Dienvidkoreja

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Korejas Republika
대한민국
Dienvidkorejas karogs Dienvidkorejas ģerbonis
Karogs Ģerbonis
Himna애국가 (Aegukga — ‘Patriotu dziesma’)
Location of Dienvidkoreja
Galvaspilsēta
(un lielākā pilsēta)
Seula
210) 37°35′N 127°0′E
Valsts valodas Korejiešu
Valdība Prezidentāla republika
 -  Prezidents Paka Kinhje
 -  Premjerministrs Čons Honvons
Platība
 -  Kopā 100 210 km² (108)
 -  Ūdens (%) 0,3
Iedzīvotāji
 -  iedzīvotāji 2009. g. 48 758 000[1] (26)
 -  Blīvums 491/km² (21)
IKP (PPP) 2010. gada aprēķins
 -  Kopā $1,435 triljoni[2] 
 -  Uz iedzīvotāju $29 351[2] 
Džini koef. (2007) 31,3[3] (Zems
HDI (2007) 0,937[4] (Ļoti augsts) (26)
Valūta Dienvidkorejas vons (₩) (KRW)
Laika josla (UTC+9)
 -  Vasarā (DST) Nav (UTC+9)
Interneta domēns .kr
Tālsarunu kods +82

Korejas Republika (korejiešu: 대한 민국, Daehan Minguk), neoficiāli saukta arī Dienvidkoreja, ir prezidentāla republika Āzijas austrumos, Korejas pussalas dienvidu daļā. Valsts galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Seula. Ziemeļos tā robežojas ar Ziemeļkoreju, ar kuru tā līdz 1910. gadam bija vienota valsts un saucās Koreja (고려; 高麗). Rietumos pāri Dzeltenajai jūrai atrodas Ķīnas Tautas Republika, austrumos pāri Korejas šaurumamJapāna. Dienvidkorejas platība ir 100 210 km². Valstī dzīvo 48 758 000 iedzīvotāji, aptuveni viena puse no Dienvidkorejas iedzīvotājiem dzīvo galvaspilsētā Seulā vai tās apkārtnē — trešajā lielākajā aglomerācijā pasaulē.

Dienvidkorejas galvaspilsētā Seulā norisinājās 1988. gada Vasaras Olimpiskās spēles.

Arheoloģiskie izrakumi rāda, ka pirmie Korejas pussalas iedzīvotāji šeit ienākuši agrajā akmens laikmetā (paleolītā).[5][6]

Dienvidkoreja ir augsti attīstīta valsts ar augstu dzīves līmeni. Šeit ir 4. lielākā Āzijas un 15. lielākā pasaules ekonomika. Dienvidkoreja ir vairāku starptautisko organizāciju locekle.

Dienvidkorejai ir diplomātiskas attiecības ar vairāk nekā 188 valstīm. Kopš 1991. gada tā ir Apvienoto Nāciju locekle. 2007. gada 1. janvārī Dienvidkorejas ārlietu ministrs Pans Kimuns kļuva par Apvienoto Nāciju ģenerālsekretāru.

Provinces un pilsētas[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Korejas administratīvais dalījums.

Dienvidkoreja iedalās vienā speciālājā pilsētā, sešās metropoles pilsētās, astoņās provincēs un vienā īpašā autonomā provincē.

Vārds hangul hanja Iedzīvotāji
Speciālā pilsēta (Teukbyeolsi)
1 Seula 서울특별시 서울特別市 10 421 782
Metropoles pilsētas (Gwangyeoksi)
2 Pusana 부산광역시 釜山廣域市 3 635 389
3 Tegu 대구광역시 大邱廣域市 2 512 604
4 Inčhona 인천광역시 仁川廣域市 2 628 000
5 Kvandžu 광주광역시 光州廣域市 1 415 953
6 Tedžona 대전광역시 大田廣域市 1 442 857
7 Ulsana 울산광역시 蔚山廣域市 1 087 958
Provinces (Do)
8 Kjongido 경기도 京畿道 10 415 399
9 Kanvondo 강원도 江原道 1 592 000
10 Čhunčhonpukto 충청북도 忠淸北道 1 462 621
11 Čhunčhonnamdo 충청남도 忠淸南道 1 840 410
12 Čollapukto 전라북도 全羅北道 1 890 669
13 Čollanamdo 전라남도 全羅南道 1 994 287
14 Kjonsanpukto 경상북도 慶尙北道 2 775 890
15 Kjonsannamdo 경상남도 慶尙南道 2 970 929
Īpašā autonomā province (Teukbyeoljachi-do)
16 Čedžudo 제주특별자치도 濟州特別自治道 560 000

Ekonomika[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dienvdikoreja ir pasaules desmitā lielākā ekonomika, un trešā lielākā Āzijā. Visā pasaulē ir pazīstami tādi Dienvidkorejas kompāniju zīmoli kā Hyundai, LG un Samsung.

Reliģija[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

46% Dienvidkorejas iedzīvotāju ir neticīgie (agnostiķi), 27,35% — kristieši, 25,3% — budisti.

Reliģija Dienvidkorejā
Reliģija Procenti
Agnostisms
  
46.5%
Budisms
  
22.8%
Protestantisms
  
18.3%
Katolicisms
  
10.9%
Citas reliģijas
  
1.7%

Sports[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Koreja ir teikvando dzimtene. 2000. gadā tas kļuva par Olimpisko sporta veidu.[7]

Dienvidkorejas populārākais sporta veids ir futbols.[8] Pētījuma veikšanas laikā futbols tika atzīts par visskatītāko sporta veidu šajā valstī, otrajā vietā ierindojās beisbols.[9] Nacionālā čempionāta futbola spēles vidēji tiek skatītas 35% apmērā no visiem TV skatītājiem. 2002. gada FIFA Pasaules kausa finālturnīru, ko Dienvidkoreja organizēja ar Japānu, bija visskatītākā televīzijas pārraide Korejas TV vēsturē.

1905. gadā Korejā pirmoreiz tika spēlēts beisbols un kopš tā laika tas ir kļuvis par vienu no populārākajiem sporta veidiem valstī.[10] Diendvidkorejas izlase svinēja uzvaru 2008. gada Vasaras Olimpisko spēļu beisbola turnīrā.[11]

Dienvidkoreja ir vairākkārt organizējusi Āzijas spēles (1986, 2002). 1988. gadā Seulā notika 1988. gada Vasaras Olimpiskās spēles, tajās Dienvidkorejas sportisti izcīnīja 12 zelta, 10 sudraba un 11 bronzas medaļas, neoficiālajā kopvērtējumā ierindojoties 4. vietā. Tāpat Dienvidkoreja ir veiksmīgi startējusi Ziemas Olimpiskajās spēlēs. Tajās sportisti ir izcīnījuši 45 medaļas (23 zelta, 14 sudraba, 8 bronzas). Vislabākos panākumus ir izdevies gūt šorttrekā.

2010. gada oktobrī Korejā notika pirmā Korejas Grand Prix izcīņa,[12] kurā uzvaru svinēja spānis Fernando Alonso. 2011. gadā Dienvidkorejas pilsētā Tegu notika 2011. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā.

Skatīt arī[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Report for Selected Countries and Subjects
  2. 2,0 2,1 Dienvidkoreja. International Monetary Fund. Atjaunināts: 2010-04-21.
  3. Gini index CIA World Fact Book
  4. Human Development Report 2009 (p. 171, 204)
  5. Ancient civilizations. Rom.on.ca. Atjaunināts: 2010-04-25.
  6. OPM.go.kr
  7. Taekwondo, World Taekwondo Federation]
  8. the most popular spectator sport is football in Korea
  9. research about the most popular spectator sport in Korea
  10. KOIS (2003), p.632.
  11. South Korea takes Olympics baseball gold, L.A. Times, 2008-08-23. Retrieved 2010-07-07.
  12. Formula 1 Official Site

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]