Amonija nitrāts
| Amonija nitrāts | |
|---|---|
 Amonija nitrāta kristāla uzbūve  Amonija nitrāta struktūrformula  Pulverveida amonija nitrāts |
|
| Citi nosaukumi: | amonija salpetris |
| CAS numurs: | 6484-52-2 |
| Ķīmiskā formula: | NH4NO3 |
| Molmasa: | 80,04 g/mol |
| Blīvums: | 1730 kg/m3 |
| Kušanas temperatūra: | 169 °C |
| Viršanas temperatūra: | ~210 °C (sadalās) |
| Šķīdība ūdenī: | 118 g/100 ml (0 °C) 150 g/100 ml (20 °C) 297 g/100 ml (40 °C) 410 g/100 ml (60 °C) 576 g/100 ml (80 °C) 1024 g/100 ml (100 °C) |
Amonija nitrāts jeb amonija salpetris (NH4NO3) ir balta, kristāliska viela, kas labi šķīst ūdenī un ir higroskopiska. Amonija nitrāts kristalizējas rombisku kristālu veidā. Pazīstamas sešas amonija nitrāta kristālu modifikācijas, piecas no kurām ir stabilas parastajā spiedienā. Amonija nitrātam šķīstot ūdenī, novērojama stipra temperatūras pazemināšanās.
Satura rādītājs |
Vēsture [izmainīt šo sadaļu]
Amonija nitrātu pirmais ieguvis vācu alķīmiķis Johans Rūdolfs Glaubers 1659. gadā.
Iegūšana [izmainīt šo sadaļu]
Amonija nitrātu var iegūt, amonjakam reaģējot ar slāpekļskābi.
Īpašības [izmainīt šo sadaļu]
Karsējot amonija nitrāts sadalās par ūdeni un dislāpekļa oksīdu:
- NH4NO3 → N2O↑ + 2H2O.
Atkarībā no reakcijas apstākļiem, amonija nitrāts vairāk vai mazāk sadalās arī saskaņā ar vienādojumu
- 5NH4NO3 → 4N2 + 9H2O + 2HNO3.
Radusies slāpekļskābe katalītiski paātrina sadalīšanās reakciju, tādēļ var notikt sprādziens. To var novērst, skābi neitralizējot (piemēram, ar amonjaku).
Izmantošana [izmainīt šo sadaļu]
Amonija nitrātu plaši lieto kā minerālmēslus. Tas ir arī sprāgstvielu komponents. Lai arī tīru amonija nitrātu ir iespējams lietot kā sprāgstvielu, to šādiem mērķiem parasti sajauc ar oksidēties spējīgām vielām (Al pulveri, koka miltiem, mazgaistošiem naftas produktiem), jo amonija nitrātam sadaloties izdalās skābeklis. Šādas sprāgstvielas ir ļoti stabilas, un tām ir nepieciešams ļoti spēcīgs detonators. Amonija nitrātu dažreiz lieto arī par cietās raķešdegvielas komponentu (kopā ar magniju). Šāda degviela ir mazāk efektīva, kā uz amonija perhlorātu bāzētā, taču ir mazāk toksiska.
Literatūra [izmainīt šo sadaļu]
- Г. Реми. Курс неорганической химии. Том I. Москва, Издательство иностранной литературы, 1963, lpp. 660. (krieviski)
 |
Šis ar ķīmiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
