Čārlzs Darvins

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Čārlzs Darvins
Charles Darwin
Čārlzs Darvins 51 gada vecumā
Čārlzs Darvins 51 gada vecumā
Personīgā informācija
Dzimis 1809. gada 12. februārī
Mauntā (The Mount), Šropšīrā, Anglijā
Miris 1882. gada 19. aprīlī (73 gadi)
Daunhausā (Down House), Daunā (Downe), Kentā, Anglijā
Pilsonība Karogs: Apvienotā Karaliste Apvienotā Karaliste
Tautība brits
Paraksts Darwinsig.svg
Zinātniskā darbība
Zinātne dabas zinātne
Darba vietas Karaliskā Ģeogrāfiskā biedrība
Alma mater Edinburgas universitāte,
Kembridžas universitāte
Sasniegumi, atklājumi sugu izcelšanās,
dabiskā izlase
Apbalvojumi 1853. gada Karaliskā medaļa,
1859. gada Volastona medaļa,
1864. gada Kopleja medaļa

Čārlzs Roberts Darvins (angļu: Charles Robert Darwin, dzimis 1809. gada 12. februārī, miris 1882. gada 19. aprīlī) bija angļu dabas pētnieks, ģeogrāfs, biologs un grāmatu autors; kolekcionārs un ģeologs, kurš vāca, apkopoja un sistematizēja zinātniskos novērojumus tam, ka visas dzīvās sugas ir attīstījušās evolūcijas gaitā no kopīga senča un gājuši cauri procesam, ko Darvins nosauca par dabisko izlasi. Darvina teorija lika pamatus mūsdienu izpratnei par evolūciju, tādēļ viņu uzskata par evolūcijas teorijas (darvinisma) pamatlicēju.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Čārlzs Darvins septiņu gadu vecumā, gadu pirms viņa mātes nāves

Čārlzs Roberts Darvins ir dzimis 1809. gada 12. februārī Šropšīrā ārsta ģimenē. Vecāki uzskatīja, ka arī dēlam jākļūst par ārstu, tāpēc Darvins iestājās medicīnas studijās Edinburgas universitātē. Tomēr izrādījās, ka Čārlzs nespēj skatīties uz asinīm. Pēc diviem studiju gadiem, kad viņš novēroja dažas bez anestēzijas veiktas operācijas, viņš pameta medicīnu un sāka Kembridžas universitātē mācīties teoloģiju. Drīz pēc tam izrādījās, ka viņu daudz vairāk interesē ģeoloģija un botānika.

Darvins sadraudzējās ar botānikas profesoru Džonu Stīvensu Henslovu (John Stevens Henslow), kurš viņam ieteica piedalīties kādā jūras braucienā kā dabas pētniekam. Tā 1831. gada 27. decembrī Darvins ar kuģi "Beagle" devās piecu gadu ilgā ceļojumā, kura laikā viņš nodarbojās ar ģeoloģiju un bioloģiju.

Darvinam visnozīmīgākās bija tās dažas nedēļas, kuras viņš pavadīja Galapagu salās, kas atrodas uz ekvatora, apmēram 1000 kilometrus no Dienvidamerikas krastiem. Šajās salās bija sastopami augi un dzīvnieki, kādu nav nekur citur. Darvins bija pārsteigts, ka uz katras salas dzīvoja citāda bruņurupuču suga. Ceļojums tomēr iedragāja Čārlza veselību, pie tam vēl Argentīnā viņu sakoda infekciju pārnēsājoši kukaiņi.

Atgriezies mājās, zinātnieks atskārta radniecību starp dažiem Galapagu salās dzīvojošajiem putniem, kuriem galvenokārt atšķīrās knābja forma. Tāpat viņi līdzinājās kādai mazu putnu sugai no Dienvidamerikas kontinenta. Darvins izsecināja, ka putnus uz salām varētu būt atnesusi vētra, un jaunajās mājās tie evolūcijas gaitā ir mainījušies.

Izpētījis visus viņam pieejamos dzīvniekus, Darvins izstrādāja dabiskās izlases teoriju. Saskaņā ar to, kaut arī vairums dzīvnieku mazuļu iet bojā, izdzīvo tie, kas vislabāk piemērojušies dzīves apstākļiem. Ja laiku pa laikam piedzimst dzīvnieks ar kādu īpatnību, kuras dēļ tas ir pārāks par citiem, viņš noteikti izdzīvo, tāpat kā viņa pēcnācēji ar šo pašu īpatnību. Tādā veidā dabiskās izlases process liek katrai dzīvo būtņu sugai attīstīties.

Darvins vilcinājās publicēt savas idejas, jo varēja iedomāties, ka daudzi tās nepieņems. Kad Alfrēda Rasela Vollesa rakstos Darvins ieraudzīja sev tuvas atziņas, 1859.gadā iznāca viņa grāmata "Sugu izcelšanās". Tā izsauca spēcīgu sabiedrības reakciju, jo bija pretrunā ar Bībeles dogmām. Vispāratzītais domāšanas modelis par dzīvības rašanos bija Bībeles radīšanas mācība: dažādās dzīvo būtņu sugas bija vienreizīgi un nemainīgi Dieva radītas. Darvina uzskats par visu dzīvo būtņu radniecību un kopīgajiem senčiem tajā laikā bija negaidīts, bet ne jauns. Pats Darvins to arī nav noliedzis un savu domāšanas modeli pieticīgi apzīmējis par "hipotēzi". Par atzīstamu teoriju to paaugstināja tikai viņa sekotāji.

Zinātnieks mira 1882.gada 19.aprīlī, 73 gadu vecumā. Apglabāts Vestminsteres abatijā netālu no Īzaka Ņūtona un Džona Heršela.

Ekstrapolējot uz sabiedrību, no Darvina teorijas radās sociālais darvinisms un eigēnika.

Bibliogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Zoology of the Voyage of H.M.S. Beagle (Beagle ceļojuma iegūtie zooloģiskie dati, 1838-43, piecos sējumos, dažādi autori Darvina vadībā)
  • Journal of Researches (Pētījumu pieraksti, 1839) - piezīmes par pētījumiem ceļojumā ar kuģi "Beagle"
  • The Structure and Distribution of Coral Reefs (Koraļļu rifi, 1842)
  • Geological Observations of Volcanic Islands (Ģeoloģiskie pētījumi vulkāniskās izcelsmes salās, 1844)
  • Geological Observations on South America (Ģeoloģiskie pētījumi Dienvidamerikā, 1846)
  • On the Tendency of Species to form Varieties; and on the Perpetuation of Varieties and Species by Natural Means of Selection (1858)
  • On the Origin of Species by Means of Natural Selection, or the Preservation of Favoured Races in the Struggle for Life (Sugu izcelšanās dabiskās atlases ceļā jeb pielāgotāko formu saglabāšanās cīņā par dzīvību, 1859, latviski - 1914?; 1915, Pēterburga; 1953, Rīga) - centrālais Darvina darbs
  • The Descent of Man, and Selection in Relation to Sex (Cilvēka izcelšanās un dzimumatlase, 1871) - darbā Darvins pamatoja hipotēzi par cilvēka izcelšanos no pērtiķa
  • The Expression of the Emotions in Man and Animals (1872)
  • Insectivorous Plants (Augi, kas barojas ar kukaiņiem, 1875)
  • The Power of Movement in Plants (Čārlza Darvina autobiogrāfija, 1880)
  • The Autobiography of Charles Darwin (Čārlza Darvina autobiogrāfija, 1887, Londona, ISBN 0-393-31069-8) - izdota piecus gadus pēc Darvina nāves

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]