Birete, saukta arī par bereti (itāļu: Biretta), ir tradicionāla katoļu latīņu rita garīdznieka galvassega. Tā ir apaļa un mīksta no iekšpuses, cieta četrstūrainas formas no ārpuses auduma cepure bez apmales un naga, no kuras stūriem cepurkuras augšējā daļā ir piešūti četri vai trīs pusapļa formas cieti auduma elementi, kas veido krusta formu cepures centrā. Birete var būt ar pušķi vai bez tās augšējās daļas vidū. Birete parādījās 15. — 16. gadsimtā.[1]
Sākotnēji birete kalpoja kā galvassega, kas aizsargāja galvu no aukstuma ziemas laikā. Mūsdienās priesteri bireti uzliek parasti apbedīšanas gadījumu, kā arī citu dievkalpojumu laikā. Kardināliem pāvests svinīgi uzliek kardināla bireti to izsludināšanas laikā.
Biretes krāsa parāda garīdznieka pakāpi Baznīcas hierarhijā.
- ↑ "Katoļu Dzīve", 1998. Nr.1., 12.lpp.
