Amonija nitrāts
| Amonija nitrāts | |
|---|---|
 Amonija nitrāta kristāla uzbūve  Amonija nitrāta struktūrformula  Pulverveida amonija nitrāts |
|
| Citi nosaukumi: | amonija salpetris |
| CAS numurs: | 6484-52-2 |
| Ķīmiskā formula: | NH4NO3 |
| Molmasa: | 80,04 g/mol |
| Blīvums: | 1730 kg/m3 |
| Kušanas temperatūra: | 169 °C |
| Viršanas temperatūra: | ~210 °C (sadalās) |
| Šķīdība ūdenī: | 118 g/100 ml (0 °C) 150 g/100 ml (20 °C) 297 g/100 ml (40 °C) 410 g/100 ml (60 °C) 576 g/100 ml (80 °C) 1024 g/100 ml (100 °C) |
Amonija nitrāts jeb amonija salpetris (NH4NO3) ir balta, kristāliska viela, kas labi šķīst ūdenī un ir higroskopiska. Amonija nitrāts kristalizējas rombisku kristālu veidā. Pazīstamas sešas amonija nitrāta kristālu modifikācijas, piecas no kurām ir stabilas parastajā spiedienā. Amonija nitrātam šķīstot ūdenī, novērojama stipra temperatūras pazemināšanās.
Satura rādītājs |
[izmainīt šo sadaļu] Vēsture
Amonija nitrātu pirmais ieguvis vācu alķīmiķis Johans Rūdolfs Glaubers 1659. gadā.
[izmainīt šo sadaļu] Iegūšana
Amonija nitrātu var iegūt, amonjakam reaģējot ar slāpekļskābi.
[izmainīt šo sadaļu] Īpašības
Karsējot amonija nitrāts sadalās par ūdeni un dislāpekļa oksīdu:
- NH4NO3 → N2O↑ + 2H2O.
Atkarībā no reakcijas apstākļiem, amonija nitrāts vairāk vai mazāk sadalās arī saskaņā ar vienādojumu
- 5NH4NO3 → 4N2 + 9H2O + 2HNO3.
Radusies slāpekļskābe katalītiski paātrina sadalīšanās reakciju, tādēļ var notikt sprādziens. To var novērst, skābi neitralizējot (piemēram, ar amonjaku).
[izmainīt šo sadaļu] Izmantošana
Amonija nitrātu plaši lieto kā minerālmēslus. Tas ir arī sprāgstvielu komponents. Lai arī tīru amonija nitrātu ir iespējams lietot kā sprāgstvielu, to šādiem mērķiem parasti sajauc ar oksidēties spējīgām vielām (Al pulveri, koka miltiem, mazgaistošiem naftas produktiem), jo amonija nitrātam sadaloties izdalās skābeklis. Šādas sprāgstvielas ir ļoti stabilas, un tām ir nepieciešams ļoti spēcīgs detonators. Amonija nitrātu dažreiz lieto arī par cietās raķešdegvielas komponentu (kopā ar magniju). Šāda degviela ir mazāk efektīva, kā uz amonija perhlorātu bāzētā, taču ir mazāk toksiska.
[izmainīt šo sadaļu] Literatūra
- Г. Реми. Курс неорганической химии. Том I. Москва, Издательство иностранной литературы, 1963, lpp. 660. (krieviski)
 |
Šis ar ķīmiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
