Avāri

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Šis raksts ir par tautu Dagestānā, Krievijā. Par seno Eiropas klejotāju tautu skatīt rakstu Avāri (senie).
Avāri
аварал
Avarian Daghestan Mussayassul.jpg
Avāru sieviete svētku tērpā
(1939. gada glezna)
Visi iedzīvotāji
>1 mlj.
Reģioni ar visvairāk iedzīvotājiem
Karogs: Krievija Krievija 912 090
Karogs: Turcija Turcija 53 000
Karogs: Azerbaidžāna Azerbaidžāna 49 800
Karogs: Gruzija Gruzija 11 996
Valodas
avāru valoda
krievu valoda
turku valoda
Reliģijas
sunnītu islāms
Etnogrāfiskās grupas
andocezu tautas

Avāri (pašnosaukums: аварал, магIарулал) ir viena no Ziemeļkaukāza tautām, lielākais no Dagestānas etnosiem. Apdzīvo kalnaino Dagestānas dienvidrietumu daļu. Neliela avāru daļa dzīvo pierobežas apgabalos Gruzijā (ap 12 000) un Azerbaidžānā (ap 50 000), kā arī ievērojama daļa diasporā Turcijā, kur to skaits tiek lēsts no 50 000 līdz 200 000. PSRS laikā avāriem pieskaitīja tiem līdzās dzīvojošās andocezu tautas. Runā avāru valodā, oficiālajā saziņā plaši izmanto krievu valodu. Ticīgie musulmaņi sunnīti.[1]

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vieni no avāru senčiem bija antīkajā lakmetā mūsdienu Dagestānas teritorijā dzīvojušie silvi un andaki, uz ko norāda vairāki toponīmi un avāru dzimtu nosaukumi. 4. gadsimtā caur Ziemeļkaukāzu Eiropā iebruka protomongoļu tauta, ko mūsdienās arī dēvē par avāriem. Daļa no tiem apmetās Kaukāzā un bija vieni no kristiešu Sarīras valsts (6.—11. gadsimts) pamatlicējiem, vienu no kuras vēlākajiem valdniekiem saukuši par Avāru (Auhar).

1404. gadā dominikāņu diplomāta un ceļotāja Johanna de Galonifontibusa (Johannes de Galonifontibus) rakstos pirmoreiz dokumentāli minēta Kalnu Dagestānas tauta avāri. Velākajos gadsimtos gan uz ziemeļiem, gan dienvidiem no Lielā Kaukāza grēdas zināmas vairākas avāru valstis: Avāru haniste, Džaras republika, Andalala, Gidatla u.c. 16.—18. gadsimtā avāru valsts ievērojami paplašinājās, iekļaujot arī bagvalu, čamalu un tindu zemes. 1803. gadā daļa Avāru hanistes iekļāvās Krievijas Impērijā. Drīz pēc tam, 1820.—1830. gados sākās pret Krievijas administrāciju vērstas sacelšanās, ko vadīja avāru militārais un garīgais līderis Šamils. Pēc sacelšanās apspiešanas 1864. gadā Avāru haniste tika likvidēta.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Ģeogrāfijas vārdnīca Pasaules zemes un tautas, Galvenā enciklopēdiju redakcija, Izdevniecība «Zvaigzne», Rīga, 1978, 74. lpp

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]