Apskatīt Ķekavas kauja izejas kodu

{{cita nozīme|kauju 1812. gadā|par kaujām 1916. gadā|Ķekavas kaujas}}
{{Kauja infobox
|kauja=Ķekavas kauja
|attēls=[[Attēls:Ķekavas kaujas shēma.jpg|200px]]
|paraksts=Ķekavas kaujas shēma
|konfl=[[1812. gada karš]]
|laiks=1812. gada 22. (10.) - 23. (11.) augusts
|vieta= [[Ķekava]]s apkārtne
|iznāk=[[Krievijas Impērija]]s karaspēka uzvara
|puse1=[[Francija|Francijas impērija]]
|puse2=[[Krievijas Impērija]]
|karavad1=[[Žaks Makdonalds]] - Lielās armijas Prūšu korpusa pavēlnieks, <br />[[Ludvigs Jorks fon Vartenburgs]]
|karavad2=[[Johans fon Esens]] - Rīgas kara gubernators, <br />[[Frīdrihs fon Lēviss of Menārs]]
|spēki1= vairāki tūkstoši
|spēki2= ap 6000<ref>[http://ww-person.com/html/wwp/germ/entr/Gefecht4047.html 22.8.1812 Gefecht bei Dahlenkirchen/Olai/Schlock]</ref>  
|zaud1= vairāk kā 650 sagūstīto
|zaud2= ap 300 karavīru, no tiem 42 kritušo   
}}
'''1812. gada Ķekavas kauja''' jeb '''Kauja pie Doles baznīcas''' ({{val|de|Schlacht bei Keckau, Gefecht bei Dahlenkirchen}}, {{val|ru|Битва при Кекау, бой у Даленкирхена}}) bija [[Krievijas Impērija]]s armijas uzbrukuma operācija [[1812. gada karš|1812. gada kara]] laikā pret [[Napoleons|Napoleona]] [[Lielā armija (Francija)|Lielās armijas]] Prūšu korpusa pozīcijām. Kauja notika [[1812]]. gada 22.-23. (10.-11.) augustā un beidzās ar Napoleona karaspēka atkāpšanos.

Tas bija Krievijas karaspēka pirmais lielais panākums 1812. gada karā, Napoleona atkāpšanas no [[Maskava]]s notika 1812. gada oktobra vidū.

== Stāvoklis pirms kaujas sākuma ==
1812. gada 24. (12.) jūnijā Napoleona Lielā armija šķērsoja [[Nemuna]]s upi. Maršala [[Žaks Makdonalds|Makdonalda]] komandētais 10. Prūšu kājnieku korpuss iebruka [[Zemgale|Zemgalē]]. Gatavojoties Rīgas aizsardzībai, Rīgas kara gubernators [[Johans fon Esens]] lika izveidot divas nocietinājumu līnijas - gar [[Iecava (upe)|Iecavas]] upi visā tās garumā (t.s "franču skanstis") un starp Ķekavu un [[Daugava]]s kreiso krastu. 19. (7.) jūlijā notika [[Iecavas kauja]], kurā prūšu karaspēka daļām izdevās aplenkt krievu pozīcijas un izcīnīt uzvaru. 21. (9.) jūlijā prūšu karaspēks K. fon Borkes vadībā sasniedza pozīcijas pie [[Ķekava (upe)|Ķekavas upes]] un iekārtoja kara nometni pie Odukalna.

Bailēs no tā, ka prūši pārcelsies pāri Daugavai un uzbruks [[Rīga]]i, pilsētas aizsardzības spēju stiprināšanai, Rīgas kara gubernators [[Johans Esens]] naktī uz 24. (12.) jūliju lika nodedzināt ne tikai Jelgavas, bet arī Pēterburgas un [[Latgales apkaime|Maskavas priekšpilsētas]].

== Kaujas norise ==
[[Attēls:Doles baznīca Ķekavā (Broce).jpg|thumb|left|200px|Doles baznīca Ķekavā, 18. gadsimts (no [[Broce]]s kolekcijas)]]
Naktī uz 22. (10.) augustu Krievijas karaspēka vienības ģenerāļa [[Frīdrihs fon Lēviss of Menārs|Frīdriha Lēvisa]] vadībā uzbruka prūšu pozīcijām pie [[Doles baznīca]]s [[Ķekava|Ķekavā]]. Galvenā grupa uzbruka pa Rīgas-Ķekavas ceļu, bet palīggrupa pulkveža Ekelna vadībā ar apmēram 500 karavīriem šķērsoja Daugavu pie [[Doles sala]]s un apmetās Klaņģu kalnā. Pirms tam vēlākais Krievijas armijas feldmaršals [[Frīdrihs fon Bergs]] (1794—1874) bija pārģērbies par latviešu zemnieku un izlūkojis pretinieka pozīcijas.

Ģenerāļa Lēvisa vienības uzbrukums sākās četros no rīta, prūši atkāpās līdz Doles baznīcai, kur bija novietota prūšu artilērija. Krievijas armijas palīgspēki pulkveža Ekelna vadībā uzbruka prūšu pozīcijām Odukalnā. Pēc vairāk kā divu stundu kaujas prūši sāka atkāpšanos no savām pozīcijām. Gūstā saņēma 14 prūšu virsniekus, apmēram 650 ierindniekus un četrus kara ķirurgus. Krievijas armija zaudēja 42 kritušos, ieskaitot apakšpulkvedi fon Tīdemani, kuru kā kara varoni apglabāja [[Rīgas Lielie kapi|Rīgas Lielajos kapos]].

== Sekas ==  
Kara gubernators fon Esens atcēla aplenkuma stāvokli Rīgā. 1812. gada septembra vidū Krievijas armija pārgāja pretuzbrukumā pie [[Olaine]]s, [[Sloka (Jūrmala)|Slokas]] un Ķekavas un 14. septembrī piespieda prūšu karavīrus atstāt savas pozīcijas un sākt atkāpšanos no Zemgales.

== Piemiņa ==
[[Attēls:Frīdriha tornis Ķekavā.jpg|thumb|200px|Kaujai pie Ķekavas veltītais piemineklis, dēvēts par "Frīdriha torni"]]
1912. gada 14. septembrī par godu Ķekavas kauju simtgadei Odukalnā  pēc arhitekta [[Vilhelms Bokslafs|Vilhelma Bokslafa]] projekta tika uzcelts monuments torņa veidā, kura celtniecību finansēja [[Lēvisi of Menāri]], [[fon Eseni]], [[fon Bergi]] un [[fon Freimaņi]]. Tornis bija 48 pēdas augsts un no tā skatu platformas varēja redzēt Rīgas torņus.    
 
[[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] kaujās pie Ķekavas 1916. gadā Vācijas armija sagrāva pieminekli un līdz mūsdienām Odukalnā saglabājušās vien niecīgas drupas.

== Skatīt arī ==
* [[Napoleona kari]]
* [[1812. gada karš]]
* [[Iecavas kauja]] (1812)
* [[Mežotnes kauja]] (1812)
* [[Rīgas aplenkums (1812)|Rīgas aplenkums]] (1812)

== Ārējās saites ==
* [https://archive.today/20130703023855/www.gazeta.lv/story/20460.html Неизвестные герои Комариной горки] (krieviski)

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Kaujas]]
[[Kategorija:Napoleona kari]]
[[Kategorija:Kaujas Latvijas teritorijā]]
[[Kategorija:Kaujas ar Krievijas piedalīšanos]]
[[Kategorija:Kaujas ar Francijas piedalīšanos]]
[[Kategorija:19. gadsimta kaujas]]