Anglija

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Anglija
Anglijas karogs Anglijas ģerbonis
Karogs Karaliskais ģerbonis
DevīzeDieu et mon droit  (franciski)
"God and my right" (angliski)
"Dievs un mana taisnība"
HimnaAnglijai nav savas atsevišķas himnas, Lielbritānijas himna ir "God Save the Queen".
Location of England
Galvaspilsēta
(un lielākā pilsēta)
Londona
395) 51°30′N 0°7′W
Valsts valodas angļu valoda1
Reģionālās valodas korniešu valoda2
Etniskās grupas (2011
[1][2])
85.5% baltā rase
7.7% dienvidāzijas rase
3.4% melnādainā rase
2.2% jaukta rase
1.2% citas rases
Valdība Konstitucionāla monarhija
 -  Monarhs Elizabete II Vindzora
 -  Premjerministrs Deivids Kemerons
Apvienošanās
 -  Atelstana vadībā 927. gadā 
Platība
 -  Kopā 130 395 km² 
Iedzīvotāji
 -  iedzīvotāji 2011. g. 53 013 0003 
 -  Blīvums 407/km² 
IKP (PPP) 2009. gada aprēķins
 -  Kopā $2,68 triljoni 
 -  Uz iedzīvotāju $50 566 
HDI (2006) 0,940 (augsts
Valūta Sterliņu mārciņa (GBP)
Laika josla GMT (UTC0)
 -  Vasarā (DST) BST (UTC+1)
Interneta domēns .uk4
Tālsarunu kods ++44
Svētais aizbildnis Svētais Džordžs
1 Angļu valodas lietošana ir nostabilizējusies de facto.
2 Korniešu valoda ir oficiāli atzīta reģionāla valoda vai minoritātes valoda saskaņā ar Eiropas reģionālo vai minoritāšu valodu hartu.
3 National population projection from the Office for National Statistics.
4 Arī .eu kopa ar citām Eiropas Savienības valstīm. ISO 3166-1 kods ir GB, bet .gb netiek lietots. Visi augšējā līmeņa domēnvārdi tiek piešķirti visai Lielbritānijai kopīgi.

Anglija (/ˈɪŋɡlənd/ ) ir zeme, kas ir Apvienotās Karalistes sastāvdaļa.[3][4][5] Tā robežojas ar Skotiju uz ziemeļiem un Velsu uz rietumiem. Angliju apskalo Īrijas jūra ziemeļrietumos, Ķeltu jūra dienvidrietumos un Ziemeļjūra austrumos ar Lamanšu dienvidos, atdalot to no kontinentālās Eiropas. Lielākā daļa Anglijas aptver centrālo un dienvidu daļu Lielbritānijas salas Atlantijas okeānā. Pie Anglijas krastiem atrodas vairāk nekā 100 mazāku salu, piemēram Sili salas un Vaita.

Teritorija, kuru tagad sauc par Angliju, ir apdzīvota jau apmēram 35 000 gadus, bet savu nosaukumu tā ir aizguvusi no angļiem, vienas no ģermāņu ciltīm, kas apmetās tagadējās Anglijas teritorijā 5. un 6 gadsimtā. Anglija kļuva par vienotu valsti m.ē. 927. gadā, un kopš Atklājumu laikmeta, kas sākās 15. gadsimtā, ir būtiski ietekmējusi pārējo pasauli kultūras jomā.[6]

Bijusī Anglijas galvaspilsēta ir Vinčestera, līdz to 1066. gadā aizstāja ar Londonu. Mūsdienās Londona ir lielākā metropole Apvienotajā Karalistē un Eiropas Savienībā. Anglijas iedzīvotāju skaits ir aptuveni 53 miljoni iedzīvotāju, un aptuveni 84% no Anglijas iedzīvotājiem koncentrējas Londonas rajonā.

Vēsture[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ģeogrāfija[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Anglija sastāda divas trešdaļas no Lielbritānijas salas, un ar vairāk kā simts mazām salām citur pasaulē. Francija atrodas 33 kilometru attālumā, un Angliju ar pārējo Eiropu savieno Lamanša tuneļi, kuru garums sasniedz 50 kilometrus. Kopējā Anglijas platība sasniedz 129 720 km2. No kuriem 21% aizņem pilsētas, 8% meži, 36% ganību lauki, 30% aramzemes un 5% citas lietas.

Anglijai ir divas sauszemes robežas 96 kilometru robeža ar Skotiju un 257 kilometru robeža ar Velsu. Uz rietumiem Angliju no Īrijas un Menas salas atdala Īrijas jūra, bet uz austrumiem Ziemeļjūra atdala Angliju no Dānijas, Vācijas, Nīderlandes un Beļģijas. Uz dienvidiem Lamanš atdala Angliju no Francijas un Normandijas salām.

Lielākā daļa Anglijas teritorijas sastāv no pauguriem un līdzenumiem un ar kalnainiem apvidiem uz ziemeļiem. Uz ziemeļiem atrodas Peninu kalni, kuri sadala Anglijas teritoriju divās daļās, austrumos un rietumos. Lielākā dabiskā osta Anglijā ir Polos dienvidu centrālajā rajonā, kura tiek uzkatīta par otro lielāko dabisko ostu pasaulē pēc Sidnejas, Austrālijā.

Garākā upe Anglijā ir Severēnas upe, kas sākas Velsā un ietek Bristoles līcī. Severēnas upe ir garākā upe arī Lielbritānijā. Garākā upe tikai Anglijas teritorijā ir Temza, kura plūst cauri Anglijas galvaspilsētai Londonai.

Krasta līnija[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Anglijai ir 4422 kilometrus gara krasta līnija, un ir mazāk robaina ne kā Skotijas krasta līnija. [7] Ziemeļos krasts galvenokārt ir līdzena un smilšaina ar daudzām kāpām. Anglijas Ziemeļjūras piekraste ir svarīga sauzemes un ūdens putnu ligzdošanas vieta. Gar Lamanša jūras šaurumu krasta līnija, dienvidu piekrastē ir ar baltām stāvām klintīm, kas bieži tiek uzskatītas par vienu no Anglijas un Lielbritānijas simboliem. Pie Devonas un Kernvolas, piekraste kļūst akmeņaina ar klinšainiem krastiem un daudziem maziem zvejnieku ciemiem.

Klimats[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Anglijā ir mērens klimats ar daudz nokrišņiem visu cauru gadu. Sezonas ir mainīgas, bet gaisa temperatūra, parasti, nepārsniedz +30 °C un nenokrītas zemāk par −5 °C. Valdošie vēji no Atlantijas okeāna atnes vieglu un slapju laiku. Parasti, uz austrumiem ir sausāks, bet uz dienvidiem, kas ir tuvāk Eiropas kontinentālajai daļai ir vissiltākie laikapstākļi. Sniegputeņi Anglijā ir sastopami reti, parasti, ziemā vai agrā pavasarī. Dienvidrietumos klimats ir atšķirīgs no pārējās Anglijas, tur klimats ir maigāks veidojot savu atsevišķo klimatu. Augi, ziedi un graudaugi dienvidrietumos var sēt ātrāk nekā pārējā Anglijā un Apvienotajā Karalistē.

Augstākā reģistrētā temperatūra Anglijā ir bijusi 38,5 °C, to reģistrēja 2003. gada 10. augustā, Brogsdeilā. Zemākā reģistrētā temperatūra Anglijā ir sasniegusi −26,1 °C, tā ir reģistrēta 1982. gada 10. janvārī netālu no Birmingemas.

Anglijas meteoroloģiskie dati
Mēnesis Jan Feb Mar Apr Mai Jūn Jūl Aug Sep Okt Nov Dec Gads
Augstākā vidējā temperatūra °C (°F) 7
(45)
7
(45)
10
(50)
12
(54)
16
(61)
19
(66)
21
(70)
21
(70)
18
(64)
14
(57)
10
(50)
7
(45)
14
(57)
Zemākā vidējā temperatūra °C (°F) 1
(34)
1
(34)
3
(37)
4
(39)
7
(45)
10
(50)
12
(54)
12
(54)
10
(50)
7
(45)
4
(39)
2
(36)
6
(43)
Nokrišņu daudzums mm (collas) 83
(3.27)
60
(2.36)
64
(2.52)
59
(2.32)
58
(2.28)
62
(2.44)
63
(2.48)
69
(2.72)
70
(2.76)
92
(3.62)
88
(3.46)
87
(3.43)
855
(33.66)
Avots: Met Office[8]

Skatīt arī[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]