Sigismunds II Augusts
| Tituls | Polijas karalis, Lietuvas lielkņazs |
| Pie varas | 1548. gada 1. aprīlis - 1572. gada 7. jūlijs |
| Kronēšana | 1530. gada 20. februārī, Vāvelas katedrāle, Krakova |
| Priekšgājējs | Sigismunds I Vecais (Zygmunt I Stary) |
| Pēctecis | Anrī III Valuā (Henryk III Walezy) |
| Dinastija | Jagellonu dinastija |
| Tēvs | Sigismunds I Vecais (Zygmunt I Stary) |
| Māte | Bona Sforca (Bona Sforza) |
| Pirmā sieva | Elizabeta Habsburga (Elżbieta Habsburżanka) |
| Otrā sieva | Barbara Radzivile (Barbara Radziwiłłówna) |
| Trešā sieva | Katrīna Habsburga (Katarzyna Habsburżanka) |
| Dzimis | 1520. gada 1. augustā Krakova, Polijas karaliste |
| Miris | 1572. gada 7. jūlijā Knišina, |
| Apglabāts | Vāvelas katedrāle, Krakova |
Sigismunds II Augusts (poļu: Zygmunt II August, lietuviešu: Žygimantas II Augustas, baltkrievu: Жыгімонт Аўгуст; dzimis 1520. gada 1. augustā, miris 1572. gada 7. jūlijā) no 1548. gada līdz savai nāvei 1572. gadā bija pēdējais Jagellonu dinastijas Žečpospoļitas valdnieks - Polijas karalis un Lietuvas dižkunigaitis.
[izmainīt šo sadaļu] Pilns tituls
Kā Polijas karalis Sigismunds svarīgākos valsts dokumentus cita starpā parakstīja kā "Livonijas kungs un mantinieks", kas norādīja uz to, ka pēc Livonijas iekarošanas viņam bija tiesības uz tās valdnieka pārmantojamo titulu:
"Sigismunds Augusts, no Dieva žēlastības karalis Polijai, lielhercogs Lietuvai, tāpat Krakovijas, Sandomirijas, Siradijas, Lančicijas, Kujāvijas, Kijevijas, Rutēnijas, Volīnijas, Prūsijas, Mazovijas, Podlēzijas, Kulmas, Elbingas, Pomerānijas, Žemaitijas, Livonijas u.c. kungs un mantinieks."
(Sigismundus Augustus Dei gratia rex Poloniae, magnus dux Lithuaniae, nec non terrarum Cracoviae, Sandomiriae, Siradiae, Lanciciae, Cuiaviae, Kijoviae, Russiae, Woliniae, Prussiae, Masoviae, Podlachiae, Culmensis, Elbingensis, Pomeraniae, Samogitiae, Livoniae etc. dominus et haeres).
[izmainīt šo sadaļu] Dzīves gājums un svarīgākie notikumi
Sigismunds II Augusts bija Lietuvas dižkunga un Polijas karaļa Jagaiļa mazmazdēls. Par karali viņš kļuva pēc sava tēva Sigismunda I nāves.
Viņa valdīšanas laikā 1561. gadā parakstīja Viļņas ūniju, saskaņā ar kuru Livonijas konfederācija nonāca Sigismunda II Augusta pakļautībā, bet Gothards Ketlers saņēma valdījuma daļu Livonijas - Kurzemi un Zemgali, kuru pārvaldīja kā Polijas karaļa vasalis.
1569. gadā tika noslēgta Ļubļinas ūnija un Polijas karaliste ar Lietuvas lielkņazisti kļuva vienota valsts.
Sigismunds II Augusts bija trīsreiz precējies, tomēr viņam nebija bērnu, tādēļ pēc karaļa nāves izbeidzās Jagellonu dinastija, Polijas kronis kļuva vakants un karaliste kļuva par federālu monarhiju, kurā karalis tiek ievēlēts.
[izmainīt šo sadaļu] Ārējās saites
| Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas | ||||
|---|---|---|---|---|
| Jagaiļa dzimtas valdnieks |
||||
| Priekštecis: Sigismunds I |
Polijas karalis 1548—1572 |
Pēctecis: Anrī III |
||
| Priekštecis: Sigismunds I |
Lietuvas dižkunigaitis 1548—1572 |
Pēctecis: Anrī III |
||