Žigimants

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Žigimants
Žygimantas I/Zygmunt
Жыгімонт Кейстутавіч
Žygimont Kiejstutavič. Жыгімонт Кейстутавіч (XIX).jpg
Lietuvas dižkunigaitis
Valdīja no 1432. gada līdz 1440. gadam
Priekšgājējs Švitrigailis
Pēctecis Kazimirs IV Jagellons

Dinastija Ģedimina dinastija
Tēvs Ķēstutis
Māte Biruta no Megavas
Sieva
Bērni Miķelis Žigmanta dēls
Dzimis ap 1365. gadu
Coat of arms of Lithuania.png Traķi, Lietuvas dižkunigaitija (mūsdienās Lietuva)
Miris 1440. Traķi
Apglabāts Viļņas katedrāle

Žigimants jeb Zigmunds (lietuviešu: Žygimantas I Kęstutaitis, baltkrievu: Жыгімонт Кейстутавіч, latīņu: Sigismundus, poļu: Zygmunt Kiejstutowicz, dzimis ap 1365. gadu, miris 1440.) bija Ģedimina dzimtas valdnieks, Ķēstuta dēls un Vītauta jaunākais brālis. Kad pēc Vītauta Dižā nāves 1430. gadā par Lietuvas dižkunigaiti tika ievēlēts viņa sāncensis Jagaiļa brālis Švitrigailis, tas izraisīja dižkunigaitijas sašķelšanos divās karojošās pusēs. 1432. gadā Žigimants tika ievēlēts par Lietuvas dižkunigaiti un spēja uzvarēt pilsoņu karā, tomēr 1440. gadā viņu nogalināja Švitrigaiļa atbalstītāji.

Tituls[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc ievēlēšanas par Lietuvas dižkunigaiti Žigimants 1432. gada septembrī senkrievu valodā rakstītā dokumentā sevi dēvē par "Žigimantu, no Dieva žēlastības Lietuvas, Žemaitijas, Krievijas un citu [zemju] liekņazu" („мы Жикгимонтъ, Божіею милостью великий князь Литовскии, Жомойтскии, Рускии и иныхъ”).

Vārda cilme[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Personvārds "Žigimants" ir saliktenis, kura cilme saistāma ar vārdiem žigi- (žygiuoti, žygis „žigls gājiens") un manta ("manta, bagātība") [1][2] — „tas, kas žigli iemanto“.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Polija un Lietuva Jagaiļa un Žigimanta valdīšanas laikā.
Žigimanta rezidence Traķu ezerpilī.

Žigimants ir dzimis ap 1365. gadu Traķu kunigaiša Ķēstuta un viņa kuršu izcelsmes sievas Birutas ģimenē. Drīz pēc dižkunigaiša Aļģirda nāves 1377. gadā sākās Ķēstuta cīņa par varu pret Jagaili, kas beidzās ar Jagaiļa uzvaru un Ķēstuta bojāeju 1382. gadā. Viņa dēli Žigimants un Vītauts tika apcietināti. Kamēr viņa vecākais brālis Vītauts turpināja cīņu ar dižkunigaiti Jagaili, Žigimants atradās apcietinājumā, kur 1383.gadā pieņēma katoļu ticību. 1384.gadā viņš tika atbrīvots no apcietinājuma un Kēnigsbergā kopā ar Vītautu noslēdza savienību ar Vācu ordeni. Pēc Krēvas ūnijas noslēgšanas 1386.gadā viņš zvērēja uzticību Jagailim, tomēr nevarēja samierināties ar Jagaiļa brāļa Šķirgaiļa iecelšanu par Lietuvas valdnieku. 1389.gadā Žigimants Vītauta uzdevumā devās uz Prūsiju vest sarunas par savienību pret Šķirgaili, bet tika apcietināts un turēts kā ķīlnieks Marienburgas cietoksnī līdz 1398.gadam, kur piedalījās miera sarunās ar lietuviešu pārstāvjiem. Pēc Vītauta izlīguma ar Vācu ordeni viņš tika atbrīvots un 1390.gadā iecelts par Novogrudokas kņazu. Ar savu karaspēka vienību piedalījās Vorsklas kaujā pret Zelta Ordu 1399.gadā. 1406.gadā kļuva par Starodubas vietvaldi. 1410.gadā piedalījās Grīnvaldes kaujā un tai sekojošās sarunās ar Vācu ordeni 1411., 1422. gadā. Kad pēc Vītauta nāves 1430. gadā Lietuvas bajāri par jauno Lietuvas dižkunigaiti ievēlēja Švitrigaili, Žigimants sākotnēji atbalstīja viņu un veda sarunas ar Vācu ordeni un Polijas karali 1431.gadā, kā rezultātā tika noslēgts pamiers uz trīs gadiem un Jagailis atzina Švitrigaili par Lietuvas dižkunigaiti.

Lietuvas dižkunigaitis[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1432. gadā Švitrigaiļa pretinieki pierunāja Žigimantu piedalīties sazvērestībā pret viņu, solot ievēlēt par dižkunigaiti. Tomēr Švitrigailim izdevās izvairīties no nogalināšanas un viņš aizbēga pie saviem atbalstītājiem uz Polocku, kur tika ievēlēts par Krievzemes lielkņazu. Savukārt Žigimants 1432. gada septembrī tika ievēlēts par Lietuvas dižkunigaiti un noslēdza Grodņas ūniju ar Poliju, kurā atdeva tai daļu no Podolijas un Volīnijas zemēm. Tā rezultātā atsākās pilsoņu karš, kurā Žigimantu atbalstīja Viļņas, Traķu, Kauņas, Žemaitijas, Grodņas, Novogrudokas, Minskas un Brestas karaspēka vienības, bet Švitrigaili Polockas, Vitebskas, Smoļenskas, Kijevas un Volīnijas karaspēka vienības, kā arī Livonijas ordenis. Švitrigailis turpināja valdīt Vitebskā, kur noslēdza savienību ar Livonijas ordeni un Zelta Ordu. Izšķirošajā kaujā pie Pabaiskas netālu no Ukmerģes 1435. gada 1.septembrī Žigimants sakāva Švitrigaiļa un Livonijas ordeņa apvienoto karaspēku, kaujā krita ordeņa mestrs Franke Kerskorfs. 1437. gadā Žigimants ieguva pilnu kontroli pār dižkunigaitiju, bet Švitrigailis patvērās Valahijā. 1438. gadā Žigimants sāka nesekmīgas sarunas par Lietuvas suverenitātes atzīšanu ar Svētās Romas impērijas ķeizaru Albertu II. 1440. gada 20. martā sazvērnieki, kurus vadīja kņazi Čartoriski, Viļņas vaivads Dovgerds un Traķu vaivads Ļaļuša, Traķu pilī nogalināja Žigimantu. Par Lietuvas dižkunigaiti kļuva Jagaiļa jaunākais dēls Kazimirs.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Ģedimina dzimtas valdnieks COA of Gediminaičiai dynasty Lithuania.png
Priekštecis:
Novogrudokas kņazs
13901440
Pēctecis:
Priekštecis:
Starodubas kņazs
1406
Pēctecis:
Priekštecis:
Švitrigailis
Lietuvas dižkunigaitis
14321440
Pēctecis:
Kazimirs IV Jagellons