Abreviatūra

Vikipēdijas lapa

Abreviatūra (itāļu: abbreviatura, kas no latīņu: brevis — 'īss') ir saīsinājums, ko veido no saīsinātām vārdu savienojuma sastāvdaļām, piemēram, LR (Latvijas Republika), speckurss (speciālais kurss).[1]

Akronīmus un abreviatūras, kuras netulkotas lieto visās valodās neatkarīgi no to sākotnējās cilmes, piemēram, NATO, raksta slīprakstā.[2]

Abreviatūras citās valodās[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Angļu valodā izšķir vismaz trīs saīsinājumu veidus.

Akronīmi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

(no sengrieķu acro — 'ass' + -onym — 'vārds')
Akronīmi ir saīsinājumi no vārdu pirmajiem burtiem, piemēram,

  • NATO - North Atlantic Treaty Organization
  • IBM - International Business Machines Corporation
  • laser - Light Amplification by Stimulated Emission of Radiation

Iniciālismi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Iniciālismus dažreiz izšķir kā atsevišķu saīsinājumu grupu, diferenciējot tos no akronīmiem ar vajadzību izrunāt tos veidojošos burtus atsevišķi. Pēc šāda iedalījuma NATO (IPA: [ˈneɪtoʊ]) un laser ([ˈleɪzɑɹ]) ir akronīmi, bet IBM ([aɪˈbi.ɛm]) — iniciālisms.

Abreviācijas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

(no latīņu brevis - "īss") Jēdzienu abreviācija visbiežāk saprot, kā vārda daļēju saīsināšanu, piemēram,

  • piem.
  • abbrev.

Lai gan jēdziens abreviācija var nozīmēt arī vārdu saīsināšanu kopumā un tādējādi ietver akronīmus un iniciālismus.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Svešvārdu vārdnīca (trešais izd.). Jumava. 2007. 17. lpp. ISBN 978-9984-38-332-3.
  2. «Publikāciju birojs – Iestāžu publikāciju noformēšanas rokasgrāmata – 10.6. Slīpraksts». publications.europa.eu. Skatīts: 2022-04-04.