2001: Kosmosa odiseja

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Šis raksts ir par filmu. Par romānu skatīt rakstu 2001: Kosmosa odiseja (romāns).
2001: Kosmosa odiseja
2001.JPG
Oriģinālnosaukums 2001: A Space Odyssey
Žanrs zinātniskā fantastika
Režisors Stenlijs Kubriks
Producents Stenlijs Kubriks
Scenārija autors
Galvenajās lomās
Mūzika
Operators Džefrijs Ansvorts
Studija Metro-Goldwyn-Mayer
Izplatītājs
Izdošana
  • 1968. gada 4. februāris
Ilgums
  • 148 minūtes (DVD)
  • 156 minūtes (kinoteātrī)
Valsts
Valoda angļu
Budžets 10 500 000 US$
Kopējie ienākumi 190 000 000 US$
Nākamā filma 2010: The Year We Make Contact
IMDb profils
Mākslas portāls / Kino vikiprojekts

"2001: Kosmosa odiseja" (angļu: 2001: A Space Odyssey) ir 1968. gada zinātniskās fantastikas filma. Tās režisors ir Stenlijs Kubriks, un pati filma ir kļuvusi par kulta filmu. Filma balstīta uz atsevišķu Artūra Klārka īso stāstu motīviem. Kubriks un Klārks sadarbojās kinoscenārija rakstīšanā, un filmēšanas laikā Klārks uzrakstīja arī romānu ar šādu pašu nosaukumu. Filma no grāmatas tomēr ievērojami atšķiras.

"2001: Kosmosa odiseja" tiek uzskatīta par lēnu un meditatīvu filmu. Liela nozīme filmā ir mūzikai, turklāt Kubriks inovatīvi izmanto klasisko mūziku. Ar filmu īpaši asociē Riharda Štrausa simfonisko poēmu Also Sprach Zarathustra ("Tā runāja Zaratustra"), kuras mūzika filmā izmantota vairākkārt. Neparasta filmas iezīme ir dialoga trūkums — lielāko daļu filmas personāži nesarunājas.

Sižets[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Uzmanību! Turpmākajā tekstā var tikt atklātas nozīmīgas detaļas par filmas saturu!

Filmu iedala četrās daļās.

Cilvēces rītausma[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pirmās daļas darbības laiks ir aizvēsture. Tiek rādīti cilvēku priekšteči, kuri nonāk milzīga, melna monolīta ietekmē, kas mīklainā veidā attīsta viņu inteliģenci. Viens no priekštečiem Moonwatcher (Daniels Ričers), neilgi pēc pieskaršanās monolītam, atklāj ka mirušo dzīvnieku kaulus var izmantot kā medību un kara ieroci. Kaulu izmantojot, viņi nomedī tapīru un aizdzen no ūdens krātuves kaimiņu baru.

TMA-1[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Otrā daļa norisinās četrus miljonus gadu pēc "Cilvēces rītausmas". Doktors Heivuds Floids (Viljams Silvesters) nonāk kosmosa stacijā un satiekas ar trim zinātniekiem no Padomju Savienības, kuri prasa Floidam par baumām, ka Mēness bāzē izcēlusies epidēmija un ka pēdējā laikā ziņas no Mēness bāzes un Klaviusa krātera bijušas "neparastas". Floids izvairās atbildēt uz zinātnieku jautājumiem, bet drīz, nonākot bāzē, sanāksmē citiem zinātniekiem atklāj, ka Klaviusa krāterī tika izrakts monolīts (tas tiek nodēvēts par TMA-1Tiho Magnētisko Anomāliju 1), kas rada stipru magnētisko lauku, kā arī rada lielu apjukumu un neizpratni cilvēkos. Floids kopā ar citiem zinātniekiem, nonākot Klaviusa krāterī un ieraugot monolītu, grib pie tā nofotografēties. Kamēr viņi to dara, ir saullēkts un, uztverot saules starus, monolīts sāk izplatīt radio signālus Jupitera virzienā, kurus zinātnieki uztver caur savām rācijām.

Jupitera misija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Trešajā daļā — 18 mēnešus vēlāk — amerikāņu kosmosa kuģis Discovery 1 dodas uz Jupiteru pirmo reizi vēsturē ar apkalpi. Dators HAL 9000 brīdina kapteini Deividu (Kīrs Dallijs) par kļūmi satelītšķīvī, kas uztur sakarus ar zemi. Pēc šķīvja detaļas pārbaudes, nekas, kas varētu traucēt sakarus, netiek atklāts, un kapteinis ar komandas biedru Franku (Garijs Lokvuds) apsver domu atslēgt datoru iespējamās kļūmes dēļ, nezinot ka tas spēj lasīt no lūpām. Kamēr Franks dodas atlikt šķīvja detaļu atpakaļ, HALs atvieno skābekļa padevi Frankam un lielā spiediena starpība liek viņam atgrūsties no kuģa. Deivids mēģina izglābt Franku, pats arī izejot kosmosā, tikmēr HALs izslēdz dzīvības uzturēšanas sistēmas pārējiem komandas locekļiem, kuri tobrīd bija iemidzināti. Kad Deivids atgriežas pēc nesekmīgās misijas izglābt Franku, viņš izslēdz HALa mākslīgā intelekta procesorus.

Jupiters un aiz bezgalības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ceturtajā daļā Deivids sasniedz Jupiteru un vēl viena, šoreiz planējoša, monolīta ietekmē, nokļūst gaismu un krāsu virpulī, bet vēlāk viesnīcas istabā, kur viņš ierauga pats sevi, bet vecākā versijā un ārpus kuģa, kurā atceļojis. Tad Deivids pats pazūd. Tad šī Deivida vecākā versija pamana vēl vecāku versiju, ēdot vakariņas, bet iepriekšējā versija pazūd. Pēc tam, kad Deivida vecākā versija nogāž glāzi, viņš ierauga vēl vecāku versiju uz nāves gultas, kas pastiepj roku pretī monolītam un pārvēršas par Starchild — radījumu, kas vizuāli atgādina cilvēka augli. Pēdējā filmas ainā Starchild noraugās uz Zemi. Lai gan ir daudz teoriju par šīs filmas beigām, Stenlijs Kubriks nav devis izskaidrojumu.

HAL 9000[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

HAL 9000 ikoniskā kameras lēca
Pamatraksts: HAL 9000

Nozīmīgs tēls "2001: Kosmosa odisejā" ir dators HAL 9000, kuram ir mākslīgais intelekts un kurš kontrolē visus procesus kosmosa kuģī (ierunājis Duglass Reins). Tēls ir iedvesmojis vairākus citus filmu autorus izmantot datorus ar mākslīgo intelektu un robotus zinātniskās fantastikas filmās un televīzijas seriālos.

Apbalvojumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

"2001: Kosmosa odiseja" ieguva Kinoakadēmijas balvu nominācijā "Labākie vizuālie efekti". Filma bija izvirzīta arī citās nominācijās: "Labākā filma", "Labākais režisors" un "Labākais oriģinālscenārijs". Filma arī ir ieguvusi trīs BAFTA balvas. Filma tradicionāli tiek uzskatīta par vienu no izcilākajām kino vēsturē.[1] 1991. gadā filma tika iekļauta ASV Kongresa bibliotēkas Nacionālajā kinoreģistrā kā "kulturāli, vēsturiski vai estētiski nozīmīga filma".

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]