Centrāleiropas laiks

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Eiropas laika zonas:
zils Rietumeiropas laiks (UTC+0)
Rietumeiropas vasaras laiks (UTC+1)
gaiši zils Rietumeiropas laiks (UTC+0)
sarkans Centrāleiropas laiks (UTC+1)
Centrāleiropas vasaras laiks (UTC+2)
dzeltens Austrumeiropas laiks (UTC+2)
Austrumeiropas vasaras laiks (UTC+3)
oranžs Kaļiņingradas laiks (UTC+3)
zaļš Maskavas laiks (UTC+4)
Gaišākās krāsās norādītas valstis, kas neievēro vasaras laiku: Alžīrija, Islande, Krievija un Tunisija

Centrāleiropas laiks (Central European Time - CET) ir viens no nosaukumiem laika zonai, kura ir 1 stundu priekšā UTC ar laika nobīdi UTC+1. Tas tiek lietots lielākajā daļā Eiropas valstu ziemas periodā. Vasarā tā vietā vairums valstu izmanto Centrāleiropas vasaras laiku ar nobīdi UTC+2.

Lietošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Centrāleiropas laika lietošana Eiropā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1893. gadā Vācijas Impērija apvienoja savas laika zonas, ieviešot CET (MEZ). Karu laikā šis laiks tika ieviests visās okupētajās teritorijās.

Pirms Otrā Pasaules kara Lietuva laika posmā no 1920. līdz 1940. gadam izmantoja CET (MET). Francija, Beļģija, Nīderlande un Luksemburga saglabāja Centrāleiropas laiku. Pēc kara šo laiku ieviesa Monako, Spānija, Andora un Gibraltārs.

Īrija un Lielbritānija 1968.—71. eksperimentāli ieviesa Centrāleiropas laiku, tomēr tā izrādījās nepopulāra un īslaicīga izmaiņa, galvenokārt saistībā ar ceļa negadījumu skaitu, kurš palielinājās tumšajos ziemas rītos.[nepieciešama atsauce] Portugāle izmatoja CET laika posmos no 1966. līdz 1976. un 1992. līdz 1996.

Centrāleiropas vasaras laiks[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Šīs valstis un teritorijas vasaras laikā izmanto Centrāleiropas vasaras laiku laikā no 1:00 UTC pēdējā marta svētdienas līdz 1:00 pēdējai oktobra svētdienai.:

Citas valstis[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Citam valstīm skatīt UTC+1.