Tauki

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Tipiska triglicerīda — glicerīna un miristīnskābes estera — molekulas modelis

Tauki ir glicerīna un taukskābju esteri (triglicerīdi) — organiskas dabasvielas, kas pieder pie lipīdiem. Tauki kopā ar olbaltumvielām un ogļhidrātiem ir dzīvo organismu šūnu sastāva pamatā. Taukus, kam istabas temperatūrā ir šķidra konsistence, parasti sauc par eļļām. Tauki pieder pie hidrofobām vielām, kas praktiski nešķīst ūdenī, slikti šķīst spirtā, bet labi — nepolāros organiskos šķīdinātājos.

Glicerīna tripalmitāta struktūrformula. Zaļā krāsā — glicerīna atlikums.

Sastāvs[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tauku molekula sastāv no glicerīna (trīsvērtīgā spirta) atlikuma, kam pievienojušies trīs taukskābju radikāļi. Šīs taukskābes var būt piesātinātas vai nepiesātinātas, bet parasti ar lineāru molekulas uzbūvi un pāra skaitu oglekļa atomu molekulā. "Nepāra" taukskābju (piemēram, margarīnskābes) taukos mēdz būt mazāk kā 0,1%.

No piesātinātajām taukskābēm tauku sastāvā visbiežāk ir stearīnskābe un palmitīnskābe, bet no nepiesātinātajām — oleīnskābe, linolskābe, linolēnskābe; retāk arahidonskābe. Piesātināto un nepiesātināto taukskābju satura attiecība taukos nosaka to ķīmiskās un bioloģiskās īpašības. Tā, piemēram, dzīvnieku taukiem, kuru sastāvā galvenokārt ir piesātinātās taukskābes, ir cieta konsistence un kušanas temperatūra virs 37°C, savukārt augu eļļas, kurās daudz vairāk ir nepiesātinātās taukskābes, ir šķidras un to kušanas temperatūra ir zemāka par 37 grādiem.

Tauku nozīme organismā[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Uzņemtos taukus un pārējos lipīdus sašķel aizkuņģa dziedzerī izstrādāts enzīms — lipāze. Organismā tauki ietilpst šūnu membrānu un citu organoīdu sastāvā. Bioloģisko struktūru veidošanai galvenokārt nepieciešami nepiesātinātie tauki, bet piesātinātajiem ir liela nozīme kā enerģijas avotam. Tā kā taukiem ir zema siltumvadītspēja, tie tiek izmantoti organisma siltumizolācijas nodrošināšanai, kā arī mehāniskai dažu jutīgu orgānu (nieru, acu) izolācijai. Tauki ir nepieciešami vairāku taukos šķīstošo vitamīnu (A, D, E, K) uzņemšanai, bet dažas nepiesātinātās taukskābes pašas tiek uzskatītas par vitamīnu (sk. F vitamīns).

Tauku pārpalikums tiek oksidēts enerģijas iegūšanai (tauki dod apmēram divas reizes vairāk enerģijas nekā ogļhidrāti vai olbaltumvielas). Uzņemot vairāk tauku, nekā nepieciešams, tie organismā veido enerģijas rezervi. Tas var novest pie slimības — aptaukošanās.

Skatīt arī[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Literatūra[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Z. Zariņš, L. Neimane. Uztura mācība. R:, LU Akadēmiskais apgāds, 2009, 20.-28., 99. lpp.