Albī

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Albī
Albi
—  pilsēta  —
Église Sainte-Madeleine d'Albi, Tarn, France.JPG
Ģerbonis: Albī
Ģerbonis
Albī
Red pog.png
Albī
Koordinātas: 43°55′44″N 2°08′47″E / 43.92889°N 2.14639°E / 43.92889; 2.14639Koordinātas: 43°55′44″N 2°08′47″E / 43.92889°N 2.14639°E / 43.92889; 2.14639
Valsts Karogs: Francija Francija
Reģions Dienvidi-Pireneji
Departaments Tarna
Dibināta 843
Administrācija
 - Mērs Filips Bonkarērs
Platība
 - pilsēta 44,26 km²
Augstums vjl 130-308 m
Iedzīvotāji (2008)
 - blīvums 1,157/km²
 - aglomerācijā 51 199
Laika josla CET (UTC+1)
Pasta indekss 81000
Mājaslapa: [1]

Albī (franču: Albi) ir pilsēta Francijas dienvidos, Dienvidu-Pireneju reģionā. Pilsēta atrodas pie Tarnas upes, 85 kilometrus uz ziemeļiemaustrumiem no Tulūzas. Pilsētas platība ir 44,26 km2, un 2008. gadā pilsētas teritorijā dzīvoja 51 199 iedzīvotāji

Albī ir saglabājusi savu bagāto arhitektūras mantojumu jau vairāku gadsimtu garumā. Bieži tiek veikti rastaurācijas darbi vecajām ēkām, lai uzlabotu to izskatu un saglabātu arhitektūras mantojumu nākamajām paaudzēm.

2010. gadā teritoriju ap katedrāli, kura ir celta 13. gadsimtā dienvid gotikas stilā, veco pilsētas tiltu, Sant Salvi ceturksni un ceturkšņa baznīcu iekļāva UNESCO pasaules mantojuma sarakstā. Tie visi ir būvēti vienotā stilā, to izskats nav mainijies jau vairākus gadsimtus no viduslaikiem līdz mūsdienām.

Ģeogrāfija[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pilsētā ir nedaudz mazāk par 50 000 iedzīvotāju, pilsētas aglomerācijas iedzīvotāju skaits sasniedz 80 000. Albī atrodas 80 kilometru attālumā uz ziemeļaustrumiem no Tulūzas. Cauri Albī tek Tarnas upe.

Vēsture[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jau romiešu laikos pie Tarnas upes tika dibināta pilsēta - Civitas Albiensium. 843. gadā par pilsētas pārvaldnieku kļuva Kārlis Plikgalvis. Albī pilsētā viduslaikos izplatītījās ķecerība, vietējā kataru grupa ir iegājusi vēsturē ar nosaukumu "Albiģieši". Albiģiešu karos 1209-1229 pilsēta tika gandrīz pilnībā iznīcināta. 1678. gadā pilsēta kļuva par Ercbīskapa sēdekli, bet kopš 1790. gada tā ir Tarnas departamenta prefektūra.