2001: Kosmosa odiseja

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Šis raksts ir par filmu. Par romānu skatīt rakstu 2001: Kosmosa odiseja (romāns).
2001: Kosmosa odiseja
2001.JPG
Oriģinālnosaukums 2001: A Space Odyssey
Žanrs zinātniskā fantastika
Režisors Stenlijs Kubriks
Producents Stenlijs Kubriks
Scenārija autors Artūrs Klārks, Stenlijs Kubriks
Galvenajās lomās Kīrs Dallijs, Garijs Lokvuds, Viljams Silvestrs, Duglass Reins
Mūzika Rihards Štrauss u.c.
Operators Džefrijs Ansvorts
Studija Metro-Goldwyn-Mayer
Izplatītājs Metro-Goldwyn-Mayer, Warner Bros.
Izdošana
  • 1968. gada 4. februāris
Ilgums 148 min (DVD), 156 min (kinoteātrī)
Valsts Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis ASV Karogs: Apvienotā Karaliste Apvienotā Karaliste
Valoda angļu
Budžets 10 500 000 US$
Kopējie ienākumi 190 000 000 US$
Nākamā filma 2010: The Year We Make Contact
IMDb profils
Mākslas portāls / Kino vikiprojekts

"2001: Kosmosa odiseja" (angļu: 2001: A Space Odyssey) ir 1968. gada zinātniskās fantastikas filma. Tās režisors ir Stenlijs Kubriks, un pati filma ir kļuvusi par kulta filmu. Filma balstīta uz atsevišķu Artūra Klārka īso stāstu motīviem. Kubriks un Klārks sadarbojās kinoscenārija rakstīšanā, un filmēšanas laikā Klārks uzrakstīja arī romānu ar šādu pašu nosaukumu. Filma no grāmatas tomēr ievērojami atšķiras.

"2001: Kosmosa odiseja" tiek uzskatīta par lēnu un meditatīvu filmu. Liela nozīme filmā ir mūzikai, turklāt Kubriks inovatīvi izmanto klasisko mūziku. Ar filmu īpaši asociē Riharda Štrausa simfonisko poēmu Also Sprach Zarathustra ("Tā runāja Zaratustra"), kuras mūzika filmā izmantota vairākkārt.

Neparasta filmas iezīme ir dialoga trūkums - lielāko daļu filmas personāži nesarunājas.

Sižets[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kadrs no filmas
Uzmanību! Turpmākajā tekstā var tikt atklātas nozīmīgas detaļas par filmas saturu!

Filmu iedala četrās daļās.

Cilvēces rītausma[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pirmās daļas darbības laiks ir aizvēsture. Tiek rādīti cilvēku priekšteči, kuri atrod milzīgu, melnu monolītu, kas mīklainā veidā attīsta viņu inteliģenci.

TMA-1[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Otrā daļa norisinās četrus miljonus gadu pēc "Cilvēces rītausmas". Uz Mēness tiek izrakts līdzīgs monolīts (tas tiek nodēvēts par TMA-1 - Tiho Magnētisko Anomāliju 1), kas rada lielu apjukumu un neizpratni cilvēkos.

Jupitera misija[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Trešajā daļā - 18 mēnešus pēc TMA-1 darbības - amerikāņu kosmosa kuģis Discovery 1 dodas uz Jupiteru pirmo reizi vēsturē ar apkalpi. Dators HAL 9000 brīdina kapteini Deividu (Kīrs Dallijs) par kļūmi satelītšķīvī, kas uztur sakarus ar zemi. Pēc šķīvja detaļas pārbaudes, nekas kas varētu traucēt sakarus netiek atklāts un kapteinis ar komandas biedru Franku (Garijs Lokvuds) apsver domu atslēgt datoru, iespējamās kļūmes dēļ, nezinot ka tas spēj lasīt no lūpām. Kamēr Franks dodas atlikt šķīvja detaļu atpakaļ, HALs atvieno skābekļa padevi Frankam un lielā spiediena starpība liek viņam atgrūsties no kuģa. Deivids mēģina izglābt Franku, lai gan neizdodas, pats arī izejot kosmosā, tikmēr HALs izslēdz dzīvības uzturēšanas sistēmas pārējiem komandas locekļiem, kuri tobrīd bija iemidzināti. Kad Deivids atgriežas, viņš izslēdz HALa mākslīgā intelekta procesorus.

Jupiters un aiz bezgalības[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ceturtajā daļā Deivids sasniedz Jupiteru un dodas prātam neaptveramā ceļojumā citā laikā un dimensijā. Lai gan ir daudz teoriju par šīs filmas beigām, Stenlijs Kubriks nav devis izskaidrojumu.

HAL 9000[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

HAL 9000 ikoniskā kameras lēca
Pamatraksts: HAL 9000

Ar "2001: Kosmosa odiseju" bieži saista datoru HAL, kuram ir mākslīgais intelekts un kurš kontrolē visus procesus kosmosa kuģī un kuru ierunājis Duglass Reins.

Apbalvojumi[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

"2001: Kosmosa odiseja" ieguva Akadēmijas balvu (Oskaru) par labākajiem vizuālajiem efektiem. Tā bija nominēta arī kategorijās "Labākā mākslas režija", "Labākais režisors" (Kubriks) un "Labākais oriģinālais kinoscenārijs" (Kubriks, Klārks). Filma tradicionāli tiek uzskatīta par vienu no izcilākajām kino vēsturē.