Lietuva

Vikipēdijas raksts

Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Lietuvos Respublika
Lietuvas Republika
Lietuvas Republikas karogs Lietuvas Republikas ģerbonis
Karogs Ģerbonis
Himna: Tautiška Giesmė
Location of Lithuania
Lietuva zaļā krāsā.
Galvaspilsēta
(un lielākā pilsēta)		 Viļņa
54°41′N 25°19′E
Valsts valodas lietuviešu valoda
Valdība Parlamentāra republika
 -  Prezidents Daļa Gribauskaite
 -  Premjerministrs Andrjuss Kubiļs
Neatkarība no PSRS 
 -  Lietuvas Kunigaitija ~1000. gadā (?) 
 -  Lietuvas Dižkunigaitija ~1183. gadā 
 -  Personālūnija ar Poliju 1386. gada 2. februārī 
 -  Parlamentāra ūnija ar Poliju 1569. gada 1. jūlijā 
 -  Krievijas okupācija 1795. gadā 
 -  Deklarēta neatkarība 1918. gada 16. februārī 
 -  PSRS okupācija 1940. gada 15. jūnijā 
 -  Deklarēta neatkarība 1990. gada 11. martā 
Iestāšanās ES 2004. gada 1. maijā
Platība
 -  Kopā 65 303 km² (123.)
 -  Ūdens (%) 1,35
Iedzīvotāji
 -  iedzīvotāji 2007. g. 3 369 600 (130)
 -  Blīvums 52/km² (120.)
IKP (PPP) 2008. gada aprēķins
 -  Kopā $66 miljardi (75.)
 -  Uz iedzīvotāju $19 730 (49.)
Džini koef. (2003) 36 (vidējs) 
HDI (2007) ▲0.862 (augsts) (43.)
Valūta lits (LTL)
Laika zona EET (UTC+2)
 -  Vasarā (DST) EEST (UTC+3)
Interneta domēns .lt1
ISO 3166-1 kods 440 / LTU / LT
Tālsarunu kods +370
1 Arī .eu, kopā ar citām Eiropas Savienības dalībvalstīm.

Lietuvas Republika (agrāk - Lietava) ir viena no trim Baltijas valstīm. Lietuva robežojas ar Latviju ziemeļos, Baltkrieviju dienvidaustrumos, Poliju dienvidos un Krievijai piederošo Kaļiņingradas apgabalu dienvidrietumos.

1991. gada 17. septembrī Lietuva kļuva par ANO dalībvalsti. 2004. gada 29. martā Lietuva kļuva par NATO, bet 2004. gada 1. maijā par Eiropas Savienības dalībvalsti.

Satura rādītājs

[izmainīt šo sadaļu] Vēsture

Pamatraksts: Lietuvas vēsture

Lietuva atjaunoja savu neatkarību ierobežotā teritorijā 1918. gada 16. februārī. Lielāko daļu savu bijušo teritoriju tā zaudēja Padomju Savienībai, kā arī nonāca teritoriālos strīdos ar Poliju (par Centrālo Lietuvu un Suvalkiem) un Vāciju (par Klaipēdu). Molotova-Rībentropa pakta rezultātā 1940. gadā Lietuvu okupēja Padomju Savienība. Lietuva vēlreiz (kā pirmā no PSRS republikām) pasludināja savu neatkarību 1990. gada 11. martā. Padomju Savienība centās apspiest Lietuvas neatkarības centienus līdz 1991. gada augustam, kad sabruka pati savienība. Krievu armija pilnībā atstāja Lietuvu 1993. gada 31. augustā.


[izmainīt šo sadaļu] Demogrāfija

[izmainīt šo sadaļu] Iedzīvotāji

83,45% no Lietuvas iedzīvotājiem ir lietuvieši. Lielākās minoritātes ir krievi (6,1%), poļi (6,9%) un baltkrievi (1,23%). 68,5 % no cilvēkiem dzīvo pilsētās. Vidējs vecums – 37,4 gadi (sieviešu – 40,1; vīriešu – 34,8). Aptuveni 99,6 % vecāku nekā 15 gadu vecuma iedzīvotāju ir rakstītpratēji.

[izmainīt šo sadaļu] Reliģija

Dominējošā baznīca Lietuvā ir Romas katoļi, taču samērā izplatīti ir arī pareizticīgie un protestanti.

[izmainīt šo sadaļu] Valoda

Lietuviešu valoda ir viena no divām dzīvajām baltu valodām.

[izmainīt šo sadaļu] Ekonomika

  • 2005. gadā IKP daļa vienam valsts iedzīvotājam gadā, līdzinot ar 2004. palielinājās par 7,6 % un bija 6040 eiro. 2006. gadā Lietuvas IKP izauga par 7,4 % un bija 81,554 mlrd. liti.
  • 2003. gadā Lietuvas ekonomikas augums bija pats straujākais Austrumeiropā – IKP, līdzinot ar 2002. g., izauga par 9,7 % un bija 16,27 mlrd. eiro. IKP daļa vienam valsts iedzīvotajam gadā bija 4 711 eiro.
  • 2005. g. decembrī inflācija, līdzinot ar 2004. g. decembri, bija 3,0 %. 2005. g. vidēja gada inflācija līdzinot ar 2004. g. bija 2,7 %.
  • Tiešas ārzemju investīcijas 2004. gada 1. jūlijā bija 4,25 mlrd. eiro un, līdzinot ar 2003. g. 1. jūlijam, palielinājās par 4,9 %. Vienam Lietuvas iedzīvotajam tika 1 234 eiro tiešu ārzemju investīciju.
  • Galvenās valstis investoras – Dānija, Zviedrija, Vācija, Igaunija, ASV un Somija. Vairāk nekā 60 % no visām tiešām investīcijām Lietuvā ir no ES-15 valstīm. 2003., līdzinot ar 2002., tiešas ārzemju investīcijas no ES-15 valstīm palielinājās par 10 %, līdz 2,5 mlrd. eiro.
  • 2004. gadā Lietuvā visvairāk investēja:
  • Dānija Dānija 15,2 %
  • Zviedrija Zviedrija 15,0 %
  • Vācija Vācija 11,4 %
  • Krievija Krievija 8,4 %
  • Somija Somija 7,8 %
  • Valsts parāds 2004. gada sākumā bija 3,8 mlrd. eiro. Ārzemju parāds bija 2,18 mlrd. eiro jeb 57 % no visa valsts parāda. Ārzemju parāds 2003. gada bija 13,5 % no IKP.
  • Lietuvas ilgtermiņa patapinājuma ārzemju valūtā reitings A, īstermiņa – A-1. Reitingu perspektīva pozitīva.

[izmainīt šo sadaļu] Ārējā tirdzniecība

2004. g. eksports bija 25 819 mlj. liti, imports – 34 384 mlj. litu.

2005. gada pirmajā pusgadā visvairāk eksportēta uz:

2003. gadā visvairāk importēta no:

[izmainīt šo sadaļu] Lietuvas Aizsardzības budžets un armijas lielums

2008. gadā Lietuvas Republikas Aizsardzības budžets bija 1,3 miljardi litu (kas ir aptuveni 285 miljoni latu). Lietuvas bruņoto spēku personālsastāvs ir aptuveni 15 500 cilvēku. No tiem Sauszemes spēkus veido aptuveni 5800 cilvēku, Gaisa spēkos ir aptuveni 1000 cilvēku, bet Jūras spēkos ap 700 cilvēku. Lietuvas Brīvprātīgo aizsardzības spēkos (zemessardzē) ir aptuveni 4300 cilvēku. Pārējā armijas daļa ir militārā policija, loģistikas vienības, mācību centri u.c.

[izmainīt šo sadaļu] Administratīvais iedalījums

Lietuvas apriņķi

Lietuva ir iedalīta 10 apriņķos (apskritis), kuri ir iedalīti 60 pašvaldībās (savivaldybė) (pilsētās un apgabalos), kuras ir sīkāk sadalītas 546 senjūnijās (seniūnija). Šāds administratīvi teritoriālais iedalījums tika radīts 2001. gadā.

Apriņķi:

  1. Alītas apriņķis
  2. Kauņas apriņķis
  3. Klaipēdas apriņķis
  4. Marijampoles apriņķis
  5. Panevēžas apriņķis
  6. Šauļu apriņķis
  7. Tauraģes apriņķis
  8. Telšu apriņķis
  9. Utenas apriņķis
  10. Viļņas apriņķis

[izmainīt šo sadaļu] Ģeogrāfija

Pamatraksts: Lietuvas ģeogrāfija

Valsts teritorija no austrumiem uz rietumiem ir 373 km, no ziemeļiem uz dienvidiem – 276 km. Lauksaimniecībai derīgās zemes aizņem 57 %, meži un krūmi – 30 %, purvi – 3 %, iekšējie ūdeņi – 4 %, citas zemes – 6 % no teritorijas. Klimats ir mērens, no jūriskā pārejošs uz kontinentālu.

[izmainīt šo sadaļu] Ainava

Lietuvas ainavas tipi:

  • mālaini līdzenumi – 55,2 %
  • pakalnainas morēniskas augstienes – 21,2 %
  • smilšaini līdzenumi – 17,8 %
  • upju lejas – 3,6 %
  • piekrastes līdzenumi – 2,2 %

[izmainīt šo sadaļu] Upes

Kopējais upju un kanālu garums Lietuvā – 76 800 km. Lielākās Lietuvas upes:

  1. Nemunas – 937 km (Lietuvas teritorijā 475 km),
  2. Neris – 510 km (234 km),
  3. Venta – 343 km (161 km),
  4. Šešupe – 298 km (209 km),
  5. Mūsa – 284 km (133 km).

[izmainīt šo sadaļu] Ezeri

Lielākie Lietuvas ezeri:

  1. Drūkšu ezers – 44,8 km²
  2. Disnas ezers – 24,0 km²
  3. Dusjas ezers – 23,3 km²
  4. Sartu ezers – 13,4 km²
  5. Lodis – 12,9 km²

[izmainīt šo sadaļu] Lietuvas reljefs

Reljefu veido:

  • Piekrastes zemiene,
  • Žemaišu augstiene,
  • Ventas vidus zemiene,
  • Sūduvas augstiene,
  • Dzūku augstiene,
  • Aukštaišu augstiene,
  • Dienvidaustrumu līdzenums,
  • daļa no Švenčoņu-Naroča un Ašmenas augstienēm.

[izmainīt šo sadaļu] Pakalni

Augstākie pakalni:

  1. Augstais kalns – 293,8 m
  2. Jozapine – 293,6 m
  3. Kropīne – 293,4 m
  4. Nevaiši – 288,9 m
  5. Būdakalns – 284,8 m

[izmainīt šo sadaļu] Meži

Lielākie Lietuvas mežu masīvi:

  • Dainavas dižmežs (Druskininku-Varēnas meži) – 1450 km²
  • Labanora-Pabrades dižmežs – 911 km²
  • Kazlu Rūdas meži – 587 km²
  • Karšuvas dižmežs (Smalininku-Viešviles meži) – 427 km²
  • Rūdninku meži – 375 km²

Izplatītākie koki (%): priedes – 37,6, egles – 24,0, bērzi – 19,5, baltie alkšņi – 5,6, melnie alkšņi – 5,6, oši – 2,7, apses – 2,6, ozoli – 1,8, citi – 0,6

[izmainīt šo sadaļu] Pilsētas

Pamatraksts: Lietuvas pilsētas

Lielākās Lietuvas pilsētas pēc 2006. g. datiem:

  1. Viļņa – 541 824 iedz.
  2. Kauņa – 360 637 iedz.
  3. Klaipēda – 187 316 iedz.
  4. Šauļi – 129 037 iedz.
  5. Paņevēža – 115 315 iedz.

Skat. arī Lietuvas pilsētu uzskaitījums

[izmainīt šo sadaļu] Ārējās saites

LocationEurope.png

  Šis ar Eiropu saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.
s • d • r
Eiropas valstis
Albānija • Andora • Apvienotā Karaliste • Armēnija† • Austrija • Azerbaidžāna† • Baltkrievija • Beļģija • Bosnija un Hercegovina • Bulgārija • Čehija • Dānija • Francija • Grieķija • Gruzija† • Horvātija • Igaunija • Īrija • Īslande • Itālija • Kazahstāna† • Kipra† • Kosova • Krievija† • Latvija • Lietuva • Lihtenšteina • Luksemburga • Maķedonija • Malta • Melnkalne • Moldova • Monako • Nīderlande • Norvēģija • Polija • Portugāle • Rumānija • Sanmarīno • Serbija • Slovākija • Slovēnija • Somija • Spānija • Šveice • Turcija† • Ukraina • Ungārija • Vācija • Vatikāns • Zviedrija
Pašpasludinātās valstis
Teritorijas
† Eirāzijas valstis, kas ģeopolitiski tiek pieskaitītas Eiropai
s • d • r
Eiropas Savienība (ES) Valsts karogs: Eiropas Savienība
Apvienotā Karaliste • Austrija • Beļģija • Bulgārija • Čehija • Dānija • Francija • Grieķija • Igaunija • Īrija • Itālija • Kipra • Latvija • Lietuva • Luksemburga • Malta • Nīderlande • Polija • Portugāle • Rumānija • Slovākija • Slovēnija • Somija • Spānija • Ungārija • Vācija • Zviedrija
s • d • r
Ziemeļatlantijas līguma organizācija (NATO) Valsts karogs: NATO

Saturs iegūts no "http://lv.wikipedia.org/wiki/Lietuva"
Citās valodās