Apskatīt Āzija izejas kodu

{{Kontinenta infokaste
|title               = Āzija
|image               = [[Attēls:Asia (orthographic projection).svg|250px]]
|area                = {{nobr|44 579 000 km<sup>2</sup>}}<ref name=NG264>{{grāmatas atsauce | publisher=National Geographic Society (U.S.) | title= National Geographic Family Reference Atlas of the World | location=Washington, D.C. | year=2006 | page=264}}</ref>
|population          = {{nobr|4 164 252 000}}
|density             = {{nobr|87 /km<sup>2</sup>}}
|demonym             = 
|countries           = 49
|list_countries      = 
|dependencies        = 
{{Collapsible list
| list_style = text-align:left;
| 1 = [[Akrotiri un Dekelija]] | 2 = [[Britu Indijas Okeāna Teritorija]] | 3 = [[Ziemsvētku Sala]] | 4 = [[Kokosu (Kīlinga) Salas]] | 5 = [[Honkonga]] | 6 = [[Makao]]
}}
|unrecognized        = 
{{Collapsible list
| list_style = text-align:left;
| 1 = [[Abhāzija]] | 2 = [[Kalnu Karabaha]] | 3 = [[Ziemeļkipra]] | 4 = [[Dienvidosetija]] | 5 = [[Ķīnas Republika]]
}}
|languages           = 
|time                = [[UTC+2]] līdz [[UTC+12]]
|internet            = [[.asia]]
|cities              = [[Tokija]]<br />[[Seula]]<br />[[Mumbaja]]<br />[[Karāči]]<br />[[Džakarta]]
}}
'''Āzija''' ir pasaules lielākā [[kontinents|kontinenta]] [[Eirāzija]]s austrumu daļa. Āzija aizņem 29,4% no [[Zeme]]s sauszemes [[platība]]s. Āzijā dzīvo vairāk nekā 60% pasaules iedzīvotāju.

Āzija plešas no [[Arktika]]s līdz [[ekvators|ekvatoram]]. Liela daļa Āzijas — tuksneši un [[Tibetas kalniene]] ziemeļos no [[Himalaju kalni]]em - ir neauglīga. Vienlaikus Āzijā atrodas daudzi no auglīgākajiem līdzenumiem pasaulē [[Mekonga]]s, [[Inda]]s, [[Eifrata]]s un citu upju ielejās. Vairākās no šīm upju ielejām veidojušās pirmās [[civilizācija]]s pasaulē.

== Ģeogrāfiskais stāvoklis ==
Āzija ir pēc platības lielākais un kalnainākais sauszemes apgabals. Tā ir daļa no pasaules lielākā kontinenta – Eirāzijas. Iespējams, ka tieši tāpēc daudzu valstu ģeogrāfi Āziju un Eiropu uzskata par atsevišķiem kontinentiem.

=== Ziemeļu ledus okeāna piekraste ===
Āzijas Z krasti ir izroboti. Šeit atrodas četras seklas malas jūras – [[Barenca jūra|Barenca]], [[Karas jūra|Karas]], [[Laptevu jūra|Laptevu]], [[Austrumsibīrijas jūra|Austrumsibīrijas]] un [[Čukču jūra]]. Tās atdalītas ar arhipelāgiem – [[Novaja Zemļa]], [[Severnaja Zemļa]], [[Jaunsibīrijas salas]]. [[Beringa šaurums|Beringa jūras šaurums]] (šaurākajā vietā 85 km plats) šķir Āziju no [[Ziemeļamerika]]s kontinenta. Lielāko daļu okeāna visu gadu klāj vairāk nekā 2,5 m biezs ledus. Tikai vasaras beigās gar piekrasti atbrīvojas ceļš kuģošanai. Starp peldošajiem [[ledus]] laukiem vietām redzami lāsmeņi – no ledus brīva ūdens virsma, kas diametrā sasniedz pat 150 - 300 km.

Norvēģu pētnieka Fritjofa Nansena vadītā kuģa ''Fram'' ekspedīcija 19. gadsimta beigās apstiprināja pieņēmumu, ka [[Ziemeļu ledus okeāns|Ziemeļu ledus okeāna]] baseinā ledus okeāna straumju un vēju ietekmē pārvietojas jeb dreifē. Labi izteikts ir paisums un bēgums (ūdenslīmeņa svārstības sasniedz 4 – 6 m). Ziemeļu ledus okeānā ieplūst daudz saldūdens, ko ienes lielās Sibīrijas upes - [[Oba]], [[Jeņiseja]], [[Ļena]] un citas. Tāpēc arī ūdens sāļums šī okeāna jūrās ir krietni vien mazāks nekā pārējās jūrās. Plašais kontinentālais sēklis (kontinenta turpinājums zem ūdens) jeb šelfs ir labvēlīga planktona attīstības vieta, kas savukārt pievilina zivis un citus dzīvniekus (roņus, valzirgus, vaļus, baltos lāčus, polārlapsas, putnus).

=== Klusā okeāna piekraste ===
Āzijas A un DA krasti ir ļoti izroboti. Gar kontinentu stiepjas salu loki - Kuriļu salas, Japānas salas, Filipīnu salas. Šeit atrodas arī viens no pasaulē lielākajiem arhipelāgiem - Lielās Zunda un Mazās Zunda salas (kopā tās sauc par Malajas arhipelāgu). Krastus apskalo malas jūras - [[Beringa jūra|Beringa]], [[Ohotskas jūra|Ohotskas]], [[Japāņu jūra|Japāņu]], [[Dzeltenā jūra|Dzeltenā]], [[Austrumķīnas jūra|Austrumķīnas]], [[Dienvidķīnas jūra]]. Daudz ir pussalu. Lielākās no tām ir [[Indoķīnas pussala|Indoķīnas]], [[Malakas pussala|Malakas]], [[Kamčatkas pussala|Kamčatkas]] un [[Korejas pussala]]s.

=== Indijas okeāna piekraste ===
Āzijas D daļas krasta līniju veido 2 lielas pussalas - [[Arābijas pussala|Arābijas]] un [[Indostānas pussala]]s, kuras apskalo [[Arābijas jūra]]s un [[Bengālijas līcis|Bengālijas līča]] ūdeņi. Lielākā sala ir [[Šrilanka (sala)|Šrilanka]]. No [[Āfrika]]s kontinenta Āziju šķir [[Suecas kanāls]] un viena no siltākajām un sāļākajām jūrām pasaulē - [[Sarkanā jūra]]. Pasaules saimniecībā liela nozīme ir [[Persijas līcis|Persijas līcim]], no kura transportē apmēram ceturto daļu pasaules [[nafta]]s produktu.

== Āzija kā pasaules daļa ==
[[Attēls:Two-point-equidistant-asia.jpg|thumb|235px|Āzijas topogrāfiskā karte]]
Nereti Āziju dēvē par kontinentu, tomēr Āzijas un Eiropas robeža iet pār lielām un daudzveidīgām sauszemes platībām, tāpēc šāds iedalījums no ģeogrāfijas un ģeoloģijas viedokļa nav pamatots. Āzijas lielais izmērs un lielā ģeogrāfiskā, kultūras, ģeoloģijas un bioloģiskā daudzveidība neļauj to uzskatīt arī par atsevišķu [[subkontinents|subkontinentu]], tāpēc tās apzīmēšanai tiek lietots mazāk konkrētais termins - "pasaules daļa".

Uzskats par Āziju un Eiropu kā par diviem atsevišķiem kontinentiem veidojies antīkajā periodā, pārmantots viduslaikos un pastāv joprojām, jo īpaši [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] un [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]].

Āzijas kontinentās daļas galējie punkti ir [[Babas rags]] rietumos, [[Čeļuskina rags]] ziemeļos, [[Dežņova rags]] austrumos un [[Piai rags]] dienvidos.

== Eiropiešu ekspedīcijas uz Āziju ==

No 1271. līdz 1295. gadam tirdzniecības misijā uz Ķīnu devās [[Venēcija]]s tirgotājs [[Marko Polo]].
Portugālis [[Fernāns Magelāns]] savā ceļojumā apkārt pasaulei 1521. gadā sasniedza [[Filipīnu salas]], kur kādā sadursmē ar vietējiem viņš tika nogalināts.
19. gadsimta sākumā šveicietis [[Johans Burkharts]] apceļoja [[Arābija]]s pussalu un apmeklēja [[Meka]]s svētvietu. 
Anglis [[Džordžs Everests]] 19. gadsimta vidū veica Himalaju kalnu topogrāfisko uzmērīšanu. 1865. gadā augstākajai pasaules virsotnei angļi piešķīra Everesta vārdu. 
Zviedrs [[Nils Nordenšelds]] 19. gadsimta beigās pirmais izbrauca pa Ziemeļaustrumu jūrasceļu. [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeāna]] dabas apstākļus pētīja arī norvēģi [[Ruals Amundsens]] un [[Fritjofs Nansens]].

=== Krievijas ekspansija ===
Pēc [[Tveras kņazi|Tvera kņaza]] rīkojuma tirgotājs [[Afanasijs Ņikitins]] no 1466. līdz 1472. gadam apceļoja Indiju, tikai 19. gadsimta sākumā atrada viņa ceļojumu pierakstus "Ceļojums pāri trim jūrām".
1581. gadā kazaku atamans [[Jermaks]] iekaroja [[Sibīrijas haniste|Sibīrijas hanisti]]i.
1648. gadā kazaks [[Fedots Popovs]] sasniedza [[Kamčatka]]s pussalu, bet [[Semjons Dežņovs]] Sibīrijas austrumu galējo zemesragu. Krievijas flotē dienējošais dāņu jūrnieks [[Vituss Berings]] 1728. gadā sasniedza [[Aļaska]]s krastus.

19. gadsimtā [[Apvienotā Karaliste]] un [[Krievijas Impērija]] pakļāva lielāko daļu no [[Centrālāzija]]s ("[[Lielā spēle]]"). Krievu ģeogrāfs [[Pjotrs Semjonovs]] pētīja [[Tjanšans|Tjanšana]] kalnus. 
[[Nikolajs Prževaļskis]] veica četrus ceļojumus uz Mongolijas un Ķīnas rietumu daļām, taču nesasniedza [[Tibeta]]s galvaspilsētu.

== Āzijas valstis ==
<div style="-moz-column-count:3; column-count:3;">
* '''[[Austrumāzija]]'''
** {{HKG}}
** {{JPN}}
** {{KOR}}
** {{PRK}}
** {{CHN}}
** {{MAC}}
** {{MNG}}
** {{TWN}}
* '''[[Centrālāzija]]'''
** {{KAZ}}
** {{KGZ}}
** {{TJK}}
** {{TKM}}
** {{UZB}}
* '''[[Dienvidaustrumāzija]]'''
** {{TLS}}
** {{BRN}}
** {{PHL}}
** {{IDN}}
** {{KHM}}
** {{LAO}}
** {{MYS}}
** {{MMR}}
** {{SGP}}
** {{THA}}
** {{VNM}}
* '''[[Dienvidāzija]]'''
** {{AFG}}
** {{BGD}}
** {{BTN}}
** {{IND}}
** {{IRN}}
** {{MDV}}
** {{NPL}}
** {{PAK}}
** {{LKA}}
* '''[[Tuvie Austrumi]]'''
** {{ARE}}
** {{ARM}}
** {{AZE}}
** {{BHR}}
** {{GEO}}
** {{IRQ}}
** {{ISR}}
** {{YEM}}
** {{JOR}}
** {{QAT}}
** {{CYP}}
** {{KWT}}
** {{LBN}}
** {{OMN}}
** {{PSE}}
** {{SAU}}
** {{SYR}}
** {{TUR}}
* '''[[Ziemeļāfrika]]'''
** {{EGY}}
* '''[[Ziemeļāzija]]'''
** {{RUS}}
</div>

== Atsauces ==
{{commonscat|Asia|Āzija}}
{{Atsauces}}

{{Kontinenti}}
{{Pasaules reģioni}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Āzija| ]]