Absolvents (filma)

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Absolvents
Graduateposter67.jpg
Oriģinālnosaukums The Graduate
Žanrs komēdija, drāma
Režisors Maiks Nikolss
Producents Džozefs E. Levins
Lorenss Termens
Scenārija autors Kalders Vilingems
Baks Henrijs
Galvenajās lomās Anna Benkrofta
Dastins Hofmans
Ketrīna Rosa
Viljams Denielss
Marijs Hamiltons
Elizabete Vilsone
Mūzika Deivs Grasins
Pols Saimons
Operators Roberts Sertīss
Montāža Sems O'Stīns
Izplatītājs Embassy Pictures (ASV)
United Artists (ārpus ASV)
Izdošana 1967. gada 21. decembrī
Ilgums 105 min
Valsts Karogs: Amerikas Savienotās Valstis ASV
Valoda angļu
Budžets 3 miljoni USD
Kopējie ienākumi 104 397 103 USD
IMDb profils
Mākslas portāls / Kino vikiprojekts

"Absolvents" (angļu: The Graduate) ir 1967. gadā izdota ASV filma. Tās režisors ir Maiks Nikolss. Filma ir veidota pēc Čārlza Veba 1963. gada romāna "Absolvents" motīviem. Grāmatas sižetu adaptēja Baks Henrijs, kurš filmā piedalās kā viesnīcas administrators, un Kalders Vilingems. Filmas galvenais varonis ir Bendžamins Bredoks (Dastins Hofmans), universitātes absolvents bez noteikta mērķa dzīvē, kuru pavedina vecāka sieviete, Robinsones kundze (Anna Benkrofta). Bredoks iemīlas Robinsones kundzes meitā Elēnā (Ketrīna Rosa). 1996. gadā ASV Kongresa bibliotēka to pievienoja Nacionālajam filmu reģistram, atzīstot to par "kulturāli, vēsturiski vai estētiski nozīmīgu".

Sižets[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Bendžamins Bredoks, kurš drīz būs 21 gadu vecs, pēc koledžas absolvēšanas atgriežas vecāku mājā Losandželosā. Viņa izlaiduma ballītē visi Bendžamina vecāku draugi vēlas uzzināt par viņa nākotnes plāniem, par viņa karjeru, Bendžamins jūtas neerti un ir nervozs, par to runājot. Viņa vecāki pret to ir vienaldzīgi, viņus interesē Bendžamina akadēmiskie sasniegumi un panākumi sportā.

Misis Robinsone, Bendžamina tēva kolēģa sieva, lūdz Bendžaminam viņu pēc pasākuma aizvest mājās. Viņa ielūdz Bendžaminu savā mājā, novelkot apģērbu, Misis Robinsone mēģina pavedināt Bendžaminu. Misis Robinsone Bendžaminam, kurš ir ļoti apjucis un Pāris dienas vēlāk sākas Bendžamina un Misis Robinsones dēka, kad Bendžamins piezvana Misis Robinsonei un sarunā tikšanos viesnīcā. Bendžamins pavada vasaras dienas, peldoties baseinā un vakaros tiekoties ar Misis Robinsoni. Pa šo laiku viņš uzzina, ka viņiem nav nekā kopīga. Bendžamins atklāj, ka Misis Robinsone bija spiesta pamest koledžu un apprecēt kādu, kuru nemīl, jo gaidīja bērnu-meitu Elēnu.

Spiediens no Bendžamina vecākiem pieaug, liekot viņam domāt par karjeru un nākotni. Misters Robinsons Bendžaminam sarunā tikšanos ar savu meitu Elēnu. Bendžamins nespēj pretoties radītajam spiedienam un tiekas ar Elēnu. Pret Elēnu viņš izturas rupji un neiecietīgi, liekot viņai raudāt. To redzot, Bendžamins noskūpsta Elēnu un paskaidro viņu tikšanās motīvus. Atklāj, ka tiekas ar Elēnu tikai tādēļ, ka viņu abu tēvi to ir uzspieduši. Taču runājot, viņi atklāj,ka viņiem ir daudz kā kopīga, abi ir noraizējušies par savu nākotni.

Bendžamins ierodas Robinsonu mājā, lai satiktos ar Elēnu. Misis Robinsone draud atklāt savai meitai Elēnai par attiecībām ar Bendžaminu. Taču Bendžamins paspēj to izdarīt pirmais, Elēnai salaužot sirdi. Kad Elēna atgriežas koledžā, viņa zaudē kontaktu ar Bendžaminu.

Bendžamins vēlas precēt Elēnu, tādēļ dodas viņu meklēt. Satiekot Elēnu, Bendžamins iztāsta, kas patiesībā notika starp viņu un Elēnas māti, tas meiteni satriec. Misters Robinsons uzzina par Bendžamina dēku ar viņa sievu, viņš atrod Bendžaminu un liedz viņam tuvoties Elēnai, draudot, ka viņš tiks sodīts. Elēnas tēvs liek viņai precēt Karlu, ar kuru viņa kopā mācās. Elēna pamet skolu, atstājot zīmīti Bendžaminam, ka viņu mīl, taču tēvs nekad nepieļautu viņai precēties ar viņu. Elēna paziņo par savām kāzām ar Karlu.

Bendžamins mēģina apturēt kāzas, braucot uz Santa Barbaru. Nokļūstot pie baznīcas, Bendžamnins redz, ka viņi jau ir salaulāti. Bendžamins izsit loga stiklu un cenšas sasaukt Elēnu. Elēna izlemj pamest savas kāzas un skrien pie izmisušā Bendžamina, Misis Robinsone cenšas Elēnu apturēt. Taču viņi ielec autobusā, saviļņoti par notikušo. Atskāršot, ko viņi ir izdarījuši, viņu prieka pilnās sejas kļūst nopietnas un autobuss aizbrauc tālumā.

Mūzika[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Liela nozīme filmā ir folkroka duetam Simon&Garfunkel Nikols un O’Stīns izmantoja jau esošās dziesmas, piemēram, “The Sound of Silence” tikai kā filmas veidošanas ritmu, līdz Nikols izlēma, ka aizstāt oriģinālo mūziku nebūtu lietderīgi un iekļāva dziesmas filmas mūzikas albumā, kas tajā laikā nebija ierasti.[1]

Saskaņā ar Pītera Barta rakstu žurnālā Variety, Lorens Trumens, viņa producents, noslēdza darījumu ar Saimonu par trīs jaunu dziesmu uzrakstīšanu filmai. Kad viņi pabeidza veidot filmu, Saimons bija uzrakstījis tikai vienu dziesmu. Nikols viņam lūdza vairāk, taču Saimons, kurš bieži bija koncertturnejās, atbildēja, ka viņam neesot laika. Viņš nospēlēja pāris notis no viņa jaunākas dziesmas, kuru rakstīja. „Tā nav priekš filmas.. šī ir dziesma par aizgājušiem laikiem- par Misis Rūzveltu un Džo Dimagio.” Nikols ieteica Saimonam: Tā tagad būs par Misis Robinsoni, nevis par Misis Rūzveltu.” [2] Pateicoties „Mrs Robinson” singlam, filmas mūzikas albums 1968.gadā nokļuva topa augšgalā, pārspējot Bītlu „White Album”.

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Harris, Mark (2008). Pictures at a Revolution. The Penguin Press. pp. 360–1.
  2. Bart, Peter (May 15, 2005). "The perfect pic alignment". Variety.

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]