Čivava (suņu šķirne)
| Čivava | |
|---|---|
 Īsspalvainā čivava | |
| Izcelsme | Meksika |
| Īpašības | |
| Svars | mazāks par 3 kg |
| Augstums skaustā | 15 - 23 cm |
| Apmatojuma veids | īsspalvains vai garspalvains |
| Krāsa | balts, melns, ruds, gaiši brūns un citas krāsas |
| Metiena lielums | 5 kucēns(-i) |
| Dzīves ilgums | 10 - 18 gadi |
|
Suns Canis lupus familiaris | |
Čivava ir mazākā suņu šķirne pasaulē, kas izveidota Meksikā un nosaukta Čivavas štata vārdā par godu faktam, ka rietumu pasaule 1850. gadā šajā štatā atklāja čivavas suņu šķirni.[1] Čivavas var izskatīties ļoti dažādi — tās var būt lielākas un mazākas, kā arī kažoka krāsa un apmatojuma garums var būt atšķirīgs.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Čivavas šķirnes izcelsmes vēsture ir samezglota un samērā neskaidra, pastāvot vairākām teorijām un leģendām. Gan mutvārdu folklora, gan arheoloģiskie izrakumi liecina, ka šķirnes izcelsme meklējama mūsdienu Meksikas teritorijā. Vispopulārākā un arī visticamākā teorija ir tā, ka čivavas cēlušās no tečiči — seno tolteku dekoratīvo suņu šķirnes,[2] kas jau tajos tālajos laikos tika uzskatīta par dārgu un vērtīgu greznumlietu un kas drīkstēja piederēt tikai augstākās kārtas indiāņiem.[3] Lai arī Meksikas šahtveida apbedījumu arheoloģiskajos izrakumos blakus mirušā šķirstam ir atrodami keramikas trauki ar tečiči kauliem, kas ir saglabājušies no apmēram 300. gada p. m. ē., tomēr senākie apraksti saglabājušies no 9. gadsimta.[4] Par tečiči un čivavas līdzību liecina arī tečiči attēli uz tolteku būvētās Lielās Čolulas piramīdas akmens sienām.[1] Tomēr vēl senāki tečiči attēli redzami uz maiju pilsētas Čičenicas akmens sienu fragmentiem, kas liecina, ka tečiči jau bijis maiju mīlulis un šādi mazi sunīši iespējams bijuši cilvēku līdzgaitnieki jau pirms 3000 gadiem.[5]
Pēc tam, kad acteki iekaroja toltekus, mazais tečiči joprojām tika uzskatīts par aristokrātu suni. Gan tolteki, gan acteki tečiči vērtēja ļoti augstu, īpaši vērtīgi skaitījās pelēkas krāsas tečiči, kurus uzskatīja par svētām būtnēm. Rudos tečiči izmantoja upurēšanai. Tečiči parasti tika sadedzināti kopā ar savu mirušo saimnieku mirstīgajām atliekām. Valdīja uzskats, ka kremācijas brīdī mirušā cilvēka grēki pārgāja pie suņa. Līdzko mirušais bija atbrīvots no grēkiem, tas bija arī brīvs no dievu dusmām.[1] Mazais sunītis kalpoja arī kā mirušā pavadonis ceļā pa tumšajām pazemes ejām aizkapa valstībā uz mierpilno vietu, kur saimnieka dvēsele beidzot ieguva mūžīgo mieru.[3]
Lai gan rietumu pasaule pirmo reizi čivavas atklāja apmēram 1850. gadā Čivavas štata teritorijā, tomēr visvairāk dažādu atradumu, kas liecina par maza auguma suņu eksistenci, atklāti Mehiko pilsētas apkārtnē. Pastāv arī hipotēze, ka čivava ir tečiči un Ķīnas cekulainā suņa krustojums. Šīs hipotēzes aizstāvji uzskata, ka Ķīnas cekulainais suns no Ķīnas nokļuva Meksikas teritorijā laikā, kad Aļaska un Āzija bija vienotas ar sauszemes tiltu.[1]
Pirmais čivavas šķirnes suns Amerikas suņu klubā tika reģistrēts 1905. gadā. Kopš tā laika čivavas starptautiskā popularitāte ir nepārtraukti pieaugusi un mūsdienās tā ir viena no populārākajām mazo suņu šķirnēm pasaulē. Čivavas var būt gan īsspalvainas, gan garspalvainas un tieši īsspalvainais čivavas veids ir vispopulārākais pēdējos gados.[1]
Standarta izskats
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Čivava ir maza auguma dekoratīvais suns, temperamentīgs un ar drošsirdīgu raksturu, mazs atlēts, izturīgs un graciozs, lai arī tā pieļaujamais svars ir tikai 500 g—3 kg, bet augstums skaustā 15—23 cm. Ķermenis ir kompakts, ar stingru muguras līniju, augstu novietotu asti, ko suns tur paceltu un saliektu tieši virs muguras. Kopumā ķermenis ir mazliet izstiepts - ķermeņa garums ir nedaudz lielāks kā augstums skaustā. Galvas forma uzsvērti apaļa ar izteiktu pāreju no pieres uz samērā īsu purnu, turklāt piere ir izliekta pār purna pamatni. Acis - lielas, apaļas un izteiksmīgas, vēlamā krāsa tumša. Ausis pie pamatnes platas, lielas un novietotas zemu. Ekstremitātes novietotas paralēli, ar izteiktiem locītavu savienojuma leņķiem. Kustības atsperīgas un enerģiskas.
Čivavām ir divi apspalvojuma varianti — īsspalvainais un garspalvainais. Īsspalvainajiem čivavām matojums ir vienmērīgi īss un biezs, ķermenim cieši pieguļošs. Nedaudz garāka spalva pieļaujama tikai uz skausta un astes. Garspalvainajiem čivavām spalva ir zīdaina, samērā īsa un arī cieši pieguļoša uz ķermeņa, toties gara pie ausu pamatnes, uz krūtīm, uz astes, kā arī uz priekškājām un uz pakaļkājām, veidojot kuplas "bikses". Pieļaujamas visas krāsas un to kombinācijas.[3]
Kopš 1989. gada FCI sistēmā atļauta pārošana, neievērojot spalvas garumu — drīkst savstarpēji pārot īsspalvainos un garspalvainos čivavas. Īsā spalva tiek nodota ar dominanto gēnu starpniecību, bet garspalvainība ir recesīvais gēns. Mūsdienu standarta veidotājiem ir pieņemami un atzīstami tikai divi čivavas tipi: „smagais" tips (drukns, zems un spēcīgs) un „alnēna" tips (salīdzinot ar smago tipu augstāks, smalkāks un elegantāks), bet pareiza anatomiska uzbūve un harmonisks veidojums nepieciešams abiem tipiem. Labās audzētavās parasti izmanto abu tipu suņus.[3]
Temperaments
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Čivavas temperaments ir redzams jau kucēna vecumā. Ļoti temperamentīgs indivīds var izaugt par samērā agresīvu suni, tādēļ kopumā tāds nav pieņemams ģimenēs ar maziem bērniem.[6] Šķirnei ir raksturīgi pieķerties vienam cilvēkam (arī augot ģimenē) un reizēm čivava var kļūt par neaprēķināmu "miesassargu", aizsargājot savu saimnieku no citiem cilvēkiem un dzīvniekiem, tādēļ čivavas audzināšanā jāpievērš īpaša uzmanība tam, lai tas izaugtu sabiedrisks un draudzīgs. Ļoti bieži čivavas nepieņem citu šķirņu suņus un vislabāk jūtas kompānijā ar citām čivavām vai to jaukteņiem. Čivavas ļoti pieķeras savai migai un tiem patīk ierakties spilvenos un mīkstās segās, bieži palienot pašā apakšā.[7]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 «Chihuahuas: Facts And Information». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 22. janvārī. Skatīts: 2013. gada 31. janvārī.
- ↑ American Kennel Club
- ↑ 3,0 3,1 3,2 3,3 DinooZoo: Čivava[novecojusi saite]
- ↑ Were Creek Indians from West Mexico?
- ↑ Chihuahua History
- ↑ The Chihuahua Temperament
- ↑ Get to know the Chihuahua
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Čivava.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Čivava
- dogs.lv: Čivava
- Mazais drošsirdis – čivava
- Vai spēj tam noticēt? Mazais čivava ir lielisks sargsuns! Arhivēts 2013. gada 22. jūnijā, Wayback Machine vietnē.
|