C vitamīns

L-askorbīnskābes struktūrformula

C vitamīns ir ūdenī šķīstošs vitamīns. Tas ir viens no askorbīnskābes optiskajiem izomēriem (L-askorbīnskābe), bet bieži C vitamīnu sauc vienkārši par askorbīnskābi. Gandrīz visi zīdītājdzīvnieki L-askorbīnskābi spēj sintezēt aknās no glikozes un tiem šī viela nav vitamīns. C vitamīns neveidojas cilvēku un augstāko pērtiķu organismos, kā arī stirnām un jūrascūciņām.

Atrašanās dabā

Mežrožu paaugļi — bagātīgs C vitamīna avots

No Latvijā audzētiem augļiem un dārzeņiem visvairāk C vitamīna satur upenes (līdz 177 mg uz 100 g jeb 177 mg%). Daudz tā ir arī paprikā, pētersīļu lapās, mārrutkos, svaigos Briseles kāpostos. Pretēji pastāvošajām uzskatam, citronos C vitamīna ir relatīvi mazāk (51 mg uz 100 g). Kartupeļi satur līdz 20 mg% C vitamīna, turklāt uzglabājot un termiski apstrādājot tā saturs samazinās. Tomēr, ņemot vērā patēriņa daudzumu, kartupeļi, tāpat kā skābēti kāposti un citi dārzeņi un augļi, ir svarīgs C vitamīna avots uzturā. Ļoti daudz C vitamīna satur kaltēti mežrožu (Rosa majalis u.c.) paaugļi — 4,8 līdz 14,4%.

Īpašības

Fizikālās īpašības

Tīrs C vitamīns ir cieta viela ar blīvumu 1,694 g/cm³, kas kūst 190—192 °C temperatūrā un kūstot sadalās. Vielas formula ir C₆H₈O₆ un tās molekulmasa ir 176,12 g/mol. C vitamīns ir stabils skābā vidē, bet sadalās neitrālā un sārmainā vidē, kā arī temperatūras, gaismas un gaisa skābekļa iedarbībā.

Bioloģiskās īpašības

Pudelīte ar L-askorbīnskābi

C vitamīns organismā nepieciešams dažādos oksidēšanās-reducēšanās procesos, hormonu un kolagēna sintēzei, žultsskābju veidošanās procesos no holesterīna. C vitamīns piedalās arī dzelzs vielmaiņā. Organismā tas visvairāk uzsūcas tievajās zarnās. C vitamīna rezerves organismā neveidojas un tā pārpalikumi tiek ātri izvadīti caur nierēm. Cilvēkam dienā minimāli nepieciešams vismaz 10 mg C vitamīna, bet ieteicamā deva ir ap 100 mg (grūtniecēm, sportistiem, smaga darba strādniekiem — līdz 150 mg). Nav objektīvu datu par C vitamīna labvēlīgu ietekmi stipri lielās dozās (piemēram, tās nesamazina iekaisuma procesus). Pārmērīga C vitamīna lietošana var paaugstināt asinsspiedienu, novest pie nierakmeņu veidošanās un bojāt aizkuņģa dziedzeri, kaut arī izteikta hipervitaminoze nav novērota. Lietojot lielos daudzumos, organisms pierod pie C vitamīna, sāk to pastiprināti izdalīt un, atgriežoties pie normālas C vitamīna uzņemšanas, var rasties C hipovitaminoze.

C avitaminoze

C vitamīna trūkumu organismā sauc par skorbutu jeb cingu. Šī slimība izpaužas kā saistaudu bojājumi kolagēna biosintēzes traucējumu dēļ. Ja trūkst C vitamīna, asinsvadi kļūst trausli, tādēļ rodas iekšēji asinsizplūdumi, smaganu asiņošana, asinsizplūdumi ādā. Zobi sāk kustēties un var izkrist. Rodas arī muskuļu atrofija un sirdsdarbības traucējumi. C avitaminoze mūsdienās sastopama reti, bet hipovitaminoze (nepietiekams vitamīna daudzums) biežāk novērojama Eiropas ziemeļdaļā.