Rietumu frontē bez pārmaiņām (2022. gada filma)

Šis raksts ir par 2022. gada filmu. Par citām jēdziena "Rietumu frontē bez pārmaiņām" nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.

Rietumu frontē bez pārmaiņām

Oriģinālais nosaukums	Im Westen nichts Neues
Žanrs	kara filma
Režisors	Edvards Bergers
Galvenajās lomās	Fēlikss Krāmerers Albrehts Šuhs Daniels Brīls Sebastiāns Hīlks
Studija	Amusement Park
Izplatītājs	Netflix
Izdošana	2022. gada 12. septembris (Toronto Starptautiskais kinofestivāls) 2022. gada 28. oktobris (Netflix)
Ilgums	147 minūtes
Valsts	Vācija
Valoda	vācu franču
IMDb profils

"Rietumu frontē bez pārmaiņām" (vācu: Im Westen nichts Neues) ir 2022. gada Vācijas pretkara filma, kuras režisors ir Edvards Bergers. Filmā galvenās lomas atveido Fēlikss Krāmerers, Albrehts Šuhs, Daniels Brīls un Sebastiāns Hīlks. Filma ir balstīta uz Ēriha Marijas Remarka 1929. gada romānu tādu pašu nosaukumu.

Filma risinās Pirmā pasaules kara pēdējās dienās rietumu frontē, un tā seko ideālistiska jauna vācu karavīra Pola Baumera dzīvei. Pēc iesaukšanas Vācijas armijā kopā ar saviem draugiem Baumers redz kara realitāti, sagraujot viņa sākotnējās cerības kļūt par varoni.

Filmas "Rietumu frontē bez pārmaiņām" pirmizrāde notika 2022. gada 12. septembrī Toronto Starptautiskajā kinofestivālā. Kopš 2022. gada 28. oktobra filma pieejama straumēšanas servisā Netflix.^[1] "Rietumu frontē bez pārmaiņām" izvēlēta kā Vācijas kandidatūra 95. Kinoakadēmijas balvai kategorijā "Labākā starptautiskā spēlfilma".^[2] Filma kopumā nominēta deviņām Kinoakadēmijas balvām, no kurām ieguva četras, tai skaitā kategorijā "Labākā filma". "Rietumu frontē bez pārmaiņām" nominēta arī 76. BAFTA kino balvai 14 kategorijās, no kurām balvas ieguva septiņās.

Filma saņēma pozitīvas kritiķu atsauksmes. Tīmekļa vietnē Rotten Tomatoes filmai ir 91% vērtējums.^[3] National Board of Review to izraudzījās par vienu no 2022. gada labākajām ārzemju filmām.^[4]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

↑ Becca Longmire. «Netflix Drops Teaser Trailer For ‘All Quiet On The Western Front’ Ahead Of TIFF World Premiere». ET Canada (en-US), 2022-09-06. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022-09-23. Skatīts: 2022-12-17.
↑ Scott Roxborough, Scott Roxborough. «Oscars: Germany Picks ‘All Quiet on the Western Front’ for 2023 Race». The Hollywood Reporter (en-US), 2022-08-24. Skatīts: 2022-12-17.
↑ «All Quiet on the Western Front (2022)». Rotten Tomatoes. Skatīts: 17.12.2022.
↑ nbr_admin. «NATIONAL BOARD OF REVIEW ANNOUNCES 2022 AWARD WINNERS». National Board of Review (en-US), 2022-12-08. Skatīts: 2022-12-17.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Šis ar kinofilmām saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

s d l Amerikas Kinoakadēmijas balva labākajai starptautiskai spēlfilmai

1947–1955 (speciālā goda balva)	"Šuša" – Vitorio De Sika (1947) "Mesjē Vinsents" – Moriss Klošs (1948) "Velosipēdu zagļi" – Vitorio De Sika (1949) "Pie Malapagas sienām" – Renē Klemāns (1950) "Rasomons" – Akira Kurosava (1951) "Aizliegtās spēles" – Renē Klemāns (1952) Balvu nepasniedza (1953) "Elles vārti" – Teinosuke Kinugasa (1954) "Mijamoto Musasi" – Hiroši Inagaki (1955)

1956–1980	"Ceļš" – Federiko Fellīni (1956) "Kabīrijas naktis" – Federiko Fellīni (1957) "Mans tēvocis" – Žaks Tatī (1958) "Melnais Orfejs" – Marsels Kamī (1959) "Jaunavu avots" – Ingmars Bergmans (1960) "Mīklaini kā spogulī" – Ingmars Bergmans (1961) "Svētdienas Vil-d'Evrē" – Seržs Burginjo (1962) "Astoņarpus" – Federiko Fellīni (1963) "Vakar, šodien, rīt" – Vitorio De Sika (1964) "Veikals uz galvenās ielas" – Jans Kadars, Elmārs Kloss (1965) "Vīrietis un sieviete" – Klods Lelušs (1966) "Rūpīgi novēroti vilcieni" – Jirži Mencels (1967) "Karš un miers" – Sergejs Bondarčuks (1968) "Z" – Kosts Gavrs (1969) "Aizdomās neturamā pilsoņa lietas izmeklēšana" – Elio Petri (1970) "Finci-Kontini dārzs" – Vitorio De Sika (1971) "Buržuāzijas diskrētais šarms" – Luiss Bunjuels (1972) "Amerikāņu nakts" – Fransuā Trifo (1973) "Amarkords" – Federiko Fellīni (1974) "Dersu Uzala" – Akira Kurosava (1975) "Melnais un baltais krāsās" – Žans Žaks Ano (1976) "Visa dzīve priekšā" – Moše Mizrahi (1977) "Sagatavojiet savus kabatlakatiņus" – Bertrans Blijē (1978) "Skārda bungas" – Folkers Šlendorfs (1979) "Maskava asarām netic" – Vladimiris Meņšovs (1980)

1981–2000	"Mefistofelis" – Ištvāns Sabo (1981) "Sākt no sākuma" – Hosē Luiss Garsi (1982) "Fanija un Aleksandrs" – Ingmars Bergmans (1983) "Laidņa diagonāle" – Rišārs Dembo (1984) "Oficiālā versija" – Luiss Puenso (1985) "Uzbrukums" – Fons Rademakers (1986) "Babetes dzīres" – Gabriels Aksels (1987) "Pelle Iekarotājs" – Bille Augusts (1988) "Jaunais kino Paradiso" – Džuzepe Tornatore (1989) "Cerības ceļojums" – Ksvarjērs Kollers (1990) "Vidusjūra" – Gabriele Salvatoress (1991) "Indoķīna" – Režiss Varnjē (1992) "Skaistuma laikmets" – Fernando Trueba (1993) "Saules nogurdinātie" – Ņikita Mihalkovs (1994) "Antonija" – Marlēna Gorisa (1995) "Koļa" – Jans Sverāks (1996) "Raksturs" – Maiks van Dims (1997) "Dzīve ir skaista" – Roberto Beninji (1998) "Viss par manu māti" – Pedro Almodovars (1999) "Tīģeris un drakons" – Ans Lī (2000)

2001–2020	"Neitrālā josla" – Daniss Tanivičs (2001) "Nekur Āfrikā" – Karolīne Linka (2002) "Barbaru iebrukums" – Denī Arkans (2003) "Iekšējā jūra" – Alehandro Amenabars (2004) "Tsotsi" – Gevins Huds (2005) "Citu dzīves" – Florians Henkels fon Donersmarks (2006) "Viltotāji" – Štefans Ruzovickis (2007) "Aizbraukšana" – Jodžiro Takita (2008) "Noslēpumi viņu acīs" – Huans Hosē Kampanelja (2009) "Atriebība" – Suzanna Bīra (2010) "Šķiršanās" – Asgars Farhadi (2011) "Mīlestība" – Mihaels Hāneke (2012) "Dižais skaistums" – Paolo Sorrentīno (2013) "Ida" – Pāvels Pavļikovskis (2014) "Saula dēls" – Lāslo Nemešs (2015) "Komivojažieris" – Asgars Farhadi (2016) "Fantastiskā sieviete" – Sebastjans Lelio (2017) "Roma" – Alfonso Kuarons (2018) "Parazīts" – Pons Čunho (2019) "Vēl pa mēriņam" – Tomass Vinterbergs (2020)

2021–pašlaik	"Brauc ar manu auto" – Rjūsuke Hamaguti (2021) "Rietumu frontē bez pārmaiņām" – Edvards Bergers (2022) "Interešu zona" – Džonatans Gleizers (2023)

s d l Labākā filma (BAFTA kino balva)

1947—1959	"Mūsu dzīves labākie gadi" (1947) "Hamlets" (1948) "Velosipēdu zagļi" (1949) "Viss par Ievu" (1950) La Ronde (1951) The Sound Barrier (1952) "Aizliegtās spēles" (1953) "Maksa par bailēm" (1954) "Ričards III" (1955) Gervaise (1956) "Tilts pār Kvai upi" (1957) Room at the Top (1958) "Ben-Hurs" (1959)

1960—1979	"Dzīvoklis" (1960) "Balāde par karavīru" / "Blēdis" (1961) "Arābijas Lorenss" (1962) "Toms Džonss" (1963) "Doktors Streindžlavs" (1964) "Mana skaistā lēdija" (1965) "Kurš baidās no Virdžīnijas Vulfas?" (1966) "Cilvēks katrai situācijai" (1967) "Absolvents" (1968) "Pusnakts kovbojs" (1969) "Bačs Kesidijs un Sandenss Kids" (1970) Sunday Bloody Sunday (1971) "Kabarē" (1972) "Amerikāņu nakts" (1973) Lacombe, Lucien (1974) "Alise šeit vairs nedzīvo" (1975) "Kāds pārlaidās pār dzeguzes ligzdu" (1976) "Enija Hola" (1977) "Džūlija" (1978) "Manhatana" (1979)

1980—1999	"Ziloņcilvēks" (1980) "Ugunīgie kaujas rati" (1981) "Gandijs" (1982) Educating Rita (1983) "Nāves lauki" (1984) "Kairas purpura roze" (1985) A Room with a View (1986) Jean de Florette (1987) "Pēdējais imperators" (1988) "Mirušo dzejnieku biedrība" (1989) "Labie puiši" (1990) The Commitments (1991) "Hovardsenda" (1992) "Šindlera saraksts" (1993) "Četras kāzas un vienas bēres" (1994) "Prāts un jūtīgums" (1995) "Angļu pacients" (1996) "Visu vai neko" (1997) "Iemīlējies Šekspīrs" (1998) "Amerikāņu skaistums" (1999)

2000—2019	"Gladiators" (2000) "Gredzenu pavēlnieks: Gredzena brālība" (2001) "Pianists" (2002) "Gredzenu pavēlnieks: Karaļa atgriešanās" (2003) "Aviators" (2004) "Kuprainais kalns" (2005) "Karaliene" (2006) "Piedošana" (2007) "Graustu miljonārs" (2008) "Sapieris" (2009) "Karaļa runa" (2010) "Mākslinieks" (2011) "Argo" (2012) "12 gadi verdzībā" (2013) "Puikas gadi" (2014) "Cilvēks, kurš izdzīvoja" (2015) "La La Land: Kalifornijas sapņi" (2016) "Trīs paziņojumi pie Ebingas Misūri štatā" (2017) "Roma" (2018) "1917" (2019)

2020—pašlaik	"Klejotāju zeme" (2020) "Suņa spēks" (2021) "Rietumu frontē bez pārmaiņām" (2022) "Openheimers" (2023)