Akroleīns
| Akroleīns | |
|---|---|
 Akroleīna struktūrformula | |
| Ķīmiskā formula | C3H4O |
| Molmasa | 56,06 g/mol |
| Blīvums | 841 kg/m3 |
| Kušanas temperatūra | −87,7 °C |
| Viršanas temperatūra | 52,5 °C) |
Akroleīns (propenāls, akrilaldehīds, H2C=CH−CHO) ir bezkrāsains vai nedaudz dzeltenīgs, viegli uzliesmojošs šķidrums ar neciešami asu smaku un acis kairinošu iedarbību. No tā cēlies vielas nosaukums (latīņu: acris — ass, kodīgs + oleum — eļļa). Akroleīns ir vienkāršākais no nepiesātinātajiem aldehīdiem. Labi šķīst ūdenī.
Atrašanās dabā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Akroleīns veidojas no glicerīna, termiski sadaloties taukiem. Akroleīns ir kodīgo, asaras izraisošo dūmu galvenais komponents, piedegot taukiem vai eļļai, tādējādi akroleīns ir pazīstams jebkurai mājsaimniecei.
Iegūšana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Iegūst, karsējot glicerīnu kopā ar ūdeni atņemošām vielām.
Var iegūt arī, katalītiski oksidējot propilēnu, vai kondensējot acetaldehīdu ar formaldehīdu (sk. krotonā kondensācija).
Īpašības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Ļoti viegli polimerizējas.
Pievieno ūdeņradi, reducējoties līdz propilspirtam. Uzmanīgi reducējot, var iegūt starpproduktu - allilspirtu.
Izmantošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Lieto akrilnitrila, piridīna, glutāraldehīda, poliakroleīna, dažu aminoskābju iegūšanai. Izmanto arī farmaceitisko preparātu sintēzēm.
| ||||||||
|