Stenlijs Kubriks

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Stenlijs Kubriks
Stanley Kubrick
Stenlija Kubrika 1949. gada pašportrets, strādājot žurnālā Look
Stenlija Kubrika 1949. gada pašportrets, strādājot žurnālā Look
Personīgā informācija
Dzimis 1928. gada 26. jūlijā
Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Bronksa, Ņujorka, ASV
Miris 1999. gada 7. martā (70 gadi)
Valsts karogs: Apvienotā Karaliste Sentolbansa, Hārtfordšīra, Apvienotā Karaliste
Nodarbošanās fotogrāfs, kinorežisors, kinoproducents, scenārists
Darbības gadi 1951—1999
Dzīvesbiedre Toba Eta Meca (1948-1951)
Rūta Sobotka (1954-1957)
Kristiāna Kubrika (1958-1999)
Bērni Viviana Kubrika
Paraksts Stanley Kubrick Signature.png

Stenlijs Kubriks (angļu: Stanley Kubrick, dzimis 1928. gada 26. jūlijā, miris 1999. gada 7. martā) bija amerikāņu kinorežisors, producents un scenārists. Kubriks tiek uzskatīts par vienu no ietekmīgākajiem kinorežisoriem kinomākslas vēsturē.[1][2] Viņa darbiem raksturīga īpaša tehniskā meistarība, perfekcionisms, dziļa simbolika. Daudzas no viņa filmām ir literāru darbu ekranizācijas.

Kubriks ir trīspadsmit reizes nominēts Amerikas Kinoakadēmijas balvai dažādās kategorijās, bet ieguvis šo balvu vienu reizi — par labākajiem vizuālajiem efektiem filmā "2001: Kosmosa odiseja" (2001: A Space Odyssey, 1968). Viņam ir vairākas nominācijas par režiju ("Doktors Streindžlavs" (Dr. Strangelove, 1964), "2001: Kosmosa odiseja", "Mehāniskais apelsīns" (A Clockwork Orange, 1971), "Berijs Lindons" (Barry Lyndon, 1975)), par labāko no grāmatas pārveidoto scenāriju ("Doktors Streindžlavs", "Mehāniskais apelsīns", "Berijs Lindons", "Bruņu veste" (Full Metal Jacket, 1987)) un kopā ar Arturu Klārku par labāko oriģinālo scenāriju filmai "2001: Kosmosa odiseja". Ieguvis BAFTA kino balvu kā labākais režisors par filmu "Berijs Lindons".

1997. gadā Kubriks saņēmis Venēcijas kinofestivāla Goda Zelta lauvas balvu (Career Golden Lion) un ASV Kinorežisoru ģildes balvu par mūža ieguldījumu, bet 1999. gadā — Lielbritānijas Kinorežisoru ģildes balvu par mūža ieguldījumu. 2000. gadā, jau pēc nāves, Kubrikam tika piešķirta balva BAFTA Fellowship.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzīves sākumposms[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kubriks dzimis 1928. gadā Bronksā, Ņujorkā, ebreju ģimenē. Vecvecāku izcelsme saistīta ar Poliju, Austriju un Rumāniju. Tēvs Jakovs Leonards Kubriks (Džeks Kubriks) (1902—1985) piedzima Ņujorkā. Viņš studēja medicīnu un kļuva par ārstu. Ģimene bija diezgan pārtikusi, piedzima divi bērni — Stenlijs un Barbara Mērija (1934).[3]

Divpadsmit gadu vecumā tēvs iemācīja Stenlijam spēlēt šahu, trīspadsmit gadu vecumā nopirka viņam Graflex fotoaparātu. Stenlijs aizrāvās gan ar šahu, gan fotografēšanu. Kopā ar draugu Mārvinu Tobu, kas dzīvoja kaimiņos, viņi fotografēja un attīstīja attēlus, kā arī pavadīja daudz laika, skatoties filmas. Vidusskolas laikā Stenlijs pievienojās skolas fotoklubam. Skolas beidzot 1945. gadā, atzīmes nebija pietiekoši labas, lai iestātos augstskolā.[4] Tēvs par to nebija priecīgs, bet atbalstīja dēlu, kad tas vēlējās nodarboties ar fotografēšanu profesionāli. Kubriks sāka darboties kā ārštata fotogrāfs. 1945. gadā viņa fotogrāfiju nopirka un publicēja žurnāls Look. 1946. gadā viņš kļuva par mācekli šajā žurnālā, bet pēc tam — par štata darbinieku.

Kinorežisora karjera[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Darbību kino Kubriks aizsāka 50. gados, sākumā veidojot dokumentālas īsfilmas. Pirmā viņa īsfilma bija Day of the Fight (1951), par bokseri Volteru Kārtjeru, ko Kubriks uzņēma par saviem līdzekļiem. Kubrika pirmā pilnmetrāžas mākslas bija filma "Bailes un iekāre" (Fear and Desire, 1953), kuras pirmizrāde notika 1953. gada 31. martā. Lai arī kritiķi pozitīvi novērtēja Kubrika fotogrāfa talanta ietekmi uz filmas vizuālo noformējumu, tomēr filma bija komerciāli neveiksmīga. Kubriks bija ļoti paškritisks un sauca šo filmu par amatiera mēģinājumu un negribēja, lai tā tiktu rādīta plašai publikai.

Nākošā Kubrika filma Killer's Kiss (1955) bija par bokseri film noir stilā. Tāpat, kā iepriekšējā filma, tā tika uzņemta ar ģimenes un draugu finansiālu atbalstu, negūstot nekādu peļņu.

1955. gadā, spēlējot šahu, Kubriks iepazinās ar kinoproducentu Džeimsu Herisu, un tas viņu uzaicināja kopā dibināt producēšanas kompāniju Harris—Kubrick Pictures Corporation. 1956. gadā tika uzņemta filma "Slepkavība" (The Killing) ar Stērlingu Heidenu galvenajā lomā. Šī bija pirmā Kubrika pilnmetrāžas filma ar profesionāliem Holivudas aktieriem un filmēšanas komandu. Kritiķi šo filmu pamanīja, atsauksmes bija pozitīvas.

1957. gadā iznāca nākamā filma "Slavas ceļi" (Paths of Glory) ar Kērku Duglasu galvenajā lomā. Šī bija pirmā Kubrika filma, kas guva komerciālus panākumus, kā arī filmu augsti novērtēja kritiķi.

Kubriks filmas "Spartaks" uzņemšanas laukumā ar aktieriem Vudiju Strodu un Kērku Duglasu

1959. gadā Kērks Duglass uzaicināja Kubriku režisēt filmu "Spartaks" (Spartacus, 1960), kurā viņš tēloja titullomu. Šajā laikā Kubriks bija tikai 31 gadu vecs, un viņš režisēja episku filmu ar vairāk nekā 10 000 dalībnieku masu skatos un ar vislielāko budžetu, kāds bijis amerikāņu filmai tajā laikā. Filmai bija milzīgi panākumi, tā guva lielus ieņēmumus. Filma tika nominēta sešām Amerikas Kinoakadēmijas balvām, bet saņēma četras, bez tam tā ieguva Zelta Globusa balvu kā labākā filma.

Nākošā Kubrika filma bija "Lolita" (1962), kas veidota pēc Vladimira Nabokova romāna "Lolita" motīviem. Finansiālu un juridisku apsvērumu dēļ šī filma tika uzņemta Anglijā, kur Kubriks varēja strādāt brīvāk, realizējot savas idejas. Kubriks pēc tam palika Anglijā un turpināja veidot filmas.[5] Nākošā bija aukstā kara laika melnā komēdija "Doktors Streindžlavs" (Dr. Strangelove, 1964) ar Pīteru Selersu galvenajā lomā. Šī filma tika nominēta četrām Amerikas Kinoakadēmijas balvām, tomēr nevienu neieguva.

Nākamos piecus gadus Kubriks pavadīja veidojot filmu "2001: Kosmosa odiseja" (2001: A Space Odyssey, 1968). Kubriku bija aizrāvis Artura Klārka zinātniskās fantastikas romāns Childhood's End. Kad 1964. gadā viņi satikās Ņujorkā, Kubriks piedāvāja Klārkam kopā veidot filmas scenāriju, izmantojot Klārka īso stāstu The Sentinel. Bez tam Klārks sāka rakstīt romānu "2001: Kosmosa odiseja", kura motīvi arī tika izmantoti, kopā ar Kubriku rakstot scenāriju tāda paša nosaukuma filmai.[6] Veidojot filmu, Kubriks griezās ASV Kosmosa aģentūrā NASA, lai labāk izprastu kosmisko kuģu uzbūvi un varētu izveidot filmai kosmosa kuģa modeli, kurā norisinās daudzas filmas epozodes. Lai arī filmas temps ir lēns, teksta ir maz, un pirmizrādes laikā filma uzreiz neguva lielus panākumus, tomēr drīz vien tā kļuva slavena, kā arī guva milzīgus finansiālus panākumus. Filma tika nominēta četrām Amerikas Kinoakadēmijas balvām, no kurām viena tika iegūta — Kubriks saņēma balvu par labākajiem vizuālajiem efektiem. Amerikas Filmu institūts šo filmu nosaucis par visu laiku labāko zinātniskās fantastikas žanra filmu.[7]

Maska no filmas "Acis plaši aizvērtas" (1999)

1971. gadā iznāca nākamā Kubrika filma "Mehāniskais apelsīns" (A Clockwork Orange), kas izsauca pretrunīgus vērtējumus vardarbības atainojuma dēļ. Viedoklim, ka filma var izraisīt skatītājos vardarbīgas tieksmes, Kubriks nepiekrita. Viņš uzskatīja, ka māksla nevar būt atbildīga par vardarbību.[8] Filma tika nominēta četrām Amerikas Kinoakadēmijas balvām.

Nākamā filma bija "Berijs Lindons" (Barry Lyndon, 1975), Viljama Tekerija romāna "Berija Lindona memuāri" (1844) adaptācija, kur darbība norisinās 18. gadsimtā. Filmas kadrus Kubriks veidojis neparasti gleznieciskus.[9]

Pēc tam Kubriks veidoja filmu "Mirdzums" (The Shining, 1980) pavisam atšķirīgā žanrā — tā bija šausmu filma pēc Stīvena Kinga tāda paša nosaukuma romāna motīviem ar Džeku Nikolsonu galvenajā lomā. Šī filma ietekmējusi žanra attīstību, tiek bieži citēta.[10]

1987. gadā iznāca filma "Bruņu veste" (Full Metal Jacket), kuras darbība notiek Vjetnamas kara laikā. Filma uzņemta ļoti atšķirīgi no citām filmām par Vjetnamas karu. Filmai mūziku komponējusi Kubrika meita Viviana Kubrika.

Pēdējais Kubrika darbs bija pie filmas "Acis plaši aizvērtas" (Eyes wide shut, 1999), kur galvenās lomas tēloja Toms Krūzs un Nikola Kidmena. Filmā attēlota bagāta precēta pāra attiecības, parādīta greizsirdība, seksuālā apsēstība. Filmēšana ilga 15 mēnešus, Kubriks strādāja ļoti intensīvi, lai gan viņš jau bija 70 gadus vecs. Viņš paspēja pabeigt filmas montāžu, bet pēc dažām dienām, 1999. gada 7. martā, pēkšņi nomira miegā no sirdslēkmes.

Filmogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Gads Nosaukums Režisors Producents Scenārists
1951 Day of the Fight (dokumentālā īsfilma) Yes check.svg Yes check.svg Yes check.svg
Flying Padre (dokumentālā īsfilma) Yes check.svg Yes check.svg
1953 "Bailes un iekāre" (Fear and Desire) Yes check.svg Yes check.svg
The Seafarers (dokumentālā īsfilma) Yes check.svg
1955 Killer's Kiss Yes check.svg Yes check.svg Yes check.svg
1956 "Slepkavība" (The Killing) Yes check.svg Yes check.svg
1957 "Slavas ceļi" (Paths of Glory) Yes check.svg Yes check.svg
1960 "Spartaks" (Spartacus) Yes check.svg
1962 "Lolita" Yes check.svg
1964 "Doktors Streindžlavs" (Dr. Strangelove) Yes check.svg Yes check.svg Yes check.svg
1968 "2001: Kosmosa odiseja" (2001: A Space Odyssey) Yes check.svg Yes check.svg Yes check.svg
1971 "Mehāniskais apelsīns" (A Clockwork Orange) Yes check.svg Yes check.svg Yes check.svg
1975 "Berijs Lindons" (Barry Lyndon) Yes check.svg Yes check.svg Yes check.svg
1980 "Mirdzums" (The Shining) Yes check.svg Yes check.svg Yes check.svg
1987 "Bruņu veste" (Full Metal Jacket) Yes check.svg Yes check.svg Yes check.svg
1999 "Acis plaši aizvērtas" (Eyes wide shut) Yes check.svg Yes check.svg Yes check.svg

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]