Milzu zvaigzne

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Milzu zvaigzne jeb milzis ir zvaigzne ar lielāku diametru vai starjaudu, salīdzinot ar līdzīgas virsmas temperatūras galvenās secības zvaigznēm Hercšprunga-Rasela diagrammā. Parasti tās rādiuss ir no 10 līdz 100 Saules rādiusu un starjauda 10 līdz 1000 reižu lielāka nekā Saulei. Sevišķi lielas milzu zvaigznes sauc par pārmilžiem un hipermilžiem.

Milzu zvaigznes iedala sarkanajos milžos un dzeltenajos milžos.

Milži ir vidējas masas zvaigznes savas evolūcijas beigu stadijā, kad praktiski beigušās kodolreakcijas, kas izraisa ūdeņraža pārtapšanu hēlijā. Šāda zvaigzne pamet galveno secību Hercšprunga-Rasela diagrammā. Gāzes spiediens zvaigznes iekšienē izraisa zvaigznes izplešanos. Gāzei izplešoties, tā atdziest. Izveidojas izmēra ziņā milzīga zvaigzne ar salīdzinoši zemu temperatūru. Jo temperatūra zemāka, jo zvaigznes krāsa ir sarkanāka. Milzu zvaigznes ar īpaši zemu temperatūru redzamo gaismu tikpat kā neizstaro un tās sauc par infrasarkanajiem milžiem.