Rezistors

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Rezistors (latīņu: resistere - pretoties) ir pasīvais radioelements, kam piemīt aktīvā (omiskā) pretestība un kas paredzēts vēlamās pretestības iegūšanai elektriskajā ķēdē, lai pārdalītu un regulētu elektrisko enerģiju starp shēmas elementiem vajadzīgās strāvas vai sprieguma vērtības iegūšanai. Rezistorus bieži dēvē vienkārši par pretestībām, kas nav korekti, jo pretestība ir rezistora galvenā īpašība. Rezistori mēdz būt ar pastāvīgu pretestības vērtību vai arī ar maināmu vērtību (maiņrezistori jeb potenciometri un reostati).

Lieljaudas rezistori ar samazinātu induktivitāti. Lieto kā antenas ekvivalentu radioraidītāju regulēšanai.

Rezistoru īpašības[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pretestība[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Rezistora svarīgākais raksturlielums ir tā elektriskā pretestība. Pretestības pamatmērvienība ir oms. Parasti praksē lietojamo rezistoru pretestība ir no 1 oma līdz 10 megaomiem. Dažādu speciālu rezistoru pretestība var būt no oma daļām līdz desmitiem un simtiem gigaomu un pat teraomiem. Lai iegūtu lielāku pretestību, var saslēgt virknē vairākus rezistorus. Lai iegūtu mazāku pretestību, var saslēgt paralēli vairākus rezistorus. Pretestības vērtību, kas apzīmēta (iekodēta) uz rezistora korpusa, sauc par nominālo pretestību. Dažādu tipu rezistoriem var būt dažāda lieluma pielaide nominālajai pretestībai.

Dažādi rezistori.

Jauda[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Rezistora nominālā jauda ir lielākā jauda, kuru rezistors var ilgstoši izkliedēt, saglabājot savus parametrus noteiktajās robežās (t.i. nepārkarstot). Praksē lietojamiem rezistoriem jauda var būt no 0,01 līdz 500 vatiem. Parasti, jo jaudīgāks ir rezistors, jo lielāki ir tā izmēri.

Robežspriegums[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Robežspriegums ir maksimālais pieļaujamais elektriskā sprieguma kritums uz rezistora. Ja to pārsniedz, var notikt caursite starp atsevišķām rezistora daļām. Šis spriegums var būt atkarīgs no atmosfēras spiediena.

Temperatūras koeficients[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pretestības temperatūras koeficients ir rezistora pretestības relatīvā izmaiņa, rezistora temperatūrai izmainoties par vienu grādu. Termorezistoriem ir sevišķi liels un normēts temperatūras koeficients.

Paštrokšņi[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Rezistoru paštrokšņi (nevēlamas haotiskas pretestības izmaiņas, kas ietekmē sprieguma kritumu uz rezistora) sastāv no siltuma trokšņiem un strāvas trokšņiem. Siltuma troksnis ir atkarīgs no pretestības vērtības un rezistora temperatūras. Strāvas trokšņi rodas, strāvai plūstot caur rezistoru; tie raksturīgi rezistoriem, kas nav veidoti no stieples.

Induktivitāte un kapacitāte[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Rezistora induktivitāte un kapacitāte ir raksturlielumi, kas nosaka rezistora spēju strādāt pie augstām frekvencēm. Rezistora kapacitāte sastāv no paša rezistora kapacitātes un tā izvadu kapacitātes. Induktivitāti nosaka rezistīvā elementa garums, korpusa izmēri, izvadu ģeometrija. Vislielākā induktivitāte un kapacitāte mēdz būt stieples rezistoriem, tādēļ tos nevar izmantot pie augstām frekvencēm. Stieples rezistora induktivitāti var samazināt, izmantojot speciālus uztīšanas veidus (bifilārais tinums).

Rezistoru tipi[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Rezistorus klasificē galvenokārt pēc rezistīvā elementa veida, jo no tā atkarīgi tā galvenie parametri.

  • Stieples rezistori (izgatavo no konstantāna, nihroma, nikelīna vai citu augstomīgu sakausējumu stieples)
  • Metāla folijas rezistori
  • Masas vai plēves rezistori
    • Plānas plēves rezistori
      • Metāldielektriskie rezistori
      • Metāloksīda rezistori
      • Metalizētie rezistori
      • Oglekļa rezistori
      • Boroglekļa rezistori
    • Biezas plēves rezistori
      • Lakas-plēves rezistori
      • Kermeta (keramiskie-metāliskie) rezistori
      • Strāvu vadošas plastmasas rezistori
    • Masas rezistori

Pēc pretestības pielaides rezistorus iedala vispārīgas nozīmes, precīzos un sevišķi precīzos rezistoros. Vispārīgas nozīmes rezistoriem pielaide var būt 20%, 10% vai 5%, bet sevišķi precīziem rezistoriem tā var sasniegt pat 0,0005%. Jo precīzāks ir rezistors, jo stabilākiem jābūt visiem tā parametriem.

Pēc aizsardzības no ārējiem faktoriem rezistori iedalās neizolētos, izolētos, hermetizētos un vakuuma rezistoros.

Bez tam mūsdienās ir lietojami dažādi speciāli rezistori.

  • Augstsprieguma rezistori (paredzēti darbam pie lieliem spriegumiem - līdz desmitiem kilovoltu)
  • Lielas pretestības rezistori (mazjaudīgi, paredzēti vāju strāvu ķēdēm)
  • Termorezistori
  • Fotorezistori

Rezistoru praktiskā pielietošana[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Rezistorus plaši izmanto gandrīz visās elektrotehnikas un elektronikas jomās. Kopā ar kondensatoriem un induktivitātes spolēm tie veido elektriskās ķēdes, kuru īpašības ir atkarīgas no frekvences (svārstību kontūri, filtri, impulsu formētāji, atgriezeniskās saites). Rezistorus lieto kā šuntus, sprieguma dalītājus, aktīvo elementu slodzes, enerģijas absorbētājus. Precīzos rezistorus izmanto mēraparātos, automātikas sistēmās, skaitļošanas iekārtās. Augstfrekvences rezistorus pielieto augstfrekvences ķēdēs, kabeļos, viļņvados, jo tiem ir sevišķi maza kapacitāte un induktivitāte.

Skatīt arī[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]