Binoklis

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Prizmatiskā binokļa uzbūve

Binoklis (latīņu: bini - pa divi + oculus - acs) ir optisks instruments, ko veido divi tālskati (katrai acij savs) un kas paredzēts attālinātu priekšmetu novērošanai ar abām acīm vienlaicīgi. Tālskati savienoti kopā tā, lai tos varētu fokusēt vienlaicīgi.

Tāpat kā tālskatiem, mēdz būt divas binokļu pamatkonstrukcijas - Galileja binoklis, kas sastāv no diviem Galileja tālskatiem (pēc šī principa būvēti vienkārši teātra binokļi) un prizmatiskais binoklis, kas sastāv no diviem Keplera tālskatiem. Lai binoklis būtu īsāks, tajā iebūvē speciālas prizmas (Porro prizmas), kas gaismas ceļu caur ierīci padara zigzagveidīgu.

Binokļa galvenie parametri ir palielinājums un objektīva lēcas diametrs, ko parasti norāda uz ierīces korpusa kā divu skaitļu reizinājumu. Piemēram, binoklis 10x40 ir ar desmitkārtīgu palielinājumu (ļauj apskatīt priekšmetus tā, it kā tie atrastos 10 reizes tuvāk) un objektīva ārējās lēcas diametru 40 mm. Jo lielāks ir objektīva diametrs, jo lielāka ir binokļa gaismasspēja un tas dod spilgtāku un detalizētāku attēlu.

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]