Ģedimina dzimta

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Ģedimina dzimtas simbols - Ģedimina kolonnas.

Ģedimina dzimta vai Ģediminaiši (lietuviešu: Gediminaičiai, poļu: Giedyminowicze, baltkrievu: Гедзімінавічы) bija Lietuvas valdnieku dzimta, ko aizsāka dižkunigaitis Ģedimins. Dzimtai piederīgie valdīja Lietuvas dižkunigaitijas zemēs no 14. līdz 16. gadsimtam. Dzimtas atzars, ko aizsāka Jagailis, izplatījās arī citās valstīs un ir pazīstama kā Jagaiļa dzimta.

Izcelsme[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Paša Ģedimina izcelsme tiek ilgstoši apspriesta, bet lielākā daļa vēsturnieku ir vienisprātis, ka viņš bija dižkunigaiša Vīteņa brālis. Pēdējā laikā par iespējamo dzimtas ciltstēvu tiek uzskatīts kunigaitis Skalmants (Skalmantas), kaut arī šī hipotēze tiek apšaubīta [1].


Hipotētiskais Ģedimina dzimtas koks[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Skalmants?
       
 
Butigeidis
Lietuvas dižkungs
Butvīds?
Lietuvas dižkungs
 
   
         
Teodors (Федір)*
Kijevas lielkņazs
Vaiņus (Воiн)
Polockas kņazs
Vītenis
Lietuvas dižkungs
Ģedimins
Lietuvas dižkungs
Marģers (Marģis)?
Žemaitijas kungs
Māsa, kuras vārds nav saglabājies?
       
Ļubka Žvelgaits     Dēls, kura vārds nav saglabājies
   
           
Marija*
Tveras kņaziene
Aldona
pēc kristīšanas: Anna
Polijas karaliene
Elizabete*
Plockas kņaziene
  Eifēmija
pēc kristīšanas: Marija
Galīcijas kņaziene
Aigusta
pēc kristīšanas: Anastāsija
Maskavas lielkņaziene
Meita, kuras vārds nav saglabājies?
Pleskavas kņaziene?
Kozeļskas kņaziene?
       
  2 meitas   2 bērni     3 bērni
   
             
Vītauts?
Traķu kungs?
Manvīds
Sloņimas and Kernaves kungs
Narimants
pēc kristīšanas: Gļebs
Pinskas kņazs
Aļģirds
Vitebskas kņazs,
Lietuvas dižkungs
Ķēstutis
Traķu kungs,
Lietuvas dižkungs
Jaunutis
pēc kristīšanas: Ivans
Lietuvas dižkungs
Karijots (Коріят)
pēc kristīšanas: Mihails
Novogrudokas kņazs
Ļubarts (Любарт)
pēc kristīšanas: Dmitrijs
Volīnijas kņazs
           
1 dēls 3, 4 vai 5 dēli 22 bērni 7 vai 8 bērni 2 dēli 4 līdz 10 bērni 3 dēli


* Zināms vienīgi kristītais vārds

Ģedimina dzimtas Lietuvas valdnieku ciltskoks[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Butigeidis
(miris ap 1292)
Lietuvas dižkungs, ap 1285 – ap 1292
 
 
 
 
Butvīds
(miris ap 1296)
Lietuvas dižkungs, ap 1292 – ap 1296
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
Vītenis
(miris 1316)
Lietuvas dižkungs, ap 1296–1316
 
Ģedimins
(ap 1275–1341)
Lietuvas dižkungs, 1316–1341
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
Jaunutis
(ap 1300 – pēc 1366)
Lietuvas dižkungs, 1341–1345
 
Aļģirds
(ap 1296–1377)
Lietuvas dižkungs, 1345–1377
 
Ķēstutis
(1297–1382)
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
Jagailis (Vladislavs)
(ap 1351–1434)
Lietuvas dižkungs, 1377–1401
Polijas karalis, 1386–1434
 
Svitrigailis
(ap 1370–1452)
Lietuvas dižkungs, 1430–1432
 
Vītauts Dižais
(1352–1430)
Lietuvas dižkungs, 1401–1430
 
Žigimants
(miris 1440)
Lietuvas dižkungs, 1432–1440
 
 
 
 
Jagellonu dinastija
(Jagailieši)

Dzimtas atzari[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ģedimina pēcnācēji Lietuvai pakļautajās zemēs saradojās ar daudzām vietējo kņazu dzimtām, runāja austrumslāvu valodās un pieņēma ortodokso kristietību. Kad 17. un 18. gadsimtā šīs zemes pakļāva Krievijas cariste, vēlāk Krievijas impērija, šie kņazi pārkrievojās un izveidoja Beļsku, Bulgakovu, Goļicinu, Hovansku, Kurakinu, Trubeckoju, Mstislavsku, Volinsku kņazu dzimtas.

Dažas no šīm dzimtām pārgāja katoļu ticībā un pārpoļojās, izveidojot Čartorisku, Korecku, Koriatoviču-Kurceviču, Oļeļkoviču-Slucku, Sanguško, Viśņovecku, Zbarasku un citas kņazu dzimtas.

Ģedimina dzimtas valdnieku attēli[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Jan Tęgowski. Pierwsze pokolenia Gedyminowiczów. Poznań - Wrocław: Wyd. Historyczne, 1999