Apskatīt Ziemeļvalstis izejas kodu

{{Valsts infokaste
|    pilnais_valsts_nosaukums = Ziemeļvalstis
|         vietējais_nosaukums = <!--
<!--
-->{{nowrap|''Norden'' {{da ikona}}/{{no ikona}}/{{sv ikona}}}}<br /><!--
-->''Pohjoismaat'' {{fi ikona}}<br /><!--
-->''Norðurlöndin'' {{is ikona}}<br /><!--
-->''Norðurlond'' {{fo ikona}}<br /><!--
-->''Nunat Avannarliit'' {{kl ikona}}
| valsts_nosaukums = <!-- Valsts nosaukums angļu valodā -->
| karoga_attēls = <!-- tikai pats nosaukums, šādā formā: "attēls.jpg" -->
| karoga_nosaukums = 
| ģerboņa_attēls = 
| ģerboņa_nosaukums = 
| ģerboņa_platums = <!-- Pārsvarā ģerboņa izmēri ir lielāki -->
| valsts_moto = 
| valsts_himna = 
| kartes_attēls = Location Nordic Council.svg
| kartes_paraksts = 
| galvaspilsēta = [[Kopenhāgena]]; [[Stokholma]]; [[Oslo]]; [[Helsinki]]; [[Marienhamna]]; [[Touršhavna]]; [[Reikjavika]]; [[Nūka]]
| latd= | latm= | latNS= | longd= | longm= | longEW= <!-- kordinātas galvaspilsētai -->
| lielākā_pilsēta = <!-- rakstīt "galvaspilsēta" , ja galvaspilsēta ir arī lielākā pilsēta -->
| valsts_valodas = {{Collapsible list|titlestyle=font-weight:normal; background:transparent; text-align:left;|title=7|[[Dāņu valoda|Dāņu]]|[[Fēriešu valoda|Fēriešu]]|[[Somu valoda|Somu]]|[[Grenlandiešu valoda|Grenlandiešu]]|[[islandiešu valoda|Islandiešu]]|[[Norvēģu valoda|Norvēģu]]|[[Zviedru valoda|Zviedru]]}}
| Dalībvalstis = {{flaga|Dānija}}<br />{{flaga|Farēru salas}}<br />{{flaga|Somija}}<br />{{flaga|Grenlande}}<br />{{flaga|Islande}}<br /> {{flaga|Norvēģija}}<br />{{flaga|Zviedrija}}<br />{{flaga|Ālandu salas}} --> Dalībvalstis
| etniskās_grupas_gads = 
| valsts_iekārta = 
| valsts_galvas_tituls = 
| valsts_galva = 
| valsts_galvas_tituls2 = 
| valsts_galva2 = 
| valsts_galvas_tituls3 = 
| valsts_galva3 = 
| neatkarības_iegūšana = 
| neatkarības_piezīme = 
| dibināta = 
| neatkarības_notikums = 
| neatkarības_datums = 
| neatkarības_notikums2 = 
| neatkarības_datums2 = 
| neatkarības_notikums3 = 
| neatkarības_datums3 = 
| neatkarības_notikums4 = 
| neatkarības_datums4 = 
| neatkarības_notikums5 = 
| neatkarības_datums5 = 
| neatkarības_notikums6 = 
| neatkarības_datums6 = 
| neatkarības_notikums7 = 
| neatkarības_datums7 = 
| neatkarības_notikums8 = 
| neatkarības_datums8 = 
| neatkarības_notikums9 = 
| neatkarības_datums9 = 
| iestāšanāsESdatums = 
| platība_km2 = 3501721
| platība_rangs = 
| procenti_ūdens = 
| iedzīvotāju_skaita_gads = 2010
| iedzīvotāju_skaits = 25 650 537
| iedzīvotāju_skaits_rangs = 
| apdzīvotības_blīvums_km2 = 7,24
| apdzīvotības_blīvums_rangs = 
| IKP_PPP = $1,011 triljoni
| IKP_PPP_gads = 2010.
| IKP_PPP_rangs = 
| IKP_PPP_per_capita = $40,838
| IKP_PPP_per_capita_rangs = 
| HDI = <!-- {{palielinājās}} -->
| HDI_gads = 
| HDI_kategorija = <!-- <font color=#FFCC00>vidējs</font> VAI <font color=#009900>augsts</font> -->
| HDI_rangs = 
| Gini = 
| Gini_gads = 
| Gini_kategorija = 
| Gini_rangs = 
| valūta = [[Dānijas krona]]; [[Fēru salu krona]]; [[Islandes krona]]; [[Norvēģijas krona]]; [[Zviedrija krona]]; [[Eiro]]
| valūtas_kods = 
| laika_zona = 
| utc_offset = 
| laika_zona_DST = 
| utc_offset_DST = 
| domēns = 
| tālsarunu_kods = 
| piezīmes = 
| piezīme1 = 
| piezīme2 = 
| piezīme3 = 
| piezīme4 = 
| piezīme5 = 
| piezīme6 = 
| piezīme7 = 
| iso_kods_num = 
| iso_kods_alfa2 = 
| iso_kods_alfa3 = 
}}

'''Ziemeļvalstis''' ir reģions [[Ziemeļeiropa|Ziemeļeiropā]], ko veido [[Dānija]], [[Islande]], [[Norvēģija]], [[Somija]] un [[Zviedrija]], kā arī šo valstu autonomās teritorijas — [[Fēru salas]], [[Grenlande]] un [[Ālandu salas]]. Ziemeļvalstīs dzīvo aptuveni 25 miljoni cilvēku un reģiona kopējā platība ir 3,5 miljoni km², no kuriem reģiona Ziemeļamerikas daļa — Grenlande — aizņem aptuveno 60% no kopējās platības.

Ziemeļvalstis vieno līdzīga [[politiskā sistēma]], vērtības, kā arī vēsture un kultūra.<ref>Hovdhaugen, Even; Karlsson, Fred; Henriksen, Carol and Sigurd, Bengt. ''History of linguistics in the Nordic countries''. Societas Scientiarum Fennica, 2000, p. 3</ref> Lai gan Ziemeļvalstis neveido atsevišķu, suverēnu politisko institūciju, visas reģiona valstis un autonomie reģioni savstarpēji sadarbojas [[Ziemeļvalstu padome|Ziemeļvalstu padomē]] un [[Ziemeļvalstu Ministru padome|Ziemeļvalstu Ministru padomē]], kurai ir atsevišķas oficiālās pārstāvniecības arī [[Igaunija|Igaunijā]], [[Latvija|Latvijā]] un [[Lietuva|Lietuvā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.norden.org/en/about-nordic-co-operation/organisations-and-institutions/nordic-organisations-and-institutions|title=Ziemeļvalstu organizācijas un institūcijas|publisher=Norden.org|accessdate=2011-10-21|archiveurl=https://web.archive.org/web/20120111150052/http://www.norden.org/en/about-nordic-co-operation/organisations-and-institutions/nordic-organisations-and-institutions|archivedate=2012-01-11}}</ref>
Ziemeļvalstīs izplatītas trīs dažādas valodu grupas ([[indoeiropiešu valodas]], [[urāliešu valodas]], [[eskimoaleutu valodas]]) un tas nav uzskatāms par valodiski viendabīgu reģionu, tomēr kopīgais [[senskandināvu valoda|skandināvu valodu]] mantojums veido nozīmīgu daļu no Ziemeļvalstu kopīgās identitātes.

Kā sinonīms Ziemeļvalstu reģionam nereti tiek izmantots jēdziens [[Skandināvija]], taču, atkarībā no definīcijas, Skandināvija patiesībā ietver tikai zināmu daļu no Ziemeļvalstīm — visbiežāk Dāniju, Norvēģiju un Zviedriju.<ref>[http://www.merriam-webster.com/dictionary/scandinavia "Scandinavia"]. In'' Merriam-Webster's Online Dictionary''. Retrieved 10 January 2008: "''Scandinavia'': Denmark, Norway, Sweden—sometimes also considered to include Iceland, the Faeroe Islands, & Finland."</ref>
Kontinentālās skandināvu valodas ir tik līdzīgas, ka to pratēji spēj savstarpēji sazināties, turklāt šo valodu apmācība notiek arī pārējās Ziemeļvalstīs, tā [[zviedru valoda]] ir viens no obligātajiem priekšmetiem Somijas skolās, savukārt [[dāņu valoda]] tiek mācīta Islandes, Fēru salu un Grenlandes skolēniem. Šī iemesla dēļ skandināvu valodas var uzskatīt par visa reģiona ''[[lingua franca]]''.<ref>Östman, Jan-Ola; Thøgersen, Jacob. ''Language attitudes and the ideology of the Nordic''. International Journal of the Sociology of Language. Volume 2010, Issue 204, p. 97—127.</ref>

== Vēsture ==
[[Attēls:Vikings-Voyages.png|thumb|left|Skandināvu apmetnes un kuģošanas ceļi]]
[[Attēls:Scandinavia1219.png|thumb|Ziemeļvalstis pēc 1219. gada]]

[[Vikingu laiki|Vikingu laikos]] notika strauja skandināvu kultūras izplešanās, kuras rezultātā [[Islande#Kolonizācija un valsts (874-1262) izveidošana|Islandē]] un Fēru salās īru mūku apmetnes nomainīja pašpietiekamas skandināvu kolonijas, savukārt Grenlandē aizsākās ilgstoša skandināvu politiskā dominance.

Vikingu kolonijas un apmetnes tika izveidotas arī Ziemeļamerikas kontinentālajā daļā (piecus gadsimtus pirms [[Kristofors Kolumbs|Kolumba]]), mūsdienu [[Īrija]]s, [[Skotija]]s, [[Anglija]]s teritorijās, kā arī [[Kurzeme|Kurzemē]], Ziemeļigaunijā un citur, taču salīdzinoši nelielā kolonistu skaita dēļ šīs kopienas nebija ilgtspējīgas un laika gaitā tika asimilētas vai iznīcinātas.<ref>{{Grāmatas atsauce
| last = Pálsson
| first = Hermann
| title = The Vinland sagas: the Norse discovery of America
| publisher = Penguin Classics
|url=http://books.google.ca/books?id=m-4rb_GhQ5EC&lpg=PP1&dq=The%20Vinland%20sagas%3A%20the%20Norse%20discovery%20of%20America&pg=PA28#v=onepage&q&f=true
|page=28
| year = 1965
| isbn = 0140441549
| accessdate = 2010-04-15}}</ref>

11. gadsimtā Skandināvijā visaktīvāk noritēja pāreja no [[Senskandināvu mitoloģija|pagānisma]] uz [[kristietība|kristietību]], kas paralēli bija laiks, kad pakāpeniski konsolidējās monarhu vara pār to teritoriālajām vienībām gan Dānijā, gan arī Zviedrijā un Norvēģijā. [[Livonijas krusta kari|Ziemeļu Krusta karos]] 12. un 13. gadsimtā tika izvērstas plašas militāras kampaņas Somijā, Igaunijā un Latvijā, kas noslēdzās ar Somijas pievienošanu Zviedrijas karaļvalstij un paliekošu zviedru un dāņu ietekmi Baltijas jūras austrumu krastā. [[Protestanti|Protestantu]] [[Reformācija]]s laikā visas Ziemeļvalstu sabiedrības pārgāja [[luterānisms|luterānismā]], kas joprojām ir izplatītākā kristietības konfesija Ziemeļeiropā.

14. gadsimtā Dānija, Norvēģija (ar Islandi, Grenlandi un Fēru salām) un Zviedrija (ar daļu Somijas) kopīgi izveidoja [[Kalmāras ūnija|Kalmāras ūniju]], kurā atteicās no savas [[suverenitāte]]s, taču ne no [[neatkarība]]s. Kalmāras ūnijā galveno lomu spēlēja Dānija, kas bija vairāku konfliktu un, visbeidzot, ūnijas sairšanas cēlonis 16. gadsimta sākumā, kad Zviedrija no savienības izstājās. Dānijas valdīšana pār Norvēģiju gan turpinājās [[Dānija-Norvēģija|Dānijas-Norvēģijas]] valstī līdz pat [[1814. gads|1814. gadam]], kad Norvēģija tika pievienota Zviedrijai.

Spēku līdzsvars starp Ziemeļvalstīm izmainījās 17. gadsimtā pēc [[Trīsdesmitgadu karš|Trīsdesmitgadu kara]], kad Dānija cieta sakāvi, bet uzplaukumu piedzīvoja Zviedrijas impērija, kuras īpašumā nonāca arī daļa Latvijas teritorijas, iesākot t.s. [[Zviedru laiki#.22Labie zviedru laiki.22|zelta laikus Latvijā]] un [[Rīga]]i kļūstot par Zviedrijas impērijas otro lielāko pilsētu. Sākoties [[18. gadsimts|18. gadsimtam]], Zviedrija zaudēja savas pozīcijas un valdījumus [[Baltijas valstis|Baltijā]], bet 19. gadsimtā Zviedrija zaudēja arī Somiju, kas nonāca [[Krievijas Impērija]]s sastāvā.
[[Attēls:Skandinavism.jpg|thumb|Skandināvisms: Norvēģijas, Dānijas un Zviedrijas savienība (nezināma dāņu autora zīmējums pirms 1850. gada)]]
[[Attēls:Foreign Ministers of Nordic and Baltic countries met in Helsinki, 30.08.2011 (Photographer Eero Kuosmanen).jpg|thumb|Ziemeļvalstu un Baltijas valstu ārlietu ministru tikšanās (2011)]]
19. gadsimtā starp Zviedriju un Norvēģiju tika radīta [[personālūnija]], kas izbeidza pastāvēt [[1905. gads|1905. gadā]] augošās norvēģu neapmierinātības dēļ, ļaujot dibināt neatkarīgu Norvēģijas valsti. Sākot no 19. gadsimta 40. gadiem, arvien populārāki kļuva [[Skandināvisms|skandināvisma]] politiskā strāvojuma ideāli, kas sakrita ar [[Nacionālisms#Nacionālisms un romantisms|romantiskā nacionālisma]] periodu Eiropas vēsturē. Šīs kustības pamatmērķis bija visu trīs Skandināvijas monarhiju apvienošanās, taču apvienošanās centieni apsīka Otrā Šlēsvigas kara laikā pēc zviedru atteikšanās sniegt palīdzību Dānijai, kas karā zaudēja ievērojamu daļu savas teritorijas. Panskandināvisti tobrīd sāka aizvien vairāk koncentrēties uz kultūras un valodas jautājumiem.

[[1917. gada Krievijas revolūcija|Krievijas revolūciju]] starplaikā Somija izmantoja Krievijas novārdzināto stāvokli un pirmo reizi vēsturē pasludināja somu tautas neatkarību, bet Otrā pasaules kara laikā Islande pasludināja neatkarību no Dānijas. Tādējādi visas pašreizējās Ziemeļvalstis bija ieguvušas neatkarību, ļaujot 1952. gadā dibināt Ziemeļu padomi.

=== Hronoloģija ===

{| class="wikitable"
|- bgcolor=#f6faff align=center
|'''Gadsimts'''||colspan=6|'''Ziemeļvalstu vēsturiskā attīstība
|-
| width=10% bgcolor=#f6faff align=center | 21.
| width=14% colspan=1 bgcolor=gold align=center|[[Dānija]] ([[Eiropas Savienība|ES]])
| width=14% colspan=1 rowspan=2 bgcolor=#ffc0c0 align=center|[[Fēru salas|Fēras (Dānija)]]
| width=14% colspan=1 rowspan=2 bgcolor=#fafaff align=center|[[Islande]]
| width=14% colspan=1 rowspan=2 bgcolor=#ccccff align=center|[[Norvēģija]]
| width=14% colspan=1 bgcolor=gold align=center|[[Zviedrija]] (ES)
| width=14% colspan=1 bgcolor=gold align=center|[[Somija]] (ES)
|- bgcolor=#f6faff align=center
|20.
| bgcolor=#ffc0c0 align=center|[[Dānija]]
| bgcolor=#ffff80 align=center|[[Zviedrija]]
| bgcolor=#efffef align=center|[[Somija]]
|- bgcolor=#f6faff align=center
| 19.
| colspan=3 bgcolor=#ffc0c0|[[Dānija]]
| colspan=2 bgcolor=#fafaff|[[Zviedrijas-Norvēģijas ūnija|Zviedrija-Norvēģija]] ([[personālūnija]])
| bgcolor=#ff8080|''[[Somijas lielhercogiste]]<br />([[Krievijas Impērija]]s daļa)''
|- bgcolor=#f6faff align=center
| 18.
| rowspan=3 colspan=4 bgcolor=#ffc0c0|[[Dānija-Norvēģija]] ([[personālūnija]])
| rowspan=3 colspan=2 bgcolor=#ffff80|[[Zviedrija]]
|- bgcolor=#f6faff align=center
| 17.
|- bgcolor=#f6faff align=center
| 16.
|- bgcolor=#f6faff align=center
| 15.
|colspan=6 bgcolor=#fff8f8|[[Kalmāras ūnija]]
|- bgcolor=#f6faff align=center
| 14.
| rowspan=3 colspan=1 bgcolor=#ffc0c0|[[Dānija]]
| rowspan=3 colspan=3 bgcolor=#ccccff|[[Norvēģija]]
| rowspan=1 colspan=1 bgcolor=#ffff80|[[Zviedrija]]<br />(personālūnijā ar Norvēģiju)
| rowspan=1 colspan=1 bgcolor=#fafaff|Somu zemes <br />(Zviedrijas un [[Novgoroda]]s pakļautībā)
|- bgcolor=#f6faff align=center
| 13.
| rowspan=1 colspan=1 bgcolor=#ffff80|[[Zviedrija]]
| rowspan=1 colspan=1 bgcolor=#fafaff|[[Somijas krusta kari]]
|- bgcolor=#f6faff align=center
| 12.
| rowspan=1 colspan=1 bgcolor=#ffff80|[[Zviedrija]]
| rowspan=1 colspan=1 bgcolor=#fafaff|[[somi]]
|- bgcolor=#f6faff align=center
|8.-11. ([[vikingu laiki]])||[[dāņi|dāņu vikingi]]||[[norvēģi|norvēģu vikingi]]||[[norvēģi|norvēģu vikingi]]||[[norvēģi|norvēģu vikingi]]||[[zviedri|zviedru un dāņu vikingi]]||[[somi]]
|}

Ziemeļskandināvijā dzīvojošā [[Sāmi|sāmu tauta]] bijusi Zviedrijas, Norvēģijas, Somijas un Krievijas pakļautībā.

== Ģeogrāfija ==
[[Attēls:Norden satellite.jpg|thumb|Ziemeļvalstu satelītkarte]]
Ziemeļvalstis atrodas [[Eirāzija]]s masīva ziemeļrietumu stūrī un stiepjas pāri [[Ziemeļjūra]]i līdz vulkāniskas izcelsmes salai Islandei, tālāk sniedzoties līdz pat Ziemeļamerikas ziemeļaustrumos esošajai pasaules lielākajai salai — Grenlandei. Ziemeļvalstu krasta līnija ir izteikti gara un izrobota.

Ziemeļvalstis kopumā ir pasaulē vistālāk ziemeļos esošais blīvi apdzīvotais reģions, kas daļēji izskaidrojams ar ievērojamo [[Golfa straume]]s ietekmi uz Ziemeļvalstu klimatu, kuras dēļ temperatūras šajos platuma grādos ir augstākas nekā citās teritorijās līdzīgos platuma grādos Ziemeļamerikā un Āzijā.

Tuvu [[Ziemeļpols|Ziemeļpolam]] esošajās teritorijās valda subarktisks vai polārs klimats, tādēļ vairumā reģiona valstu lielākās pilsētas, augstākais apdzīvotības blīvums, kā arī intensīva lauksaimniecība atrodama attiecīgo valstu dienvidu reģionos. Vairumu kontinentālās teritorijas klāj meži, bet Grenlandi — ledāji. Ledāji klāj arī aptuveni 11% no Islandes un 1% no Norvēģijas teritorijas.

Ziemeļvalstu ģeoloģiju ir spēcīgi ietekmējuši regulārie [[ledus laikmets|ledus laikmeti]], kas it sevišķi Zviedrijā un Somijā ir iespaidojis ģeoloģisko ainavu daudzo [[ezers|ezeru]] un [[morēna|morēnu]] veidolā. Relatīvi nesenais pēdējais leduslaikmets ir cēlonis arī izteiktai [[izostāzija]]i jeb zemes virsmas celšanās procesam (līdz pat 1 cm gadā Somijā), kas turpinās arī mūsdienās.

Ievērojami Ziemeļvalstu ģeogrāfiskie objekti ir [[Fjords|Norvēģijas fjordi]], [[Skandināvijas kalni|Skandināvijas kalnu sistēma]], Dānijas un [[Skone]]s zemienes, Norvēģijas un Zviedrijas salas, kā arī Somijas [[Jūras arhipelāgs]].

=== Reģiona robežas ===
Ziemeļvalstīm tradicionāli pieskaita piecas valstis — Dāniju, Somiju, Islandi, Norvēģiju un Zviedriju, kā arī to autonomās teritorijas. Pēc šīs definīcijas parasti Ziemeļvalstīm neiekļauj reģionus uz dienvidiem un austrumiem, kas vēsturiski piederējuši minētajām valstīm, taču mūsdienās pieder citām valstīm.

Ziemeļvalstu mūsdienu pamatteritorijas ārējās robežas vēstures gaitā ir mainījušās, taču, atskaitot Somiju un Dāniju, gandrīz tūkstošgadi šīs robežas ir piedzīvojušas tikai ļoti nelielas izmaiņas uz vienu vai otru pusi. Tas izskaidrojams ar dažādu dabisko aizsargbarjeru — mežu, ūdenstilpju, kalnu un kanālu pārpilnību.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Ziemeļeiropa]]