Aspergera sindroms

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Aspergera sindroms (saīsināti AS) ir viens no autisma paveidiem, kas parasti attiecināms uz vieglu autisma formu. Šo terminu 1981. gadā ieviesa Lorna Vinga. Viņa šo slimību nosauca austriešu psihiatra un pediatra Hansa Aspergera vārdā, kura darbs netika novērtēts līdz pat 1990. gadiem. Ar Aspergera sindromu slimiem cilvēkiem parasti ir grūti iekļauties sabiedrībā. Toties viņi daudz vieglāk saskata dažādas likumsakarības, kuras citiem paliek nepamanītas. Daži uzskata, ka ar šo slimību slimoja Sokrāts, Čārlzs Darvins[1], Īzaks Ņūtons un Alberts Einšteins[2], kaut arī nevienam no viņiem dzīves laikā diagnoze netika uzstādīta.

Cilvēkiem ar Aspergera sindromu ir raksturīgs šaurs interešu loks, kurā iekļaujas visnotaļ specifiskas lietas (piemēram, dinozauri vai kosmoss); tāpat ir raksturīga monotona, gandrīz robotiska balss. Dažkārt šo cilvēku jūtas var šķist esam "iesaldētas", bet tajā pašā laikā ir arī iespējams, ka Aspergera sindroma pacients ir pārlieku līdzjūtīgs.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Did Charles Darwin Have Asperger's Syndrome? 08-12-2009 by Ilana Simons.. Barnes&Noble.com. Atjaunināts: 2014. gada 28. jūlijā.
  2. Einstein and Newton showed signs of autism. 30 April 2003 by Hazel Muir.. New Scientist. Atjaunināts: 2014. gada 28. jūlijā.