Ampērmetrs

Vikipēdijas lapa
Vēsturisks skolas demonstrācijas ampērmetrs
Ampērmetra apzīmējums elektriskā shēmā
Ampērmetra pievienošanas shēma

Ampērmetrs ir mērierīce, ar kuru mēra elektriskās strāvas stiprumu. Tā skala ir graduēta strāvas stipruma vienībās: ampēros (A), miliampēros (mA) vai mikroampēros (µA). Pirmā ampērmetra funkcionalitāte balstījās uz Zemes magnētisko lauku. 19. gadsimta beigās tika veikti uzlabojumi un ampērmetru varēja novietot jebkādā pozīcijā, un mērījumiem bija lielāka precizitāte.

Agrākais ampērmetrs bija galvanometrs, kas izmantoja nekustīgu spoli un pastāvīgu magnētu. Spolē plūstošā mērāmā strāva pievelk magnētu, kas savienots ar rādītāju.

Strāvas mērīšanai ampērmetru elektriskajā ķēdē jāieslēdz virknē.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sakarību starp elektrisko strāvu, magnētisko lauku un fizikāliem spēkiem norādīja Hanss Kristians Ersteds un 1820. gadā viņš novēroja sakarību, ka kompasa adata rāda ziemeļu virzienā.[1]

Ampērmetru veidi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Kustīgā spole[2]
  • Kustīgs magnēts
  • Elektrodinamisks[2]
  • Kustīgā dzelzs[2][3]
  • Karstā vada[2]
  • Digitālais
  • Integrētais[4][5]

Mērvienības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ampēri(A) Miliampēri(mA) Mikroampēri(µA)

Ampērmetra iedaļas vērtību (A/ied., ja ampērmetra mērvienība ir ampērs) aprēķina pēc formulas

,

kur ir ampērmetra nominālā strāva, ir ampērmetra pilnas skalas iedaļu skaits.

Ampērmetra pretestība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Virknē ieslēgtam ampērmetram piemīt noteikta pretestība . Pēc Oma likuma ķēdes posmam spriegums uz ampērmetra spailēm , kur ir caur ampērmetru plūstošā strāva, kuras stiprums jāizmēra. Lai ampērmetrs būtiski nemainītu spriegumu visā strāvas kontūrā, salīdzinājumā ar ķēdes posma pretestību jābūt pēc iespējas mazai. [6]

Skalas diapazona paplašināšana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lai paplašinātu ampērmetra skalas diapazonu, mērot līdzstrāvu, ampērmetram paralēli pieslēdz rezistoru (šuntu). Ja ar ampērmetru izmērāmā maksimālā strāva ir , bet jāizmēra strāva , caur šuntu jāplūst . Spriegums uz šuntu un ampērmetru ir vienāds: jeb , tātad nepieciešamā šunta pretestība

.

Ja ar ampērmetru jāizmēra reizes stiprāka strāva, nekā paredz ampērmetra diapazons, nepieciešamā šunta pretestība

. [6]

Ja šunts ir saskaņots ar mēraparātu, vienas iedaļas vērtību var aprēķināt pēc

,

kur ir šunta nominālā strāva.

Lai paplašinātu ampērmetra skalas diapazonu, mērot maiņstrāvu, izmanto strāvmaini. Tad vienas iedaļas vērtību var aprēķināt pēc

,

kur ir strāvmaiņa transformācijas koeficients. [7]

Galerija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. L. A. Geddes, Looking back: how measuring electric current has improved through the ages, IEEE Potentials, Feb/Mar 1996, pages 40-42
  2. 2,0 2,1 2,2 2,3 Frank Spitzer and Barry Howarth, Principles of Modern Instrumentation, Holt, Rinehart and Winston, New York, 1972, ISBN 0-03-080208-3 chapter 11
  3. "Fragebogen aus der Personenmappe Friedrich Drexler (1858 — 1945)". Technisches Museum Wien. Retrieved 2013-07-10.
  4. http://www-project.slac.stanford.edu/lc/local/notes/dr/Wiggler/Wigrad_BK.pdf
  5. «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 20. jūlijā. Skatīts: 2015. gada 20. novembrī.
  6. 6,0 6,1 V. Fļorovs, I. Kolangs, P. Puķītis, E. Šilters. Fizikas rokasgrāmata. Zvaigzne, 1985. 183.—191. lpp.
  7. U. Antonovičs, A. Dzedons, V. Hramcovs, M. Iļķens, U. Leimanis, M. Liepiņš, Ņ. Nadežņikovs, Ē. Priednieks, U. Zītars. Elektrotehnikas un elektronikas laboratorijas darbi. Rīgas Tehniskā universitāte, 1999.