Burāšana 1980. gada vasaras olimpiskajās spēlēs
| Burāšana 1980. gada vasaras olimpiskajās spēlēs | |
 | |
| Norises vieta |  Tallina, Igaunija |
|---|---|
| Norises laiks | 19. jūlijs — 29. jūlijs |
| Dalībnieki | 154 (153 vīrieši un 1 sieviete) (83 jahtas) no 23 valstīm |
| «1976 Minhene | 1984 Losandželosa» |
Burāšana bija viens no 21 oficiālā olimpiskā sporta veida 1980. gada vasaras olimpiskajās spēlēs. 1980. gada vasaras olimpiskās spēles tika rīkotas Padomju Savienības galvaspilsētā Maskavā, taču burāšanas sacensības notika Tallinā, Piritas ostas rajonā (Igaunijas PSR). Burāšanas sacensības norisinājās no 1980. gada 19. jūlija līdz 29. jūlijam. Sacensību laikā tika sadalīti seši medaļu komplekti sešās klasēs.
1980. gada Burāšanas sacensībās startēja 154 sportisti (visi vīrieši) no 23 pārstāvošajām valstīm. Vislielākais sportistu skaits — 13 sportisti — bija no Austrumvācijas. Visveiksmīgā dalība bija mājiniekiem Padomju Savienība, kas burāšanas sacensībās izcīnīja 3 olimpiskās medaļas (1 zelta, 1 sudraba un 1 bronzas medaļu), savukārt Brazīlija bija vienīgā valsts, kura šajās sacensībās izcīnīja divas zelta medaļas.
Norises vieta[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
.png)
Saskaņā ar Starptautiskās Olimpiskās komitejas statūtiem Olimpiskajās spēlēs visām sporta disciplīnām ir jānotiek vai no spēļu rīkotājpilsētā, vai arī pēc iespējas tuvākajā pilsētā, ko izvēlējusies Starptautiskā Olimpiskā komiteja. Tā kā Maskavā nebija piemērotas vietas, Tallinā Piritas ostas rajonā tika izbūvēts Olimpiskais jahtu centrs priekš šīm olimpiskajām spēlēm.
Dalība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Pārskata statistika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
| Kontinenti | Valstis | Klases | Jatas | Vīrieši | Sievietes |
|---|---|---|---|---|---|
| 3 | 23 | 6 | 83 | 153 | 1 |
Pārstāvošās valstis[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Iekavās norādīts dalībnieku skaits no konkrētās valsts.
Austrija (5)
Austrumvācija (13)
Brazīlija (12)
Bulgārija (5)
Čehoslovākija (2)
Dānija (10)
Dienvidslāvija (3)
Grieķija (4)
Gvatemala (1)- Itālija (6)
- Īrija (2)
Kipra (2)
Kuba (3)- Nīderlande (12)
Padomju Savienība (12)
Polija (12)
Rumānija (5)
Somija (7)- Spānija (7)
- Šveice (9)
Ungārija (7)
Zimbabve (3)
Zviedrija (10)
.svg){kind=small}
.svg){kind=small}
.svg){kind=small}
Dalībnieku uzskaitījums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Alehandro Abaskals ( Spānija)
- Gorans Andersons ( Zviedrija)
- Jans Andersons ( Zviedrija)
- Adriāns Arendts ( Rumānija)
- Gert Bakers ( Nīderlande)
- Stīvens Bakers ( Nīderlande)
- Andrejs Balašovs ( Padomju Savienība)
- Valdemārs Bandolovskis ( Dānija)
- Jans Bartosiks ( Polija)
- Dīters Belovs ( Austrumvācija)
- Hosē Benavidess ( Spānija)
- Lārss Bengtssons ( Zviedrija)
- Stefans Bengtsons ( Zviedrija)
- Bodēns Binkhorsts ( Nīderlande)
- Klaudio Bīkarks ( Brazīlija)
- Larss Sigurds Bjorkstroms ( Brazīlija)
- Jākobs Bojsens-Mollers ( Dānija)
- Jorgens Bojsens-Mollers ( Dānija)
- Jerns Borovskis ( Austrumvācija)
- Ivans Brandejs ( Čehoslovākija)
- Vāclavs Brandejs ( Čehoslovākija)
- Goverts Brasers ( Nīderlande)
- Gastau Bruns ( Brazīlija)
- Vinsents Bruns ( Brazīlija)
- Aleksandrs Budņikovs ( Padomju Savienība)
- Boriss Budņikovs ( Padomju Savienība)
- Tass Bunturis ( Grieķija)
- Mihajs Butukaru ( Rumānija)
- Andrejs Čilimans ( Rumānija)
- Demetris Demetriu ( Kipra)
- Gustavo Doreste ( Spānija)
- Pīters Due ( Dānija)
- Hosē Luiss Doreste ( Spānija)
- Žans Lūks Dreiers ( Šveice)
- Olafs Engelhardts ( Austrumvācija)
- Peters Ersbergers ( Brazīlija)
- Minskis Fabriss ( Dienvidslāvija)
- Karls Fersts ( Austrija)
- Lariss Filaktu ( Kipra)
- Zalajs Gabors ( Rumānija)
- Alberto Gallardo ( Kuba)
- Ivors Ganāls ( Šveice)
- Anastasis Gavrilis ( Grieķija)
- Roberto Gazē ( Itālija)
- Džordžo Gorla ( Itālija)
- Antonio Gorostegi ( Spānija)
- Henks van Gente ( Nīderlande)
- Dimitrs Georgjevs ( Bulgārija)
- Vinsents de la Gvardija ( Kuba)
- Fundāks Ģerģi ( Rumānija)
- Holovics Ģerģi ( Rumānija)
- Iliass Hacipavlis ( Grieķija)
- Ēriks Hansens ( Dānija)
- Volfgangs Hāse ( Austrumvācija)
- Angels Himeness ( Kuba)
- Lase Hjortness ( Dānija)
- Pouls Ričards Hejs-Jensens ( Dānija)
- Jans Vilems van den Hondels ( Nīderlande)
- Tomašs Holcs ( Polija)
- Vladimirs Ignatenko ( Padomju Savienība)
- Rujāks Ištvāns ( Rumānija)
- Andržejs Ivinskis ( Polija)
- Bernds Jākels ( Austrumvācija)
- Mitko Kabakovs ( Bulgārija)
- Zolans Kalebičs ( Dienvidslāvija)
- Kents Karlsons ( Zviedrija)
- Mirča Karps ( Rumānija)
- Manfrēds Kaufmans ( Brazīlija)
- Fransuā Kistlers ( Šveice)
- Pērs Kjergārds ( Dānija)
- Bernds Klenke ( Austrumvācija)
- Reinaldu Konrāds ( Brazīlija)
- Žans Fransuā Korminbefs ( Šveice)
- Zdzislavs Kotla ( Polija)
- Dik Kosters ( Nīderlande)
- Krazimirs Krastevs ( Bulgārija)
- Bogdans Krāmers ( Polija)
- Jenss Kristensens ( Dānija)
- Jarognīvs Krūgers ( Polija)
- Hermans Kupfners ( Austrija)
- Bertils Lārsons ( Zviedrija)
- Hokans Lindstrēms ( Zviedrija)
- Juko Lindgrēns ( Somija)
- Katalīna Lučiāna ( Rumānija)
- Vladimirs Ļeontjevs ( Padomju Savienība)
- Huans Maegli ( Gvatemala)
- Zbigņevs Maļickis ( Polija)
- Danko Mandičs ( Dienvidslāvija)
- Valentīns Maņkins ( Padomju Savienība)
- Gērans Marstrēms ( Zviedrija)
- Heincs Maurers ( Šveice)
- Volfgangs Meihofers ( Austrija)
- Aleksandrs Muzičenko ( Padomju Savienība)
- Peka Narko ( Somija)
- Silvio Neči ( Itālija)
- Marks Nēlemans ( Nīderlande)
- Migels Nigers ( Spānija)
- Mortens Nīlsens ( Dānija)
- Džeremijs O'Konors ( Zimbabve)
- Robins O'Konors ( Zimbabve)
- Cviatko Penčevs ( Bulgārija)
- Eduardu Penidu ( Brazīlija)
- Alfio Peraboni ( Itālija)
- Roberts Perrē ( Šveice)
- Nikolajs Poļakovs ( Padomju Savienība)
- Hūberts Porkerts ( Austrija)
- Viktors Potapovs ( Padomju Savienība)
- Ludviks Račinskis ( Polija)
- Jorgens Ragnarsons ( Zviedrija)
- Aristidis Rapanakis ( Grieķija)
- Hūberts Raudašls ( Austrija)
- Esko Rehardts ( Somija)
- Volfs Eberhards Rihters ( Austrumvācija)
- Alfredo Rigau ( Spānija)
- Marko Savelli ( Itālija)
- Juha Sīra ( Somija)
- Rišards Skarbinskis ( Polija)
- Tomašs Stockis ( Polija)
- Markoss Suaress ( Brazīlija)
- Peters Sundelins ( Zviedrija)
- Eduardu de Suza ( Brazīlija)
- Robertu Luiss de Suza ( Brazīlija)
- Egberts Svensons ( Austrumvācija)
- Jergs Šramme ( Austrumvācija)
- Detre Šabolcs ( Rumānija)
- Johans Šūmans ( Austrumvācija)
- Uve Šteingross ( Austrumvācija)
- Georg Talbergs ( Somija)
- Matiass Talbergs ( Somija)
- Peters Talbergs ( Somija)
- Holovics Tamašs ( Rumānija)
- Ernesto Trevess ( Itālija)
- Žans Filips Uljē ( Šveice)
- Vilems van Valts Meijers ( Nīderlande)
- Kobuss Vandenbergs ( Nīderlande)
- Nikolajs Vasiļevs ( Bulgārija)
- Aleksandre Velters ( Brazīlija)
- Volfgangs Vencels ( Austrumvācija)
- Deivids Vilkinss ( Īrija)
- Džeimss Vilkinsons ( Īrija)
- Pīters Vilsons ( Zimbabve)
- Žans Klods Vitjē ( Šveice)
- Ēriks Vollebregts ( Nīderlande)
- Sjoerds Vollebregts ( Nīderlande)
- Leons Vrobels ( Polija)
- Jerži Vujeckis ( Polija)
- Mihaels Zahrīss ( Austrumvācija)
- Aleksandrs Zibins ( Padomju Savienība)
- Valērijs Zubanovs ( Padomju Savienība)
- Detre Zolts ( Rumānija)
- Rožē Klods Žinards ( Šveice)
- Sergejs Ždanovs ( Padomju Savienība)
1980. gada spēļu boikots[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
1980. gada vasaras olimpisko spēļu boikots ietekmēja burāšanas sacensības, jo vairāki augsta līmeņa sportisti nepiedalījās, piemēram, Solling klasē nestartēja pasaules čempioni, kanādieši Bils Ebots Juniors, Bils Ebots Seniors un Lerijs Ebots. Vairākās valstīs tika organizēti alternatīvi burāšanas pasākumi, piemēram, Flying Dutchman pasākums Luksemburgā.
Klases[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
| Klase | Tips | Burātāju skaits | Trapece | Grotbura | Genua | Spinakers | |
|---|---|---|---|---|---|---|---|
 |
Finn | Sacīkšu jahta | 1 | 0 | + | — | — |
 |
470 | Sacīkšu jahta | 2 | 1 | + | + | + |
 |
Flying Dutchman | Sacīkšu jahta | 2 | 1 | + | + | + |
 |
Tornado | Katamarāns | 2 | 1 | + | + | — |
| Star | Ķīļjahta | 2 | 0 | + | + | — | |
 |
Soling | Ķīļjahta | 3 | 0 | + | + | + |
| 1980. gada vasaras olimpisko spēļu burāšanas klašu dizains | ||
|---|---|---|
|
Medaļas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Medaļu tabula[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
| Vieta | Valsts | Zelts | Sudrabs | Bronza | Kopā |
|---|---|---|---|---|---|
| 1. |  Brazīlija |
2 | — | — | 2 |
| 2. |  Padomju Savienība |
1 | 1 | 1 | 3 |
| 3. |  Dānija |
1 | 1 | — | 2 |
| 4. |  Somija |
1 | — | 1 | 2 |
| 5. | Spānija |
1 | — | — | 1 |
| 6. |  Austrija |
— | 2 | — | 2 |
| 7./8. |  Austrumvācija |
— | 1 | — | 1 |
| Īrija |
— | 1 | — | 1 | |
| 9. — 12. |  Grieķija |
— | — | 1 | 1 |
| Itāija |
— | — | 1 | 1 | |
 Ungārija |
— | — | 1 | 1 | |
 Zviedrija |
— | — | 1 | 1 | |
| Kopā (12 valstis) | 6 | 6 | 6 | 18 | |
Olimpiskās regates pastmarkas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
-
Star -
Soling -
470 -
Finn -
Flying Dutchman -
Тornado
Talismans[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Pirmo reizi olimpisko spēļu vēsturē atsevišķam sporta veidam bija savs talismans. 1980. gada vasaras olimpiskajās spēlēs burāšanas sacensībās par talismanu tika izvēlēts ronis — Vigri.
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- I. T. Novikov (redaktors). Games of the XXII Olympiad,Volume I: Organization (PDF). Moscow : OCOG-80, 1981. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 15. augustā. Skatīts: 2011. gada 16. augusts.
- I. T. Novikov (redaktors). Games of the XXII Olympiad,Volume II: Facilities. Moscow : OCOG-80, 1981. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 28. oktobrī. Skatīts: 2011. gada 16. augusts.
- I. T. Novikov (redaktors). Games of the XXII Olympiad,Volume III: Results. Moscow : OCOG-80, 1981. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 16. jūlijā. Skatīts: 2011. gada 16. augusts.
- Kubatko, Justin. «Sailing at the 1980 Moscow Summer Games: Sailing». Olympics at Sports-Reference.com. Sports Reference LLC. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 17. aprīlī. Skatīts: 2011. gada 16. augusts.
- Hugh Drake & Paul Henderson. Canada's Olympic Sailing Legacy, Paris 1924 – Beijing 2008. Toronto : CYA, 2009.
| |||||||||||||||||
_pictogram.svg){kind=small}
_pictogram.svg){kind=small}
_pictogram.svg){kind=small}
_pictogram.svg){kind=small}
| ||||||||||||||
