Alnitaks

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Alnitaks Aa, Ab, B
Liesmas miglājs un Alnitaks (labajā pusē)
Novērojumu dati
Epoha J2000
Zvaigznājs Orions
Rektascensija 05h 40m 45,53s[1]
Deklinācija -01° 56′ 33,3″[1]
Redzamais spožums 1,7 (2,0/~4,0/4,21)[1]
Astrometrija
Radiālais ātrums +18 km/s
Īpatnējā kustība α: 3,99 loka milisekundes/gadā
δ: 2,54 loka milisekundes/gadā
Paralakse 3,99 loka milisekunde
Attālums ~820 ± 170 ly[2]
Absolūtais spožums -5,25/ -3/ -2,8
Raksturojums
Spektra klase O9.7 Ibe/ O9III/ B0 III-IV
Masa 28/ 23/ 14 M[2]
Rādiuss ~20/?/? R[2]
Starjauda ~10500/ 1300/ 1100 L[2]
Temperatūra 31 000/ ?/ ? K [2]
Citi nosaukumi
ζ Orionis, 50 Orionis, 126 G. Orionis, HR 1948/9, BD −02°1338,
HD 37742, SAO 132444, HIP 26727, TD1 5127

Alnitaks (arī Oriona ζ, Oriona Zēta) ir trīskāršā zvaigzne Oriona zvaigznājā, atrodas Oriona jostas kreisajā malā. Tā ir 32. spožākā redzamā zvaigzne debesīs.[3] Zvaigznes vārds cēlies no arābu vārda النطاق, an niţāq — ‘josta’. Alnitaku veido trīs komponentes (Aa, Ab un B). Aa un Ab veido ciešu dubultzvaigzni, savukārt B apriņķo abas pirmās.

Alnitaks Aa ir zilais pārmilzis, spilgta O spektra klases zvaigzne ar redzamo spožumu 2,0. Tā ir 28 reizes masīvāka par Sauli, 20 reizes lielāka pēc izmēra un ar starjaudu apmēram 10 500 reižu lielāku kā Saulei. Alnitaka Aa virsmas temperatūra sasniedz 31 000 K (~30 700 °C), tā ir spožākā redzamā O spektra klases zvaigzne.[2]

Alnitaks Ab ir O spektra klases galvenās secības punduris[4] Tas ir apmēram par 2 zvaigžņlielumiem mazāk spožs kā Alnitaks Aa un atrodas no tā apmēram 11 AU attālumā. Alnitaks Ab ir pietiekoši spilgts, lai to varētu redzēt no Zemes, ja vien tas nebūtu tik tuvu sistēmas lielākajai komponentei. Alnitaka Ab masa atbilst apmēram 23 Saules masām.[4]

Alnitaks B ir B2 III spektra klases zilganbalta milzu zvaigzne apmēram 680 AU attālumā no Alnitaka A sistēmas. Alnitaka B masa 14 reižu pārsniedz Saules masu, starjauda ir apmēram 1100 reižu lielāka. Alnitaka A sistēmu tas apriņķo apmēram reizi 1500 gados.

Alnitaka sistēmu ietver IC 434 miglājs.

Novērojumu vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Alnitaks pazīstams jau kopš senatnes, dažādas tautas to saukušas dažādos vārdos, mēs to pazīstam pēc arābu vārda. 1812. gadā vācu astronoms Georgs Kunovskis (Georg Carl Friedrich Kunowski) atklāja, ka Alnitaks ir dubultzvaigzne. 1998. gadā astronomu grupa Lovela observatorijā konstatēja, ka galvenajai komponentei ir mazāks pavadonis.

Ilgu laiku astronomi domāja, ka attālums līdz Alnitakam ir apmēram 1500 gaismas gadi, tomēr ar Hipparcos palīdzību tika noteikts, ka attālums ir gandrīz 2 reizes mazāks.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]