saglabājot uzticību sociālās aprūpes programmām. Iesākumā SDP iebilda pret Rietumvācijas apbruņošanos un iestāšanos [[NATO]], bet vēlāk tās pozīcija mainījās.

Padomju okupācijas sektorā, kur tika izveidota [[Vācijas demokrātiskā republika|VDR]], SDP un [[Vācijas Komunistiskā partija]] apvienojās [[Vācijas Sociālistiskās vienības partija|Vācijas Sociālistiskās vienības partijā]] ({{val|de|Sozialistische Einheitspartei Deutschlands, SED}}). Komunistiskās sistēmas demontāžas procesā, [[1989]]. gadā, sociāldemokrāti izveidoja savu partiju (SDP), kura vēlāk, pēc valsts apvienošanas, pievienojās Vācijas Sociāldemokrātiskajai partijai.

=== 1998. — 2005. ===

[[1988]]. gada oktobrī SDP, kad vēlēšanu saraksta augšgalā atradās [[Gerhards Šrēders]], ar lozungiem par bezdarba samazināšanu, ekonomikas modernizāciju, ražošanas atbalstu un sociālas aizsardzības sistēmas saglabāšanu, uzvarēja parlamenta vēlēšanās, savācot 40,9 % balsu. Tika izveidota koalīcijas valdība kopā ar [[Zaļo partija (Vācija)|Zaļo partiju]].

1999. gada martā nesaskaņu dēļ ar valdības virzieniem no valsts un partijas vadītaja amata atkāpās [[Oskars Lafontēns]], kurš [[1995]]. gada novembrī tika ievēlēts par finanšu ministru. Partijas vadību pārņēma pats Šrēders.

Vadot valsti Šrēderam nācās izlemt starp divām krīzes pārvarēšanas koncepcijām — liberālo ekonomistu piedāvājumam (iedzīvotāju sociālā atbalsta samazināšanas veidā) vai to, par kuru bija uzstājīgi kreisie sociāldemokrāti ar Oskaru Lafontēnu vadībā (nodokļu paaugstināšana turīgākajai sabiedrības daļai). Šrēders izvēlējās pirmo variantu, kas kalpoja par nesaskaņu iemeslu ar Lafontēnu.

Nemākot atrisināt strukturālas ekonomiskās problēmas, Šrēders gandrīz cieta sakāvi [[2002]]. gada 22. oktobra vēlēšanās. Tikai stingra opozīcija [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] iebrukumam [[Irāka|Irākā]] un efektīva palīdzība Vācijas austrumu plūdu upuriem, palīdzēja SDP savākt 38,5 % balsu un iegūt minimālu pārsvaru pār [[Kristīgi demokrātiskā partija|Kristīgi demokrātisko partiju]]. SDP atkal izveidoja koalīcijas valdību kopā ar "Zaļajiem".

[[2003. gads|2003]]. gada martā Šrēders palaida strukturālo ekonomisko reformu programmu, zināmu kā "[[Programma 2010]]" (''Agenda 2010''). Tā paredz izdevumu samazināšanu veselības nozarēs, pensiju un sociālajiem pabalstiem, kā arī darba likumdošanas liberalizāciju ar mērķi stimulēt jaunu darba vietu izveidi. Tas tomēr neļāva uzveikt ekonomisko stagnāciju, savukārt bezdarbnieku skaits Vācijā saglabājās 5 miljonu cilvēku līmenī vai 12 % darbspējīgo iedzīvotāju.

[[2004]]. gadā SDP rindas pameta liels skaits partijas biedru ar kreisām pozīcijām. [[2005. gads|2005]]. gadā viņi kopā ar bijušajiem komunistiem no VDR izveidoja [[Kreisā partija|Kreiso partiju]].

[[2004]]. gadā Šrēders atkāpjas no SDP vadītāja amata, par viņa pēcteci kļuva [[Francs Minteferings]].

[[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] vēlēšanas [[2004]]. gadā atnesa katastrofāli zemus rezultātus, pašus zemākus pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] (21,5 % balsu).

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

{{Vācija-aizmetnis}}
{{Politika-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Sociāldemokrātiskās partijas]]
[[Kategorija:Vācijas politiskās partijas]]