Augsburgas ticības apliecība

Augsburgas ticības apliecības pasniegšana ķeizaram Kārlim V.

Augsburgas ticības apliecība (vācu: Augsburger Bekenntnis) jeb Augsburgas konfesija (latīņu: Confessio Augustana) ir luterisma pamatu izklāsts, kas 28 artikulos formulē galvenās luteriskās teoloģijas vadlīnijas. To sastādīja Lutera sekotājs Filips Melanhtons un Augsburgas reihstāgā 1530. gada 25. jūnijā pasniedza Svētās Romas impērijas ķeizaram Kārlim V. Tā kā ķeizars to noraidīja, izcēlās ticības karš, kas beidzās ar Augsburgas ticības mieru 1555. gadā.

Augsburgas ticības apliecība iekļauta Vienprātības grāmatas (Liber Concordiae) sastāvā.

Livonijas zemēs

1554. gadā Livonijas landtāgs apstiprināja Lutera mācības oficiālo statusu un pasludināja Augsburgas ticības apliecības brīvību Livonijā. 1561. gada Viļņas ūnijas līgumā Polijas—Lietuvas kopvalsts valdnieks Sigismunds II Augusts garantēja Augsburgas konfesiju. Pēc Rīgas brīvpilsētas pakļaušanas 1582. gada martā kopvalsts valdnieks Stefans Batorijs atļāva Augsburgas konfesiju pilsētā.