Apskatīt Zobenbrāļu ordenis izejas kodu

{{Bijušās valsts infokaste
|vietējais_nosaukums    = Fratres militiæ Christi Livoniae
|nosaukums_latv_val     = Zobenbrāļu ordenis
|sugasvārds             = militārs mūku ordenis
|
|kontinents             = Eiropa
|reģions                = 
|valsts                 = Latvija, Igaunija
|laikmets               = 
|statuss                = {{val|de|Der Orden der Schwertbrüder}} 
|statusa_teksts         = 
|impērija               = 
|valdības_veids         = teokrātija
|
|gads_sākums            = 1202
|gads_beigas            = 1237
|
|event_start            = Dibināts kā [[Livonijas bīskaps|Livonijas bīskapam]] Albertam padots mūku bruņinieku ordenis
|date_start             = 
|event_end              = Tika iekļauts [[Vācu ordenis|Vācu ordeņas]] sastāvā   
|date_end               = 
|
|event1                 =  
|date_event1            = 
|event2                 = 
|date_event2            = 
|event3                 = 
|date_event3            = 
|event4                 = 
|date_event4            = 
|
|event_pre              = 
|date_pre               = 
|event_post             = 
|date_post              = 
|
|p1                     = 
|flag_p1                = 
|s1                     = 
|flag_s1                = 
|image_flag             = LivonianShield.svg
|flag                   = 
|flag_type              = Zobenbrāļu ordeņa vairogs
|
|image_coat             = Kalavijuociai.jpg
|symbol                 = 
|symbol_type            = Zobenbrāļu ordeņa zīme.
|
|image_map              = Deutscher Orden 1260.png 
|image_map_caption      = Zobenbrāļu ordeņa zemes Livonijā, kas iekarotas (sarkanās bultas) līdz 1237. gadam un Vācu ordeņa iekarotās zemes Prūsijā (melnās bultas). Daļēji pakļautās kuršu, zemgaļu, sēļu un žemaišu zemes parādītas ar svītrojumu.
|
|galvaspilsēta          = [[Rīga]]
|
|national_motto         = 
|national_anthem        = 
|kopīgas_valodas        = latīņu, vācu, līvu
|reliģija               = [[katoļticība]]
|nauda                  = 
|
|leader1                = [[Venno]] 
|leader2                = [[Folkvins]] 
|leader3                = 
|leader4                = 
|year_leader1           = (1204-1209)
|year_leader2           = (1209-1236)
|year_leader3           = 
|year_leader4           = 
|leader                 = 
|title_leader           = [[Zobenbrāļu ordeņa mestri]]
|stat_year1             = 
|stat_platība1          = 
|stat_pop1              = 
|footnotes              = 
}}

'''Zobenbrāļu ordenis''' (1202—1237) jeb '''Kristus Bruņinieku brālība''' ({{val|de|Schwertbrüder}}, {{val|la|Fratres militiæ Christi Livoniae}}) bija [[Vācija|vācu]] bruņinieku-mūku ordenis [[Livonija|Livonijā]] 13. gadsimta pirmajā pusē.

== Vēsture ==
Ordeni 1202. gadā izveidoja [[cistercieši|cisterciešu]] ordeņa abats [[Teoderihs no Turaidas]] pēc franču [[Templiešu ordenis|Templiešu ordeņa]] parauga Rīgas bīskapa [[Alberts fon Bukshēvdens|Alberta fon Bukshēvdena]] uzdevumā no [[vācieši|vācu]] rekrūšiem. Tos dēvēja par zobenbrāļiem, jo uz baltajiem apmetņiem bija attēlots sarkans krusts un zobens.

Zobenbrāļi bija karojošie mūki, kas bija devuši nabadzības un šķīstības zvērestu. Lai viņiem nodrošinātu ienākumus, [[Alberts fon Bukshēvdens|bīskaps Alberts]] atļāva tiem paturēt trešo daļu no iekarotajām teritorijām. Pēc jaunajiem iekarojumiem zobenbrāļu daļa patiesībā kļuva ievērojami lielāka. Šāda kārtība uzjundīja vēlmi pēc jaunajiem iekarojumiem un laika gaitā noveda pie konfliktiem par teritoriālo ieguvumu sadali.<ref>Andress Kasekamps. Baltijas valstu vēsture. JUMAVA, 2011 — 25. lpp.</ref>

Jau kopš dibināšanas ordenis mēdza ignorēt teorētisko pakļautību bīskapiem. Piemēram, 1218. gadā bīskaps aicināja viņus palīdzēt cīņā pret Dānijas karali [[Valdemārs II|Valdemāru II]], bet zobenbrāļi vienojās ar dāņiem un pakļāva [[Igaunija]]s ziemeļus.

Sākumā ordenis bija ļoti mazskaitlīgs. Tajā iestājās daži no krustnešiem, kuri bija piedalījušies iepriekšējās misijās, un daži Rīgas namnieki. Līdz 1205. gadam Indriķa hronikā par zobenbrāļu militāro darbību tikpat kā nepiemin: tas iesaistās Rīgas iekšējā dzīvē un kopā ar namniekiem piedalās Rīgas aizsardzībā. 1205. gadā ordenis jau parādās rīdzinieku kaujās kā ievērojams spēks, ne jau skaitliski, bet savas apmācības un apbruņojuma ziņā. Brāļu skaits nepārsniedza pāris desmitu. Pat īsi pirms savas liktenīgās Saules kaujas viņu kopskaits nepārsniedza 50 (pēc dažu vēsturnieku domām — līdz 80).<ref>Jānis Cakuls, Livonijas Romas katoļu Baznīcas valsts XIII-XVI gs., Renovata, 2007. 84. lpp.</ref> Pa ziemu palika pavisam neliels kontingents, bet ik pavasari viņi saņēma papildspēkus — Ziemeļvācijā savervētos jaunos krustnešus, kuri parasti rudenī devās mājup. Krustnešu izšķirīga priekšrocība salīdzinājumā ar vietējiem karotājiem bija karotāju profesionālisms un daudz pārāka militārā tehnika: stopi, katapultas un mūru graušanas ierīces. Bruņinieku uz zirga varētu salīdzināt ar mūsdienu tanku. Vēlāk zobenbrāļi uzcēla mūra pilis vietās, kur bija atradušies vietējo koka nocietinājumi pilskalnos. Piļu tīkls ļāva tiem kontrolēt jauniekarotās teritorijas. Viņi izmantoja vietējo cilšu politisko sašķeltību un iedzīvojās uz to savstarpējo nesaskaņu rēķina, panākot, ka pakļautās ciltis palīdz sakaut savus kaimiņus. Krustnešu armijā lielāko daļu karaspēka vienmēr veidoja vietējie sabiedrotie un palīgspēki.<ref>Andress Kasekamps. Baltijas valstu vēsture. JUMAVA, 2011 — 24-25. lpp.</ref>

1210. gadā ordenis pieprasīja bīskapam Albertam no Livonijas baznīcas valstij iegūtajām zemēm vienu trešdaļu, t.i. tiesības uz šajā trešdaļā dzīvojošo zemnieku nodevās maksāto desmitdaļu. Bīskaps tam ir piekritis, taču šāds izdevīgums veicinājis ordeņa brāļiem kāri ne miermīlīgi, bet ar kariem ieņemt jaunas teritorijas. Tad arī radās domstarpības ar bīskapu un galvenokārt ar pāvestu un viņa legātiem. Tomēr pāvests [[Inocents III]] 1210. gadā apstiprināja Rīgas bīskapa Alberta un Zobenbrāļu ordeņa mestra Folkvīna izlīgumu: ordenis saņēma no bīskapa Latgales un Līvu zemes trešdaļu, par ko solījās aizsargāt Rīgas baznīcas provinci un būt paklausīgs bīskapam.<ref>Jānis Cakuls, Livonijas Romas katoļu Baznīcas valsts XIII-XVI gs., Renovata, 2007. 85. lpp.</ref>

Sākotnēji ordeņa galvenās pilis bija [[Rīga|Rīgā]] (tagadējā [[Konventa sēta|Konventa sē]][[Konventa sēta|ta]]) un [[Cēsis|Cēsīs]] (''Wenden''), pēc 1224. gada par tādu kļuva pils [[Vīlande|Vīlandē]] (''Fellin'') [[Sakala]]s zemē Igaunijā. Ordenim piederēja arī [[Sigulda]]s (''Segewold'') un [[Aizkraukle]]s (''Ascheraden'') pilis.

[[Lietuvieši]] un [[zemgaļi]] pilnīgi sakāva zobenbrāļus 1236. gada [[Saules kauja|Saules kaujā]]. Nākamajā gadā ordeņa atliekas pievienojās [[Vācu ordenis|Vācu ordenim]], izveidojot tā vietējo atzaru — [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeni]], kas Zobenbrāļu ordeņa tradīcijas turpināja līdz pat 1560. gadam.

== Zobenbrāļu ordeņa mestri ==
* [[Venno]] (1204—1209)
* [[Folkvins]] (1209—1236)

== Zobenbrāļu ordeņa celtie vai pārņemtie cietokšņi ==
* 1202. gadā — vecā [[Rīga]]s pils (''Wittenstein'', tagadējās Konventa sētas vietā)
* 1208. gadā — [[brāļa Bertolda dzirnavas]] (''Bertoldsmolen'', tagadējā Ķengaraga teritorijā)
* 1208. gadā — [[Aizkraukles viduslaiku pils|Aizkraukles pils]] (''Ascheraden'')
* 1208. gadā — [[Siguldas viduslaiku pils|Siguldas pils]] (''Segewold'')
* 1208./1210. gadā — [[Cēsu viduslaiku pils|Cēsu pils]] (''Bertoldsburg''/''Wenden'')
* 1219. gadā — [[Mežotne]]s pils (''Meschoten''), drīz tika atdota Sēlijas bīskapam [[Bernhards no Lipes|Bernhardam no Lipes]]
* 1224. gadā — [[Vīlandes viduslaiku pils|Vīlandes pils]] (''Fellin'')
* 1227. gadā — [[Rēvele]]s pils (''Reval'')

[[Attēls:Livonijas gerbonis 1552.jpg|thumb|left|Vācu ordeņa Livonijas atzara mestra ģerbonis ([[Sebastjans Minsters]], 1552.)]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

== Skatīt arī ==
* [[Livonijas ordenis]]
* [[Livonijas krusta kari]]

{{kastes sākums}}
{{Valstiskie veidojumi Latvijas teritorijā}}
{{Valstisko veidojumu secība | pirms = Daugavas un Gaujas [[Līvi|līvu]] zemju daļa (1/3) <br /> [[Tālava]]s daļa (1/3)<br />[[Jersika (valsts)|Jersikas]] daļa (1/3)| virsraksts = Zobenbrāļu ordenis | periods = [[1202]]—[[1237]]  | pēc = [[Livonijas ordenis]]<br />(no 1243. gada [[Livonijas Konfederācija]]s daļa)}}
{{Valstisko veidojumu secība| pirms = Daugavas un Gaujas [[Līvi|līvu]] zemju daļa (2/3) <br />[[Metsepole]] <br /> [[Jersika (valsts)|Jersikas]] daļa, [[Koknese]], [[Tālava]]s daļa (2/3)| virsraksts = [[Livonijas bīskapija]] | periods = [[1186]]—[[1255]]<br /> (no 1243. gada kā [[Livonijas Konfederācija]]s daļa)| pēc = [[Rīgas arhibīskapija]]<br />[[Livonijas Konfederācija]]s daļa}}
{{Valstisko veidojumu secība| pirms = 1/3 daļa no [[Ventava]]s, [[Vanema]]s, [[Piemare]]s un [[Bandava]]s zemēm | virsraksts = [[Kurzemes bīskapija]] | periods = [[1234]]—[[1585]] | pēc = [[Piltenes apgabals]]}}
{{kastes beigas}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Zobenbrāļu ordenis| ]]
[[Kategorija:Katoļu bruņinieku ordeņi]]
[[Kategorija:Livonija]]
[[Kategorija:Livonijas ordenis]]
[[Kategorija:Livonijas Konfederācija]]
[[Kategorija:Latvijas vēsture]]
[[Kategorija:Igaunijas vēsture]]
[[Kategorija:Lietuvas vēsture]]