Maksa par bailēm

Vikipēdijas lapa
Maksa par bailēm
Oriģinālais
nosaukums
Le Salaire de la peur
Žanrs trilleris, piedzīvojumu filma
Režisors Anrī Žoržs Kluzo
Galvenajās
lomās
Mūzika Žoržs Oriks
Izplatītājs Cinédis
Izdošana
  • 1953. gada 22. aprīlis
Ilgums 153 minūtes
Valsts
Valoda
IMDb profils

"Maksa par bailēm" (franču: Le Salaire de la peur) ir 1953. gada Francijas un Itālijas trillera filma, kuras režisors ir Anrī Žoržs Kluzo. Filmā galvenās lomas atveido Īvs Montāns, Šarls Vanels, Folko Lulli, Pēters van Eiks un Vera Kluzo. Filma balstīta uz Žorža Arno tāda paša nosaukuma 1950. gada romānu.

Filma stāsta par četriem eiropiešiem, kurus Dienvidamerikā noalgo amerikāņu naftas uzņēmumi, lai pa bīstamiem ceļiem nogādātu divas kravas automašīnas, kas pilnas ar nitroglicerīnu.

Filmas "Maksa par bailēm" pirmizrāde notika 1953. gada 22. aprīlī. Filma atnesa starptautisku slavu Anrī Žoržam Kluzo, kurš par filmu saņēma gan Berlīnes starptautiskā kinofestivāla Zelta lauvas balvu, gan Kannu kinofestivāla Zelta palmas zara balvu. Filma saņēma arī BAFTA kino balvu kategorijā "Labākā filma". Tīmekļa vietnē Rotten Tomatoes filmai ir 100% vērtējums.[1]

Filmai iznākuši divi rimeiki angļu valodā — Violent Road (1958) un Sorcerer (1977).

Sižets[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Uzmanību! Turpmākajā tekstā var tikt atklātas nozīmīgas detaļas par filmas saturu!

Francūži Mario (Montāns) un Žo (Vanels), vācietis Bimba (van Eiks) un itālis Luidži (Lulli) iestrēguši izolētajā Laspjedras pilsētā. Tuksneša ieskauto pilsētu ar ārpasauli saista tikai lidlauks, taču aviobiļetes vīriešiem ir par dārgu. Ir maz iespēju strādāt, ja neskaita amerikāņu korporāciju Southern Oil Company (SOC), kas pārvalda tuvējos naftas ieguves laukus.

Mario ir jauns korsikānis, kuram ir draudzene Linda (Kluzo). Žo ir novecojošs bijušais gangsteris, kurš nesen ieradies pilsētā. Bimba ir kluss cilvēks, kura tēvu nogalināja nacisti un kurš pats trīs gadus strādāja sāls raktuvēs. Luidži, Mario istabas biedrs, ir dzīvespriecīgs, strādīgs vīrietis, kurš uzzin, ka mirst no cementa putekļiem plaušās. Mario sadraudzējas ar Žo viņu kopīgās izcelsmes dēļ.

Vienā no SOC naftas laukiem izceļas milzīgs ugunsgrēks. Vienīgais veids, kā nodzēst liesmas ir nitroglicerīna izraisīts sprādziens. Atbilstoša aprīkojuma trūkuma dēļ tas ir jātransportē degvielas kannās, kas ievietotas kravas automašīnās. Tās ir jātransportē no SOC galvenās mītnes, kas atrodas 500 km attālumā. Sliktā ceļu stāvokļa un nitroglicerīna ļoti nestabilā rakstura dēļ darbs tiek uzskatīts par pārāk bīstamu arodbiedrībā esošajiem SOC darbiniekiem.

Daudzi vietēji iedzīvotāji, lielā atalgojuma dēļ (2000 dolāri), brīvprātīgi piesakās darbā. Atlases rezultātā darbam tiek izraudzīti Mario, Bimba, Luidži un vācietis vārdā Smerlofs. Smerlofs norunātajā laikā neierodas un viņa vietā tiek pieņemts Žo. Pārējiem rodas aizdomas, ka Žo ir iebiedējis Smerlofu, lai pašu pieņemtu darbā.

Žo un Mario pārvadā nitroglicerīnu vienā transportlīdzeklī; Luidži un Bimba otrā. Viņus šķir trīsdesmit minūtes, lai ierobežotu iespējamos upurus. Autovadītāji ir spiesti tikt galā ar virkni fizisku un garīgu šķēršļu, tostarp ļoti nelīdzenu ceļa posmu, sapuvušu koka platformu virs kraujas un milzīgu laukakmeni, kas bloķē ceļu. Žo neiztur nervi un pārējie sastopas ar viņa augošo gļēvulību. Visbeidzot, Luidži un Bimbas auto eksplodē, nogalinot abus.

Mario un Žo ierodas sprādziena vietā, kur atrod tikai lielu krāteri, kas ātri piepildās ar naftu plīsuša cauruļvada dēļ. Džo izkāpj no transportlīdzekļa, lai palīdzētu Mario izbraukt cauri naftas pildītam krāterim. Tomēr Žo iestrēgst un Mario viņam uzbrauc virsū. Lai gan Mario galu galā tiek pāri krāterim, Žo ir nāvējoši ievainots. Ierodoties naftas laukā, Mario un Žo tiek slavēti kā varoņi. Tomēr Žo mirst, bet Mario sabrūk no spēku izsīkuma. Pēc atveseļošanās viņš ar to pašu kravas automašīnu dodas atpakaļ. Viņš saņem dubultu algu pēc draugu nāves un atsakās no SOC piedāvātā šofera. Pilsētā notiek ballīte, kur Mario draugi ar nepacietību gaida viņa ierašanos. Mario līksmi un neapdomīgi brauc pa ceļu, taču pārāk ātri iegriežas līkumā un krīt no kraujas nāvē.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «The Wages of Fear | Rotten Tomatoes». www.rottentomatoes.com (angļu). 1953-01-01. Skatīts: 2024-01-28.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]