Kazimirs IV Jagellons

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Kazimirs IV Jagellons
Kazimierz IV Jagiellończyk
Kazimieras Jogailaitis
Casimir IV Jagiellon.PNG
Tituls Lietuvas lielkņazs
Kronēšana 1440. gada 29. jūnijā,
Viļņas katedrāle, Viļņa
Pie varas 1440. - 1492.
Priekšgājējs Žigimants
(Žygimantas Kęstutaitis)
(Жыгімонт Кейстутавіч)
Pēctecis Aleksandrs Jagellons
(Aleksandras)
(Аляксандр Ягелончык)
Tituls Polijas karalis
Pie varas 1447. - 1492.
Kronēšana 1447. gada 25. jūnijā,
Vāvelas katedrāle, Krakova
Priekšgājējs Vladislavs III
(Władysław III Warneńczyk)
Pēctecis Jans I Albrehts
(Jan I Olbracht)
Dinastija Jagellonu dinastija
Tēvs Jagailis (Jogaila)
Māte Halšānu Sofija (Zofia Holszańska)
Sieva Austrijas Elizabete (Elżbieta Rakuszanka)
Bērni Vladislavs II Jagellons
Svētais Kazimirs
Jans I Albrehts
Aleksandrs Jagellons
Sigismunds I Vecais
Dzimis 1427. gada 30. novembrī
Krakova, Polijas karaliste
Miris 1492. gada 7. jūnijā
Grodņa, Herb Lytwa (Alex K).svg Lietuvas lielkņaziste
Apglabāts Vāvelas katedrāle, Krakova

Kazimirs IV Jagellons (arī Kazimirs IV Jagellončiks, Kazimirs IV Jagelonietis, Kazimirs IV Jagailietis) (poļu: Kazimierz IV Jagiellończyk), Lietuvas liekņazistē Kazimirs I (lietuviešu: Kazimieras Jogailaitis, baltkrievu: Казімір Ягелончык; dzimis 1427. gada 30. novembrī, miris 1492. gada 7. jūnijā) bija Jagellonu dinastijas Lietuvas lielkņazs no 1440. līdz 1492. gadam un Polijas karalis no 1447. līdz 1492. gadam.

Dzīvesgājums [izmainīt šo sadaļu]

Kazimirs IV bija Lietuvas dižkunigaiša un Polijas karaļa Jagaiļa un Sofijas no Haļšaniem (mūsdienu Baltkrievijā) dēls. Bija precējies ar Svētās Romas impērijas imperatora Albrehta II meitu Elizabeti. Bērni - Vladislavs II, Jadviga (Bavārijas hercoga sieva), Svētais Kazimirs, Jans I Olbrahts, Aleksandrs Jagellons, Sofija (Albrehta I māte), Elizabete, Sigismunds I Vecais, Frederiks, Elizabete, Anna (Pomerānijas hercoga sieva), Barbara, Elizabete.

Kazimira IV valdīšana iezīmējas ar diezgan naidīgām attiecībām ar imperatoru Frīdrihu III. Kazimira IV laikā tika uzvarēts Trīspadsmitgadu karš pret Vācu ordeni un Polija ieguva Karaļa Prūsiju un pieeju pie Baltijas jūras, bet atlikušajā Vācu ordeņa valsts daļā nodibinājās no Polijas atkarīga Prūsijas hercogiste. 1471. gadā Novgorodas pilsētas galva Marta Borecka un viņas dēli Dmitrijs un Fjodors veda sarunas ar Kazimiru IV par Novgorodas republikas pāriešanu Lietuvas pakļautībā, saglabājot senās privilēģijas un pareizticību.

Polija un Lietuva 1466. gadā

Ārējās saites [izmainīt šo sadaļu]

Commons:Category
Vikikrātuvē ir pieejami multimediju faili par šo tēmu. Skatīt: Kazimirs IV Jagellons
Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Jagaiļa dzimtas valdnieks COA family pl Jagiellon.svg
Priekštecis:
Vladislavs III		 Polijas karalis
1447 — 1492		 Pēctecis:
Jans I Olbrahts
Priekštecis:
Žigimants		 Lietuvas lielkņazs
1440 — 1492		 Pēctecis:
Aleksandrs Jagellons


s • d • r
Polijas valdnieki
Leģendārie un pusleģendārie
Lehs · Kraks · Vanda · Popels · Pjasts
Pjastu dinastija

Semovits · Lestko · Semomisls  ·

Meško I (960. – 992.) · Boļeslavs I Drosmīgais (992. – 1025.) · Meško II Lamberts (1025. – 1031.) · Bezprims · Meško II Lamberts (1032. – 1034.) · Interregnum · Kazimirs I Atjaunotājs (1038. - 1058.) · Boļeslavs II Drosmīgais (1058. - 1079.) · Vladislavs I Hermanis (1079. - 1102.) · Zbigņevs Pjasts (1102. – 1107.) · Boļeslavs III Greizmutis (1106. - 1138.)
Feodālā sadrumstalotība
(lielkņazi)
Vladislavs II Trimdinieks (1138. - 1146.) · Boļeslavs IV Cirtainais (1146. - 1173.) · Meško III Vecais (1173. – 1177.) · Kazimirs II Taisnīgais (1177. – 1191.) · Meško III Vecais (1191.) · Kazimirs II Taisnīgais (1191. – 1194.) · Lešeks I Baltais (1194. - 1198.) · Meško III Vecais (1198. – 1199.) · Lešeks I Baltais (1199. - 1202.) · Meško III Vecais (1202.) · Vladislavs III Tievkājis (1202. - 1206.) · Lešeks I Baltais (1206. - 1210.) · Meško IV Kleinkājis (1210. - 1211.) · Lešeks I Baltais (1211. - 1227.) · Vladislavs III Tievkājis (1227. - 1229.) · Mazovijas Konrāds (1229. - 1231.) · Henriks I Bārdainais (1232. - 1238.) · Henriks II Dievbijīgais (1238. - 1241.) · Mazovijas Konrāds (1241. - 1243.) · Boļeslavs V Kautrīgais (1243. - 1279.) · Lešeks II Melnais (1279. - 1288.) · Henriks IV Probuss (1288. – 1290.) · Pšemisls II Pjasts (1290. – 1296.)
Pšemislu dinastija
Pjastu dinastija
Vladislavs I Elkonītis (1306. - 1333.) · Kazimirs III Lielais (1333. - 1370.)
Anžū Kapentingu dinastija
Ungārijas Ludviks (1370. - 1384.) · Jadviga (1384. - 1399.)
Jagellonu dinastija
Vladislavs II Jagello (1384. – 1399.) · Vladislavs III Varnietis (1434. - 1447.) · Kazimirs IV Jagellons (1447. - 1492.) · Jans I Olbrahts (1492. - 1501.) · Aleksandrs Jagellons (1501. - 1506.) · Sigismunds I Vecais (1506. – 1548.) · Sigismunds II Augusts (1548. – 1572.)
Vēlētie karaļi
Henriks Valuā (1573. - 1575.) · Stefans Batorijs (1575. – 1586.) · Sigismunds III (1587. – 1632.) · Vladislavs IV Vāsa (1632. – 1648.) · Jans II Kazimirs (1648. – 1668.) · Mihals Višņoveckis (1669. - 1673.) · Jans III Sobeskis (1674. – 1696.) · Augusts II Stiprais (1697. - 1706.) · Staņislavs Leščiņskis (1706. – 1709.) · Augusts II Stiprais (1709. - 1733.) · Staņislavs Leščiņskis (1733. – 1736.) · Augusts III Saksis (1734. - 1763.) · Staņislavs Poņatovskis (1764. - 1795.)
Saturs iegūts no "http://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Kazimirs_IV_Jagellons&oldid=1946470"