Baltās tējas vākšanas laikā īpaša uzmanība tiek pievērsta tējas lapu selekcijai. Parasti baltajai tējai tiek lasītas tikai pirmās ražas pašas jaunākās, vēl līdz galam neatvērušās tējas lapiņas, ko piesedz daļēji atvēries tējas pumpurs. Elitārajām baltajām tējām tiek noplūktas tikai pašas augšējās lapiņas (pumpurs), vai pumpurs un nākamā lapiņa. Baltā tēja sagatavošanas procesā tiek pakļauta minimālai apstrādei, kas sastāv tikai no diviem posmiem — tās tiek kaltētas maigos saules staros, un pēc tam vēlreiz žāvētas, tādējādi iegūstot minimālu fermentācijas pakāpi. Tējas lapas pēc apstrādes gandrīz nemaina krāsu, paliekot zaļas vai pelēkzaļas, to apakšejā daļā jābūt redzamiem maziem, baltiem tējas matiņiem. Lai gan baltās tējas sagatavošana varētu šķist vienkāršs un ātrs process, tomēr tas ir viens no sarežgītākajiem, jo jaunās tējas lapiņas prasa īpašu uzmanību un rūpību, un ir diezgan izvēlīgas pret apstrādes procesu, kas tiek veikts tikai un vienīgi ar rokām; mehanizēta baltās tējas sagatavošana un apstrāde nav iespējama, jo tikai cilvēks ir spējīgs sniegt šai tējai tādu uzmanību, kāda ir nepieciešama tās apstrādei. Pastāv dažādas baltās tējas šķirnes: Baltā peonija, Sudraba adatas, Zaļais sniegs un citas. Baltā tēja tiek ražota Fudzijanas, Aņhui un Guangxi provincēs Ķīnā. Baltās tējas uzlējumam piemīt maigi dzeltena vai maigi zaļa nokrāsa, viegls ziedu aromāts un izteikti maiga garša. Tā ir izplatīta tikai Ķīnā un tiek uzskatīta ar vienu no augstāk vērtētākajiem un arī dārgākajiem tējas veidiem. Pārējās pasaules daļās lielākoties ir pierasts pie citiem tējas veidiem, kaut gan nelielos apjomos baltā tēja tiek ievākta arī Indijā un Āfrikā; tomēr nekas nespēj līdzināties Ķīnas gadu tūkstošus koptajām un attīstītajām tradīcijām. Tā kā baltā tēja tās cenas un kvalitātes dēļ nav pieejama parastiem cilvēki, Ķīnā pastāv pat skumji-ironisks teiciens: “Viņš dzer balto tēju” - kas nozīmē grūtu laiku iestāšanos, kad par “balto tēju” tiek saukts vienkārši vārīts ūdens. Baltā tēja ir bagāta ar vitamīniem, aminoskābēm un pektīniem, kas palīdz organismam atjaunoties. Tā kā tējā ir augsta ēterisko eļļu koncentrācija, tai nevajadzētu ievilkties ilgāk par 5 minūtēm, pagatavošanāi jāizmanto tikai mīksts, ne pārāk karsts ūdens (50-70 grādi), pārāk karsta ūdens lietošana tēju “sadedzinās”, iznīcinot maigos aromātus un garšu.
