Anglijas pilsoņu karš

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Anglijas pilsoņu karš, arī Anglijas revolūcija (angļu: English Civil War) bija pilsoņu karš Anglijas Karalistē (16411651) starp parlamentāristiem ("apaļgalvjiem") un rojālistiem. To iedala trijis posmos, pirmajā (1642—1646), otrajā (1648—1649) un trešajā (1649—1651) pilsoņu karos. Karš beidzās ar parlamentāristu uzvaru kaujā pie Vūsteras (Worcester) 1651. gada 3. septembrī

Kara sākums[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Anglijas karalis Čarlzs I. Antonija Van Deika glezna (1636. gads).
Olivers Kromvels. Semjuela Kūpera glezna (gads nezināmas, autors miris 1672. gadā).

Kad karalis pieprasīja parlamentam naudu cīņai pret skotiem, tas atteicās ieviest jaunus nodokļus, un 1642. gadā karalis pieteica parlamentam karu. Anglijā sākās pilsoņu karš starp rojālistiem, kas atbalstīja Anglijas karali Čarlzu I, un parlamenta piekritējiem. Čarlzs I bija slikts karavadonis, bet parlamenta piekritējus atbalstīja flote un vadīja divi izcili ģenerāļi- lords Fērfakss un Olivers Kromvels.

Kara gaita[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

1645. gada 14. jūnija kaujā pie Neizbijas (Naseby) smagi apbruņotie un labi organizētie Kromvela "jaunā tipa" armijas pīķneši un musketieri sagrāva rojālistus.

1649.gadā Kromvels sakāva rojālistus un pasludināja Angliju par republiku.

1649. gadā Anglijas karali Čarlzu I tiesāja par nodevību un sodīja ar nāvi. Viņa nāve bija Anglijas pilsoņu kara kulminācija. Šis karš, ko sauca arī par Anglijas revolūciju, bija nikna cīņa starp karali un parlamentu, par to, kam jāvada Anglija. Cīņa bija sākusies jau pirms daudziem gadiem. Čarlzs I ticēja, ka karali ieceļ Dievs un tādēļ karalim jāvalda vienam; parlaments uzskatīja, ka lielāka vara vajadzīga tam.

"Rumpja parlaments"[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Anglijas pilsoņu kara beigās no Čarlza I sasauktā parlamenta bija palikuši tikai nedaudzi deputāti- t.s. "rumpja parlaments", kas tomēr pretendēja uz varu. 1653. gadā Kromvels, kurš enerģiski centās atbrīvoties no visām karaļa valdīšanas paliekām, atlaida "rumpja parlamentu". Ieradies parlamentā, viņš norādīja uz parlamenta priekšsēdētāja amata simbolu un smiedamies nosauca to par āksta zizli.

Monarhijas atjaunošana[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lai gan Kromvels veica vairākas reformas, viņa vara nebija populāra. Pēc Kromvela nāves 1660. gadā armija lūdza Čarlza I dēlu Čarlzu II ieņemt troni. Ar to monarhija bija atjaunota.

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]