Apskatīt Āfrika izejas kodu

{{Kontinenta infokaste
|title               = Āfrika
|image               = [[Attēls:Africa (orthographic projection).svg|235px]]<br />Āfrika iekrāsota zaļā krāsā
|area                = 30 221 532 [[kvadrātkilometrs|km²]]
|population          = 1 032 532 974<ref name="iedzīvotāji">{{lv ikona}} {{Tīmekļa atsauce | url= http://www.reitingi.lv/lv/news/pasaule/33090.htm | title= Āfrikas iedzīvotāju skaits sasniedzis vienu miljardu | publisher= Latvijas reitingi | accessdate= 2010-05-06 | archiveurl= https://web.archive.org/web/20110614205022/http://www.reitingi.lv/lv/news/pasaule/33090.htm | archivedate= 2011-06-14 }}</ref> (2011. gadā)
|density             = 30,51 cilv./km²
|demonym             = 
|countries           = 54
|list_countries      = 
|dependencies        = 7
|unrecognized        = 
|languages           = vairāk nekā 1000 vietējo [[afrikāņu valodas]], [[arābu valoda|arābu]], [[angļu valoda|angļu]], [[franču valoda|franču]], [[portugāļu valoda|portugāļu]], [[afrikandu valoda|afrikandu]], [[spāņu valoda|spāņu]] un citas valodas
|time                = no UTC -1 ([[Kaboverde|Kaboverdē]])<br />līdz UTC +4 ([[Maurīcija|Maurīcijā]])
|internet            = 
|cities              = [[Kaira]]<br />[[Lagosa]]<br />[[Kinšasa]]<br />[[Nairobi]]<br />[[Johannesburga]]
|peak                = 
|organization        = 
|north               = 
|south               = 
|west                = 
|east                = 
|blank1              = 
|blank1_label        = 
|blank2              = 
|blank2_label        = 
|blank3              = 
|blank3_label        = 
|blank4              = 
|blank4_label        = 
|blank5              = 
|blank5_label        = 
}}

'''Āfrika''' ir otrs lielākais [[kontinents]] pasaulē aiz [[Eirāzija]]s gan pēc platības, gan pēc iedzīvotāju skaita. Nereti pie Āfrikas pieskaita arī tās tuvumā esošās salas, un kopā ar tām Āfrikas platība ir 30 221 532 [[kvadrātkilometrs|km²]] (20,3% no visas sauszemes platības pasaulē). [[2009. gads|2009]]. gadā Āfrikā dzīvoja mazliet vairāk par miljardu iedzīvotāju<ref name="iedzīvotāji" /> (14,7% no visiem pasaules iedzīvotājiem). Āfrikas ziemeļus apskalo [[Vidusjūra]], ziemeļaustrumos Āfriku no [[Āzija]]s atdala [[Suecas kanāls]] un [[Sarkanā jūra]]. Dienvidaustrumos Āfrikas krastus apskalo [[Indijas okeāns]], bet rietumos — [[Atlantijas okeāns]]. Āfrikā ir 54 [[valsts|valstis]], kuras sagrupētas piecos reģionos. Šie reģioni ir [[Ziemeļāfrika]], [[Rietumāfrika]], [[Centrālā Āfrika]], [[Austrumāfrika]] un [[Dienvidāfrika]]. 32 Āfrikas valstis ir 50 [[nabadzība|nabadzīgāko]] valstu sarakstā.

Āfrika, īpaši centrālā [[Austrumāfrika]], tiek uzskatīta par [[hominīdi|hominīdu]], tai skaitā arī [[cilvēks|cilvēku]] izcelsmes vietu. Āfrikas ziemeļu daļā atrodas, iespējams, pasaulē garākā upe — [[Nīla]]. Citas lielas un nozīmīgas Āfrikas upes ir [[Nigēra (upe)|Nigēra]] un [[Kongo (upe)|Kongo]]. [[Sahāras tuksnesis]], kas aizņem aptuveni vienu ceturto daļu no kontinenta kopējās platības, ir pasaulē lielākais [[tuksnesis]]. Pasaulē otrais lielākais saldūdens ezers ir [[Viktorijas ezers]].

Āfriku šķērso [[ekvators]], kas to sadala divās gandrīz vienādās daļās. Līdz ar to lielākā daļa no kontinenta atrodas starp [[Ziemeļu tropu loks|Ziemeļu]] un [[Dienvidu tropu loks|Dienvidu tropu loku]], tādēļ kontinentam ir raksturīgs silts [[tropi|tropu]] klimats.

== Etimoloģija ==
[[Senā Grieķija|Senie grieķi]] Āfriku dēvēja par Lībijas kontinentu. Tiek uzskatīts, ka pirmie, kas kontinentu dēvēja par Āfriku, bija [[Senā Roma|romieši]]. Iespējams, šis nosaukums ir cēlies no [[latīņu valoda|latīņu]] vārda ''aprica'', kas nozīmē "saulains". Cita teorija apgalvo, ka kontinenta nosaukums ir cēlies no [[grieķu valoda|grieķu]] vārda ''aphrike'', kas nozīmē "bez aukstuma". Sākotnēji nosaukums "Āfrika" tika attiecināts tikai uz [[Ziemeļāfrika]]s krasta līniju. Tikai vēlāk, kad sāka dziļāku kontinenta izpēti, nosaukums tika saistīts ar visu kontinentu. Vēl viena teorija par to, kā ir radies kontinenta nosaukums, ir saistīta ar [[berberi|berberu]] cilti [[afrigi]], kas senatnē apdzīvoja Āfrikas ziemeļu krastu. Eiropieši nosauca šo zemi par Āfriku, jo ar šo cilti esot bijis pirmais kontakts.

== Vēsture ==
Ir vispārēji atzīts, ka Āfrika ir [[cilvēki|cilvēku]] dzimtene. Tiek uzskatīts, ka šeit pirmie cilvēki radās aptuveni pirms 2,3—2,4 miljoniem gadu.<ref>{{en ikona}} {{Grāmatas atsauce | title= The Cambridge Encyclopedia of Human Evolution | author= Stringer, C.B. | chapter= Evolution of early humans | editors= Steve Jones, Robert Martin & David Pilbeam (eds.)| year= 1994 | publisher= Cambridge University Press | location= Cambridge | isbn= 0-521-32370-3 | page=242}} Also {{ISBN|0-521-46786-1}} (paperback)</ref><ref>{{en ikona}} {{Grāmatas atsauce | title= Evolution: The First Four Billion Years | url= https://archive.org/details/evolutionfirstfo00mich | author= McHenry, H.M | chapter= Human Evolution | editors= Michael Ruse & Joseph Travis | year= 2009 | publisher= The Belknap Press of Harvard University Press | location= Cambridge, Massachusetts | isbn= 978-0-674-03175-3 | page= [https://archive.org/details/evolutionfirstfo00mich/page/265 265]}}</ref> Arheoloģiskajos izrakumus vairākās vietās [[Austrumāfrika|Austrumāfrikā]] un [[Dienvidāfrika (reģions)|Dienvidāfrikā]] ir atrastas liecības, kas pierāda šo apgalvojumu. Tādēļ tiek uzskatīts, ka cilvēki citos kontinentos ir nonākuši, izceļojot no Āfrikas.

Āfrika ilgstoši bija eiropiešiem nezināma zeme, ja neskaita tās ziemeļu piekrasti. To regulāri apmeklēja [[grieķi]] kā tirgotāji un ceļotāji, [[romieši]] kā iekarotāji, [[vandaļi]] kā sirotāji. Pirmajos mūsu ēras gadsimtos šī Āfrikas daļa bija pārņēmusi [[kristietība|kristietību]]. Taču, sākot ar 7. gadsimtu, līdz ar [[arābu iekarojumi]]em šeit par dominējošo ticību pamazām kļuva [[islāms]]. Kristietība spēja saglabāties tikai [[Etiopija|Etiopijā]] kā valdošā reliģija un [[Ēģipte|Ēģiptē]] kā minoritāte.

===Eiropiešu atklājumi Āfrikā===
Visu [[15. gadsimts|15. gadsimt]]u [[portugāļi]] apguva Āfrikas [[rietumi|rietumu]] piekrasti, pakāpeniski virzoties uz [[dienvidi]]em. [[1488. gads|1488. gad]]ā [[Bartolomeo Diašs]] pirmo reizi apbrauca [[Labās Cerības rags|Labās Cerības rag]]u kontinenta dienvidos. [[1497. gads|1497.]] un [[1498. gads|1498. gad]]ā [[Vasko da Gama]], apceļojot Āfriku no dienvidiem, šķērsoja [[Indijas okeāns|Indijas okeān]]u un atklāja [[Indija|jūrasceļu uz Indiju]]. Arābi apguva kontinenta austrumu piekrasti, atšķirībā no eiropiešiem, kas rietumu piekrastē sāka parādīties tikai 15. gadsimtā. Dziļāka Āfrikas izpēte sākās pēc tam, kad 1455. gadā [[Romas pāvests]] ar bullu atzina portugāļu monopolu uz to. 
[[16. gadsimts|16.]] un [[17. gadsimts|17. gadsimt]]ā [[portugāļi]] sāka iepazīt Āfrikas iekšējos apgabalus — [[Zambezi|Zambeze]]s un [[Kongo]] lejteci, [[Njasas ezers|Njasas ezer]]a apkaimi, [[Angola]]s un [[Mozambika]]s teritoriju. 17. gadsimta sākumā nīderlandieši sāka kolonizēt galējos Āfrikas dienvidus, lai nodrošinātu atbalsta punktu ceļā uz Indiju.<ref>Kontinentu ģeogrāfija 7. klasei, 42. lpp, Agra Lipsberga, "Lielvārds"</ref>

===Vergu tirdzniecība===
Kopš 15. gadsimta kā viena no aktivitātēm, ko eiropieši uzsāka, nostiprinoties Āfrikā, bija [[vergs|vergu]] tirdzniecība. To gan daudz agrāk bija uzsākuši [[arābi]] austrumu piekrastē. Vergus — vīriešus, sievietes un bērnus veselām kolonām tie iepirka no vietējo cilšu vadoņiem un piegādāja tos [[Vidējie Austrumi|Vidējo Austrumu]] zemēm un pat [[Ķīna]]i.
Eiropiešu vergu tirgotāji afrikāņus aizveda ar kuģiem un pārdeva jaunatklātajās zemēs [[Amerika|Amerikā]] kā lētu darbaspēku. Līdz 19. gadsimta 70. gadiem kā vergi tika izvesti ap 10 miljoniem cilvēku uz Ameriku un ap 18 miljoniem — uz arābu zemēm. Daudzi no viņiem gāja bojā. Par šiem notikumiem liecina vietu nosaukumi, piemēram, [[Vergu Krasts]] — līcis [[Benina]]s piekrastē.<ref>Kontinentu ģeogrāfija 7. klasei, 43. lpp, Agra Lipsberga, "Lielvārds"</ref>

===Koloniālisms===
{{Pamatraksts|Āfrikas kolonizācija}} 
Vēl 19. gadsimta sākumā lielākā daļa kontinenta iekšzemes bija neizzināta. Gadsimta vidū [[Apvienotā Karaliste]] un [[Francija]] sūtīja vairākas ekspedīcijas, lai to izpētītu. 1870. – 1880. gados Āfrika (izņemot [[Etiopija|Etiopiju]] un [[Libērija|Libēriju]]) tika sadalīta Eiropas lielvalstīm piederošās kolonijās vai protektorātos.

===Valstu neatkarības iegūšana===
Pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] Āfrikas valstīs sākās neatkarības kustības. 1951. gadā neatkarību ieguva [[Lībija]], 1956. gadā — [[Maroka]] un [[Tunisija]], bet 1957. gadā — pirmā valsts [[Subsahāras Āfrika|Subsahāras Āfrikā]] — [[Gana]]. Turpmāko desmit gadu laikā neatkarību ieguva lielākā daļa Āfrikas valstu. 1962. gadā pēc [[Alžīrijas neatkarības karš|Neatkarības kara]] Francija atzina [[Alžīrija]]s neatkarību. 1965. gadā [[Rodēzija]]s balto mazākuma valdība vienpusēji pasludināja neatkarību, kuru neatzina ne Lielbritānija, ne kāda cita valsts. Pēc bruņota konflikta ar melnādaino militārajiem grupējumiem un sekojošajām sarunām 1980. gadā tika pasludināta [[Zimbabve|Zimbabves Republikas]] neatkarība. Pēc [[Neļķu revolūcija]]s Portugālē 1974. gadā neatkarību ieguva [[Angola]], [[Gvineja-Bisava]] un [[Mozambika]].

== Ģeogrāfija ==
[[Attēls:Africa satellite plane.jpg|thumbnail|200px|Āfrikas satelītuzņēmums]]
Pēc platības Āfrika ir otrs lielākais [[kontinents]] pasaulē. Tās kopējā platība, ieskaitot salas, ir 30 244 050 [[kvadrātkilometrs|km²]]. Ziemeļu-dienvidu virzienā Āfrikas garums ir aptuveni 8000 km, bet rietumu-austrumu virzienā tās platums ir aptuveni 7400 km. Ziemeļu galējais punkts ir [[Abjada rags]], kas atrodas [[Tunisija|Tunisijā]], bet dienvidu galējais punkts ir [[Adatas rags]], kas atrodas [[Dienvidāfrika|Dienvidāfrikā]]. Galējais cietzemes austrumu punkts ir [[Hāfūna rags]] [[Somālija|Somālijā]], bet galējais rietumu punkts ir [[Zaļais rags]] [[Senegāla|Senegālā]]. Līdz [[Suecas kanāls|Suecas kanāla]] izbūvēšanai Āfrika ziemeļaustrumos bija savienota ar [[Āzija]]i piederošo [[Sīnāja pussala|Sīnāja pussalu]]. Paradoksāli, ka Āfrikas [[krasta līnija]]s garums, kas ir aptuveni 30 500 km, ir mazāks nekā [[Eiropa]]s krasta līnijas garums. Tas ir tāpēc, ka Āfrikā nav izteiktu [[līcis|līču]], kuri iestieptos sauszemē, vai iekšējo [[jūra|jūru]].

Pie Āfrikas krastiem atrodas vairākas [[sala]]s, kuras tiek saistītas ar kontinentu. No tām pārliecinoši vislielākā ir [[Madagaskara]], kas ir arī viena no [[lielākās salas pasaulē|lielākajām salām pasaulē]]. Indijas okeānā vēl ir [[Seišelas]], [[Sokotra]], [[Komoras]], [[Majota]], [[Maurīcija]] un [[Reinjona]]. Savukārt rietumos, Atlantijas okeānā, atrodas [[Santome un Prinsipi]], [[Bioko]], [[Bižagošu arhipelāgs]], [[Zaļā raga salas]], [[Kanāriju salas]], [[Madeira]] un [[Azoru salas]].

Āfrikas [[reljefs|reljefu]] galvenokārt veido [[līdzenums|līdzenumi]] un [[plakankalne]]s. Kontinenta vidējais augstums ir 750 m virs jūras līmeņa. 39% no teritorijas atrodas no 200 līdz 500 m virs jūras līmeņa, 28% — no 500 līdz 1000 m, 19% — no 1000 līdz 2000 m, bet tikai 4% — augstāk par 2000 m virs jūras līmeņa. Savukārt [[zemiene]]s aizņem tikai aptuveni 10% no teritorijas, galvenokārt piekrastē. Āfrikas ziemeļos lielāko daļu veido [[Sahāra]]s līdzenums ar atsevišķiem pacēlumiem ([[Tībestī kalniene]], [[Ahagars]], [[Marras kalni]], [[Tasili plato]] un citi). Kontinenta iekšzemes reģionos atrodas plašas ieplakas, piemēram, [[Kongo ieplaka]], [[Kalahari]] un [[Lielais Karū]], kuras ierobežo plakankalnes. [[Augstiene]]s un [[kalnu grēda|nomatkalnu grēdas]] galvenokārt ir izvietojušās kontinenta malās: ziemeļrietumu piekrastē atrodas [[Atlass (kalni)|Atlass]], austrumos — [[Etiopijas kalniene]] (ziemeļaustrumu ir zemākā vieta Āfrikā — [[Asala ezers]], kas atrodas 150 m zem jūras līmeņa), dienvidos — [[Drakonu kalni]]. Āfrikas centrālajā daļā lielākie kalni ir [[Mitumbas kalni]] un [[Adamavas kalni]].

=== Sauszemes ūdeņi ===
Ar ūdeņiem visbagātākā teritorija Āfrikā ir ekvatoriālā josla, bet vismazāk to ir tropu joslā. Virszemes ūdeņu tikpat kā nav Sahāras tuksnesī. Vairākums Āfrikas upju pieder Atlantijas okeāna baseinam un ūdeni gūst pārsvarā no nokrišņiem. Āfrikas lielākās upes ir [[Nīla]], [[Kongo (upe)|Kongo]] un [[Nigēra (upe)|Nigēra]].

Āfrikā ir daudz lielu ezeru. Vairums no tiem atrodas Austrumāfrikā. Lai gan gaisa temperatūra ir augsta un tāpēc arī ūdens iztvaikošana liela, visi lielie Āfrikas ezeri ir saldūdens ezeri. Dziļākie Āfrikas ezeri izvietojušies šaurās Zemes garozas ieliecēs Āfrikas lielo lūzumu zonā. Tie ir ļoti dziļi. Pats dziļākais ir Tanganjikas ezers, kurš šai ziņā ieņem otro vietu pasaulē aiz Baikāla.

=== Politiskā ģeogrāfija ===
Āfrikā ir 54 [[valsts|valstis]], kuras sagrupētas pa pieciem Āfrikas reģioniem. Šie reģioni ir [[Ziemeļāfrika]], [[Rietumāfrika]], [[Centrālā Āfrika]], [[Austrumāfrika]] un [[Dienvidāfrika (reģions)|Dienvidāfrika]].

{| width=500px align=right
|-
|{{Image label begin|image=BlankMap-Africa.png|width=500|float=none}}
{{Image label small|x=0.290|y=0.125|scale=500|text=[[Alžīrija]]}}
{{Image label small|x=0.280|y=0.397|scale=500|text=[[Togo]]}}
{{Image label small|x=0.302|y=0.375|scale=500|text=[[Benina]]}}
{{Image label small|x=0.237|y=0.477|scale=500|text=[[Ekvatoriālā Gvineja]]}}
{{Image label small|x=0.492|y=0.295|scale=500|text=[[Čada]]}}
{{Image label small|x=0.620|y=0.127|scale=500|text=[[Ēģipte]]}}
{{Image label small|x=0.737|y=0.385|scale=500|text=[[Etiopija]]}}
{{Image label small|x=0.745|y=0.292|scale=500|text=[[Eritreja]]}}
{{Image label small|x=0.000|y=0.280|scale=500|text=[[Kaboverde|<span style="line-height: 13px;">Kabo-<br />verde</span>]]}}
{{Image label small|x=0.477|y=0.137|scale=500|text=[[Lībija]]}}
{{Image label small|x=0.245|y=0.275|scale=500|text=[[Mali]]}}
{{Image label small|x=0.310|y=0.470|scale=400|text=[[Gana]]}}
{{Image label small|x=0.200|y=0.390|scale=500|text=[[Kotdivuāra|Kotdi-<br />vuāra]]}}
{{Image label small|x=0.245|y=0.327|scale=500|text=[[Burkinafaso|Burkina-<br />faso]]}}
{{Image label small|x=0.090|y=0.242|scale=500|text=[[Mauritānija]]}}
{{Image label small|x=0.180|y=0.070|scale=500|text=[[Maroka]]}}
{{Image label small|x=0.120|y=0.515|scale=500|text=[[Santome un Prinsipi|<span style="line-height: 11pt;">Santome un Prinsipi<sup>*</sup></span>]]}}
{{Image label small|x=0.385|y=0.269|scale=500|text=[[Nigēra]]}}
{{Image label small|x=0.385|y=0.515|scale=500|text=[[Gabona]]}}
{{Image label small|x=0.365|y=0.365|scale=500|text=[[Nigērija]]}}
{{Image label small|x=0.455|y=0.490|scale=500|text=[[Kongo Republika|Kongo]]}}
{{Image label small|x=0.820|y=0.432|scale=500|text=[[Somālija]]}}
{{Image label small|x=0.492|y=0.918|scale=500|text=[[Dienvidāfrika]]}}
{{Image label small|x=0.440|y=0.782|scale=500|text=[[Namībija]]}}
{{Image label small|x=0.617|y=0.302|scale=500|text=[[Sudāna]]}}
{{Image label small|x=0.600|y=0.385|scale=500|text=[[Dienvidsudāna]]}}
{{Image label small|x=0.375|y=0.035|scale=500|text=[[Tunisija]]}}
{{Image label small|x=0.065|y=0.150|scale=500|text=[[Rietumsahāra|Rietum-<br />sahāra]]}}
{{Image label small|x=0.070|y=0.295|scale=500|text=[[Senegāla]]}}
{{Image label small|x=0.127|y=0.319|scale=500|text=[[Gambija]]}}
{{Image label small|x=0.022|y=0.340|scale=500|text=[[Gvineja-Bisava|Gvineja-<br />Bisava]]}}
{{Image label small|x=0.127|y=0.360|scale=500|text=[[Gvineja]]}}
{{Image label small|x=0.125|y=0.430|scale=500|text=[[Libērija]]}}
{{Image label small|x=0.775|y=0.775|scale=500|text=[[Madagaskara]]}}
{{Image label small|x=0.492|y=0.415|scale=500|text=[[Centrālāfrikas Republika|CĀR]]}}
{{Image label small|x=0.729|y=0.490|scale=500|text=[[Kenija]]}}
{{Image label small|x=0.645|y=0.477|scale=500|text=[[Uganda]]}}
{{Image label small|x=0.687|y=0.585|scale=500|text=[[Tanzānija]]}}
{{Image label small|x=0.667|y=0.550|scale=500|text=[[Burundi]]}}
{{Image label small|x=0.675|y=0.525|scale=500|text=[[Ruanda]]}}
{{Image label small|x=0.470|y=0.660|scale=500|text=[[Angola]]}}
{{Image label small|x=0.045|y=0.715|scale=500|text=[[Svētās Helēnas Sala|<span style="line-height: 11pt;">Svētās Helēnas Sala<sup>*</sup></span>]]}}
{{Image label small|x=0.375|y=0.435|scale=500|text=[[Kamerūna]]}}
{{Image label small|x=0.080|y=0.385|scale=500|text=[[Sjerraleone|Sjerra-<br />leone]]}}
{{Image label small|x=0.645|y=0.900|scale=500|text=[[Lesoto]]}}
{{Image label small|x=0.585|y=0.690|scale=500|text=[[Zambija]]}}
{{Image label small|x=0.597|y=0.747|scale=500|text=[[Zimbabve]]}}
{{Image label small|x=0.538|y=0.795|scale=500|text=[[Botsvāna]]}}
{{Image label small|x=0.912|y=0.760|scale=500|text=[[Maurīcija|Maurīcija*]]}}
{{Image label small|x=0.890|y=0.797|scale=500|text=[[Reinjona|Reinjona*]]}}
{{Image label small|x=0.820|y=0.655|scale=500|text=[[Komoras|*Komoras]]}}
{{Image label small|x=0.862|y=0.617|scale=500|text=[[Seišelas]]}}
{{Image label small|x=0.516|y=0.519|scale=500|text=[[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo<br />Demokrātiskā<br />Republika]]}}
{{Image label small|x=0.680|y=0.852|scale=500|text=[[Svatini]]}}
{{Image label small|x=0.702|y=0.735|scale=500|text=[[Mozambika]]}}
{{Image label small|x=0.680|y=0.670|scale=500|text=[[Malāvija]]}}
{{Image label small|x=0.822|y=0.339|scale=500|text=[[Džibutija]]}}
{{Image label small|x=0.010|y=0.045|scale=500|text=[[Atlantijas okeāns|<span style="font-style: italic; color: #48A3B5;">Atlantijas<br />okeāns</span>]]}}
{{Image label small|x=0.162|y=0.607|scale=500|text=[[Atlantijas okeāns|<span style="font-style: italic; color: #48A3B5;">Atlantijas<br />okeāns</span>]]}}
{{Image label small|x=0.912|y=0.537|scale=500|text=[[Indijas okeāns|<span style="font-style: italic; color: #48A3B5;">Indijas<br />okeāns</font></span>]]}}
{{Image label small|x=0.115|y=0.010|scale=500|text=[[Gibraltāra šaurums|<span style="font-style: italic; color: #48A3B5;">Gibraltāra šaurums</span>]]}}
{{Image label small|x=0.470|y=0.023|scale=500|text=[[Vidusjūra|<span style="font-style: italic; color: #48A3B5;">Vidusjūra</span>]]}}
{{Image label small|x=0.720|y=0.197|scale=500|text=[[Sarkanā jūra|<span style="font-style: italic; color: #48A3B5;">Sarkanā<br />jūra</span>]]}}
{{Image label end}}
|}

{| style="background:transparent;" cellspacing="2px"  
|
{| class="sortable wikitable"  style="text-align:left; font-size:90%;"
|- style="font-size:100%; text-align:right;"
! width="200px" | Valsts || ! width="110px" | Galvaspilsēta || Platība (km²)
|-
| {{DZA}} || [[Alžīra]] || 2 381 740
|-
| {{ANG}} || [[Luanda]] || 1 246 700
|-
| {{BEN}} || [[Portonovo]] || 112 622
|-
| {{BWA}} || [[Gaborone]] || 600 370
|-
| {{BFA}} || [[Vagadugu]] || 274 200
|-
| {{BDI}} || [[Bužumbura]] || 27 830
|-
| {{CAF}} || [[Bangi]] || 622 984
|-
| {{TCD}} || [[Ndžamena]] || 1 284 000
|-
| {{ZAF}} || [[Pretorija]] || 1 221 037
|-
| {{SSD}} || [[Džūba]] || 619 745
|-
| {{DJI}} || [[Džibuti]] || 23 200
|-
| {{EGY}} || [[Kaira]] || 997 739
|-
| {{GNQ}} || [[Malabo]] || 28 051
|-
| {{ERI}} || [[Asmera]] || 117 600
|-
| {{ETH}} || [[Adisabeba]] || 1 127 127
|-
| {{GAB}} || [[Librevila]] || 267 667
|-
| {{GMB}} || [[Bandžula]] || 10 380
|-
| {{GHA}} || [[Akra]] || 238 535
|-
| {{GIN}} || [[Konakri]] || 245 857
|-
| {{GNB}} || [[Bisava]] || 36 120
|-
| {{CPV}} || [[Praja]] || 4 033
|-
| {{CMR}} || [[Jaunde]] || 475 442
|-
| {{KEN}} || [[Nairobi]] || 580 367
|-
| {{COM}} || [[Moroni]] || 2 170
|-
| {{COG}} || [[Brazavila]] || 342 000
|-
| {{COD}} || [[Kinšasa]] || 2 345 410
|-
| {{CIV}} || [[Jamusukro]] || 322 460
|-
| {{LSO}} || [[Maseru]] || 30 355
|-
| {{LBR}} || [[Monrovija]] || 111 369
|-
| {{LBY}} || [[Tripole]] || 1 759 540
|-
| {{MDG}} || [[Antananarivu]] || 587 041
|-
| {{MWI}} || [[Lilongve]] || 118 480
|-
| {{MLI}} || [[Bamako]] || 1 240 000
|-
| {{MAR}} || [[Rabāta]] || 446 550
|-
| {{MUS}} || [[Portluī]] || 1 860
|-
| {{MRT}} || [[Nuakšota]] || 1 030 700
|-
| {{MOZ}} || [[Maputu]] || 801 590
|-
| {{NAM}} || [[Vindhuka]] || 825 418
|-
| {{NER}} || [[Niameja]] || 1 226 700
|-
| {{NGA}} || [[Abudža]] || 923 768
|-
| {{ESH}} || [[Bīr Lehlū]]|| 266 000
|-
| {{RWA}} || [[Kigali]] || 26 338
|-
| {{STP}} || [[Santome]] || 1 001
|-
| {{SYC}} || [[Viktorija (Seišelas)|Viktorija]] || 455
|-
| {{SEN}} || [[Dakara]] || 196 723
|-
| {{SLE}} || [[Frītauna]] || 71 740
|-
| {{SOM}} || [[Mogadīšo]] || 637 661
|-
| {{SDN}} || [[Hartūma]] || 1 886 068
|-
| {{SWZ}} || [[Mbabane]] || 17 363
|-
| {{TZA}} || [[Dodoma]] || 945 203
|-
| {{TGO}} || [[Lome]] || 56 785
|-
| {{TUN}} || [[Tunisa]] || 163 610
|-
| {{UGA}} || [[Kampala]] || 236 040
|-
| {{ZMB}} || [[Lusaka]] || 752 614
|-
| {{ZWE}} || [[Harare]] || 390 580
|}
|}

== Ģeoloģija ==
[[Attēls:Great Rift Valley map-de.svg|thumbnail|180px|[[Austrumāfrikas lūzumzona]] attēlota ar raustītu līniju]]
Pirms daudziem miljoniem gadu Āfrikas kontinents bija daļa no [[Gondvana]]s lielkontinenta.

Āfrikas kontinenta virsa ir veidojusies ļoti sen. Gandrīz visa kontinenta pamatnē atrodas Āfrikas platforma, ko veido pat līdz 3 miljardiem gadu veci ieži. Tāpēc kontinenta virsa ir samērā līdzena — pārsvarā tās ir plakankalnes, kas atrodas visai augstu virs jūras līmeņa. Kalnu grēdas paceļas tikai pašos Āfrikas ziemeļos un dienvidos.

Ziemeļdaļā platformu sedz nogulumiežu slāņi. Šo Āfrikas daļu senatnē ir klājusi jūra. Kontinenta dienviddaļā zemes virspusē atrodas kristāliskie ieži.

Āfrikas austrumdaļa krasi atšķiras no pārējā kontinenta. Šeit stiepjas tā saucamā lielo lūzumu jeb riftu zona. Tā sākas [[Sarkanā jūra|Sarkanajā jūrā]], šķērso augsto Etiopijas kalnieni un turpinās dienvidu virzienā. Lūzumzonā izvietojušies vairāki šauri, gari un dziļi ezeri. Tie veido ezeru virkni, kas no pārējā kontinenta norobežo Austrumāfrikas plakankalni. Šeit atrodas arī kontinenta augstākā virsotne — [[Kilimandžāro]]. Zemes garoza Austrumāfrikā ir nemierīga. Notiek zemestrīces, vairākas kalnu virsotnes ir vulkāni, kas vēl pavisam nesen ir darbojušies.

Ja [[hipotēze]] par litosfēras plātņu pārvietošanos ir pareiza, tad iespējams, ka Austrumāfrikā veidojas Pasaules okeāna jauna ieplaka. Paies simtiem tūkstošu gadu, un, lūzumiem paplašinoties, ūdens no Sarkanās jūras ieplūdīs visā lūzumzonas garumā līdz pat Mozambikas jūras šaurumam. Austrumāfrika tiks nošķirta no pārējā kontinenta, un izveidosies jauna jūra.

Āfrika ir ļoti bagāta ar derīgajiem izrakteņiem. Daudzas to atradnes ir vienas no lielākajām pasaulē. Āfrikas ziemeļdaļa, ko klāj nogulumiežu sega, ir bagātāka ar naftu un fosforītiem. Dienviddaļā, kur virszemē atsedzas senie ieži, vairāk ir dažādu rūdu — īpaši daudz ir vara, mangāna, alvas, [[dzelzs rūda]]s. Šeit atrodas pasaulē bagātākās dimantu atradnes. Nozīmīgas ir arī zelta un urāna atradnes.

Lielāko daļu derīgo izrakteņu nepārstrādā uz vietas Āfrikā, bet gan transportē uz Ameriku un Eiropu. Āfrikas valstīm daudz izdevīgāk būtu tos pārstrādāt savā zemē.

== Dzīvā daba ==
Āfrikā ir divas [[ekozona]]s. Lielākā no tām ir [[afrotropiskā ekozona]], kas aizņem teritoriju uz dienvidiem no [[Sahāras tuksnesis|Sahāras tuksneša]]. Uz ziemeļiem no [[Ziemeļu tropu loks|Ziemeļu tropu loka]] atrodas [[palearktiskā ekozona]]. Dažreiz vēl izšķir [[Madagaskara]]s ekozonu, jo šajā salā dzīvo ļoti daudzi dzīvnieki un aug augi, kas ir [[endēmisks|endēmiski]]. Āfrikā ir ļoti daudzveidīga un bagāta dzīvā daba.

== Demogrāfija ==
[[Attēls:Kobli1.jpg|thumbnail|200px|Sieviete no [[Benina]]s]]
Pēdējā gadsimta laikā [[iedzīvotāji|iedzīvotāju]] skaits Āfrikā ir pieaudzis [[eksponenciāla funkcija|eksponenciāli]]. 1950. gadā Āfrikā dzīvoja aptuveni 221 miljons iedzīvotāju, bet 2009. gadā iedzīvotāju skaits pārsniedza jau 1 miljardu. Visvairāk iedzīvotāju dzīvo [[Nigērija|Nigērijā]] (148 miljoni), [[Etiopija|Etiopijā]] (82 miljoni) un [[Ēģipte|Ēģiptē]] (79 miljoni). Vairums Āfrikas valstīs vidējais [[dzīves ilgums]] ir mazāks par 50 gadiem.

== Saimniecība ==
Gandrīz visas Āfrikas valstis var iedalīt divās lielās grupās — valstīs, kurās pārsvarā audzē vienu kultūraugu, un valstīs, kuru teritorijā ir bagātīgas derīgo izrakteņu iegulas.

Valstīs, kur galvenā nozare ir lauksaimniecība, turklāt vienas kultūras audzēšana, audzē vai nu [[Kafijkoki|kafijkokus]], kokvilnu, vai kādu citu sugu. Šī kultūra tiek audzēta milzīgajās plantācijās un eksportēta uz Eiropu vai Ameriku. Piemēram, [[Uganda|Ugandā]] audzē galvenokārt kafijkokus, [[Senegāla|Senegālā]] — zemesriekstus, [[Gana|Ganā]] — kakaokokus, [[Sudāna|Sudānā]] — kokvilnu, [[Tanzānija|Tanzānijā]] — garšvielas. [[Lesoto]] audzē Angoras kazas, no kuru vilnas iegūst mohēras dziju.

Vairums valstu, kas ir bagātas ar derīgajiem izrakteņiem, tos parasti uz vietas — savā valstī — nepārstrādā, bet gan izved uz citiem kontinentiem. Tur derīgos izrakteņus pārstrādā izejvielās, no kurām izgatavo visdažādākās preces. Pēc tam šo gatavo produkciju — degvielu, ķīmiskās rūpniecības preces, metāla izstrādājumus valstis pērk par daudzkārt augstāku cenu.

Piemēram, [[Botsvāna]] izved dimantus, [[Gvineja]] — alumīnija rūdu, [[Zambija]] — vara rūdu, [[Alžīrija]] un [[Lībija]] — [[nafta|naftu]]. [[Kongo]] un [[Gabona]] pasaules tirgum piegādā vērtīgu koksni.

Elektroenerģiju vairums valstu iegūst hidroelektrostacijās, kas uzbūvētas pie upēm. Saimniecības attīstību daudzās valstīs kavē transporta ceļu trūkums. Kolonizatoru uzbūvētie [[dzelzceļš|dzelzceļi]] un autoceļi saista tikai galvenās derīgo izrakteņu ieguves vietas ar tuvākajām ostām okeāna piekrastē. Pārējā teritorijā nekādi ceļi netika ierīkoti.

Daudzās valstīs saimniecībai nelabvēlīgi ir arī dabas apstākļi, piemēram, sausums. Tas visai bieži piemeklē vairākas Āfrikas valstis. Arī klejotājsiseņu uzbrukumi tīrumiem un dārziem nodara lielu postu. Saimniecības attīstību nesekmē biežās savstarpējās nesaskaņas starp tautām un valstīm, nereti tās pāraug karā.

Tikai nedaudzās Āfrikas valstīs — [[Ēģipte|Ēģiptē]], [[Nigērija|Nigērijā]], [[Dienvidāfrika|Dienvidāfrikā]] — ir attīstīta saimniecība ar daudzām nozarēm. Derīgie izrakteņi un lauksaimniecības produkcija tiek pārstrādāta uz vietas. Vidusjūras piekrastes valstis — [[Alžīrija]] un [[Tunisija]], kā arī [[Maroka]] tuvējās [[Eiropa]]s ietekmē cenšas veidot daudzpusīgu saimniecību.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{commons|Africa|Āfrika}}
{{refbegin}}
* {{en ikona}} [http://www.dmoz.org/Regional/Africa/ Africa] dmoz.org
* {{en ikona}} [http://africa.zoom-maps.com/ Āfrikas karte] africa.zoom-maps.com
* {{en ikona}} [http://www.loc.gov/rr/amed/ African & Middle Eastern Reading Room] from the United States Library of Congress
* {{en ikona}} [https://web.archive.org/web/20050131025411/http://www.travel-images.com/africa.html Āfrika fotogrāfijās]
{{refend}}

{{Kontinenti}}
{{Pasaules reģioni}}
{{Āfrika}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Āfrika| ]]