Glicerīns
Vikipēdijas raksts
| Glicerīns | |
|---|---|
Glicerīna struktūrformula Glicerīna molekulas modelis |
|
| Ķīmiskā formula: | C3H5(OH)3 |
| Molmasa: | 92,09 g/mol |
| Blīvums: | 1261 kg/m3 |
| Kušanas temperatūra: | 17,8 °C |
| Viršanas temperatūra: | 290 °C |
Glicerīns (propāntriols-1,2,3, glicerols, CH2OHCHOHCH2OH) ir caurspīdīgs, bezkrāsains, viskozs šķidrums ar saldu garšu. Tas ir relatīvi maztoksisks, salīdzinot ar citiem vairākvērtīgajiem spirtiem.
Satura rādītājs |
Atrašanās dabā [izmainīt šo sadaļu]
Glicerīns dabā ir sastopams dzīvnieku taukos, taukskābju esteru veidā.
Iegūšana [izmainīt šo sadaļu]
Iegūst tauku pārziepošanas procesā kā ziepju ražošanas blakusproduktu. Var iegūt arī sintētiski.
Īpašības [izmainīt šo sadaļu]
Uzmanīgi oksidējot glicerīnu, var iegūt glicerīnaldehīdu, tas ir vienkāršs ogļhidrāts un tam ir iespējami 2 optiskie izomēri.
Dehidratējot glicerīnu, rodas akroleīns — nepiesātinātais aldehīds:
- HOCH2CH(OH)−CH2OH → H2C=CH−CHO + 2 H2O
Izmantošana [izmainīt šo sadaļu]
Glicerīnu lieto nitroglicerīna ieguvei un polimēru (krāsu bāzes) ieguvei. To pievieno šķidrumiem kā antifrīzu, kā arī izmanto vīna saldināšanai, liķiera ražošanā un parfimērijā.
Ārējās saites [izmainīt šo sadaļu]
- glicerins | Medicīnas termins (latviski)
|
|||||||