Tallina

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Tallina
Tallinn
Tallinn
—  valsts galvaspilsēta  —
Tallinas vecpilsēta
Tallinas vecpilsēta
Flag of Tallina
Karogs
Tallina
Ģerbonis
Tallina
Red pog.png
Tallina
Koordinātas: 59°26′14″N 24°44′43″E / 59.43722°N 24.74528°E / 59.43722; 24.74528Koordinātas: 59°26′14″N 24°44′43″E / 59.43722°N 24.74528°E / 59.43722; 24.74528
Valsts Karogs: Igaunija Igaunija
Apriņķis Harju
Pirmoreiz minēta 1154. gadā
Citi
nosaukumi
vikingu: Lindanise (līdz 13.gs.)
krievu: Колывань; Ревель
latviešu: Rēvele
vācu: Reval
Iedalījums
Administrācija
 - Mērs Edgars Savisārs
Platība
 - Kopējā 159,2 km²
Iedzīvotāji (01.11.2013.)
 - kopā 429 574
 - blīvums 2 698,3/km²
Laika josla EET (UTC+2)
 - Vasaras laiks (DST) EEST (UTC+3)
Mājaslapa: www.tallinn.ee
UNESCO Pasaules mantojuma objekts
Tallinas vēsturiskais centrs
UNESCO Pasaules mantojuma saraksts
Tips Kultūra
Kritērijs ii, iv
Atsauce 822bis
UNESCO reģions Eiropa un Ziemeļamerika
Iekļaušanas vēsture
Iekļaušana 1997 (21. sesija)

Tallina (igauņu: Tallinn; agrāk — Rēvele) ir Igaunijas galvaspilsēta, lielākā pilsēta valstī un galvenā ostas pilsēta. Tā atrodas pašos Igaunijas ziemeļos, Somu līča krastā, 80 km uz dienvidiem no Helsinkiem. Igaunijas lielākais darījumu un rūpniecības centrs. Tallinas vēsturiskais centrs ir iekļauts UNESCO pasaules kultūras mantojuma sarakstā. Tallina ir Harju apriņķa galvaspilsēta.

Pilsētā ir lieliski saglabājusies vecpilsēta ar viduslaiku aizsardzības mūri.

Visticamākā nosaukuma izcelsmes versija ir tāda, ka Tallinas nosaukums cēlies no taani linna — dāņu pilsēta. Līdz 1917.gadam Tallinas nosaukums bija Rēvele pēc apkārtējā novada nosaukuma.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1154. gadā Tallina tika iezīmēta arābu kartogrāfa Muhameda al Idrisi (Muhammad al-Idrisi) pasaules kartē. Krievu hronikās pilsētas nosaukums bija Kolivaņa (Колывань), bet skandināvu - Lindanise (zviedru: Lindanäs).

Arī Indriķa hronikas autors Tallinas apzīmēšanai lietoja vārdu Lindanise, aprakstot 1219. gada dāņu karaļa Valdemāra II karagājienu uz Rēveles zemi. Pēc leģendas kaujā par pilsētu dāņu karalim no debesīm nokrita karogs ar krusta zīmi, pateicoties tam dāņi uzvarēja kaujā. Šādi radās pašreizējais Dānijas karogs (Dannebrog).

1227. gadā pilsētu ieņēma Zobenbrāļu ordenis, bet pēc Saules kaujas un apvienošanās ar Vācu ordeni, to nelabprāt atdeva dāņu karalim. No 1238. līdz 1346. gadam Tallina līdz ar Ziemeļigauniju bija Dānijas sastāvā. 1285. gadā tā kļuva par Hanzas savienības locekli. 1347. gadā Dānija pārdeva Ziemeļigauniju Livonijas ordenim.

Livonijas kara laikā to nespēja ieņemt Krievijas cara Jāņa Briesmīgā karaspēks un no 1561. līdz 1710. gadam Tallina bija Zviedrijas sastāvā.

Ziemeļu kara laikā Tallina kapitulēja krievu karaspēkam un tika iekļauta Krievijas impērijā. Tallina bija Igaunijas guberņas centrs.

1918. gada 24. februārī Tallinā tika publicēta Neatkarības deklarācija un Tallina kļuva par neatkarīgās Igaunijas galvaspilsētu.

2. pasaules kara laikā Tallina līdz ar visu Igauniju nokļuva padomju (1940-41), pēc tam nacistu (1941-44), pēc tam atkal padomju okupācijā. Kara beigu posmā Tallinu bombardēja padomju aviācija, izraisot postījumus un upurus. Tomēr vecpilsētā lielākā daļa ēku, jo īpaši Doma kalnā (Toompea) ir saglabājušās. Kā runā ļaudis, tad par to jāpateicas Aleksandra Ņevska katedrālei, jo, tieši baidīdamies to iznīcināt, krievu kareivji Doma kalnu nebombardēja.

No 1940. līdz 1990. gadam Tallina bija Igaunijas PSR galvaspilsēta.

1980.gadā Tallinā notika Maskavas Vasaras Olimpisko spēļu burāšanas sacensības.

No 1991. gada Tallina atkal ir neatkarīgās Igaunijas galvaspilsēta.

1997. gadā tā tika iekļauta UNESCO pasaules arhitektūras mantojuma sarakstā.

2010. gadā Tallinā notika Eiropas čempionāts daiļslidošanā.

Administratīvais iedalījums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pilsētas daļa Apkaimes Teritorija Iedzīvotāji (2009)
Hābersti Astangu, Hābersti, Kakumē, Mēkila, Mustjē, Eismē, Pikalīva, Rocca al Mare, Tiskre, Veike-Eismē, Veskimetsa, Vismeistri 18,62 40 643
Centrs Aegna, Juhkentali, Kadriorgs, Kasisaba, Keldrimē, Kicekila , Kompasi , Luite , Mākri, Meigu, Raua , Osta, Sibulakila , Sidalinna, Tatari, Tenismē , Torupili, Ilemistes ezers, Ūsmāilma, Vecpilsēta, Vēreni 30,6 km2 48 657
Kristīne Jerve, Lillekila, Tondi 9,4 km2 29 248
Lasnamē Katleri, Kurepellu, Kuristiku, Lāgna, Lopealse, Mustakivi, Pae, Paevelja, Prīsle, Seli, Sikupilli, Sejamē, Tondiraba, Ilemiste, Ūslinna, Veo 30 km2 113 229
Mustamē Kadaka, Mustamē, Sēse, Sīli 8,1 km2 64 197
Nemme Hīu, Kivimē, Lāgri, Līva, Meniku, Nemme, Pēskila, Rahumē, Raudalu, Vana-Mustamē 28km2 38 372
Pirita Iru, Klostrimeca, Kose, Laiakila, Lepiku, Marjamē, Mehe, Merivelja, Pirita 18,7km2
Ziemeļtallina Kalamaja, Karjamā, Kelmikila, Kopli, Merimeca, Paljassāre, Pelgulinna, Pelguranna, Sici

Transports[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sabiedriskais transports Tallinā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tallinas sabiedriskā transporta sistēma sevī ietver 62 autobusu maršrutus, 4 tramvaja maršrutus un 8 trolejbusu maršrutus. Samaksa par braucienu tiek veikta iegādājoties biļeti. Ir divu veidu biļetes - papīra un elektroniskās. Papīra biļetes var iegādāties preses kioskos vai pie transporta līdzekļa vadītāja (vienam braucienam, ar uzcenojumu). Elektroniskās biļetes var reģistēt ar Igaunijas identifikācijas karti. Tās var iegādāties preses kioskos, pa telefonu vai internetā. Sākot ar 2013. gada janvāri iedzīvotājiem, kas savu dzīvesvietu deklarējuši Tallinā sabiedriskais transports būs bez maksas.

Aviosatiksme[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lenarta Meri Tallinas starptaustiskā lidosta atrodas aptuveni 4 km uz dienvidaustrumiem no pilsētas centra, Ilemistes ezera krastā. Lidostā tiek nodrošināti gan vietējie, gan starptaustiskie pasažieru un kravu aviopārvadājumi. Līdz lidostai var nokļūt izmantojot 2. autobusa maršrutu. Tuvākā dzelzceļa stacija — Ilemiste — atrodas 1,5 km attālumā no lidostas.

Jūras prāmju satiksme[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tallinas pasažieru ostā darbojas vairākas starptautiskas rēderejas — Viking Line, Linda Line Express, Tallink un Eckerö Line —, nodrošinot jūras pasažieru satiksmi ar šādām Baltijas jūras reģiona pilsētām:

Dzelzceļš[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tallinas centrālā dzelzceļa stacija atrodas Tallinas centrālajā daļā, ziemeļrietumos no vecpilsētas un ir sasniedzama gan ejot kājām, gan ar sabiedrisko transportu. Tallinas centrālajā stacijā pasažieru dzelzceļa pārvadājuma pakalpojumus sniedz 3 dzelzceļa operatori, nodrošinot piepilsētas, vietējo un starptautisko pasažieru dzelzceļa satiksmi.

Piepilsētas satiksme[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Piepilsētas pasažieru dzelzceļa pārvadājumus no Tallinas nodrošina Igaunijas valsts dzelzceļa uzņēmums Elektriraudtee. Elektrisko vilcienu satiksme tiek nodrošināta divos pamatvirzienos:

Austrumu virzienā:

Rietumu virzienā:

Vietējā satiksme[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Igaunijas valsts dzelzceļa uzņēmums Edelaraudtee nodrošina vietējos pasažieru dīzeļvilcienu pārvadājumus no Tallinas trijos pamatvirzienos:

Dienvidu virzienā:

Austrumu virzienā:

Dienvidaustrumu virzienā:

Starptautiskā satiksme[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Privātais dzelzceļa uzņēmums Go Rail nodrošina starptautiskos pasažieru dzelzceļa pārvadājumus no Tallinas uz Maskavu un Sanktpēterburgu.

Iedzīvotāji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tallinas vecpilsēta un augstceltnes

Iedzīvotāju skaita dinamika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Gads Iedz. skaits
1372 3250
1772 6954
1816 12 000
1834 15 300
1851 24 000
1881 45 900
1897 58 800
1925 119 800
1959 283 071
1989 487 974
1996 427 500
2000 400 378
2001 399 685
2002 398 434
2003 377 890
2004 392 306
2005 401 694
2006 399 108
2007 400 911
2008 401 372
2009 404 005
2010 406 703

Iedzīvotāju sastāvs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Iedzīvotāju nacionālais sastāvs Tallinā 2009. gadā.
Tautība Procenti
Igauņi 52,2 %
Krievi 38,6 %
Ukraiņi 3,8 %
Baltkrievi 2,1 %
Somi 0,6 %
Citi 2,7 %

Cilvēki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tallinā dzimuši:

Tallinas klimats[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tallinas meteoroloģiskie dati.
Temperatūra (°C)
Mēnesis Jan Feb Mar Apr Mai Jūn Jūl Aug Sep Okt Nov Dec Gadā
Absolūtais maksimums (°C) 9.2 10.2 15.9 27.2 29.7 31.2 32.3 31.2 28.5 21.8 13.4 10.7 32.3
Augstākā vidējā temperatūra (°C) -2.9 -3 0.8 7.3 14 18.8 20.8 19.9 14.9 9 3.3 -0.2 8.6
Zemākā vidējā temperatūra (°C) -8.2 -8.0 -5.6 -0.2 4.9 9.9 12.5 12 8 3.7 -0.9 -4.9 1.9
Absolūtais minimums (°C) -31.4 -31.0 -26.2 -17.2 -4.3 0.0 4.4 1.7 -4.7 -10.5 -21.3 -32.2 -32.2
Nokrišņu daudzums (mm)
Vidējais nokrišņu daudzums (mm) 45 29 29 36 37 53 79 84 82 70 68 55 667

Sadraudzības pilsētas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tallinai ir sadraudzības attiecības ar šādām pilsētām:

Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Annapolisa, ASV Valsts karogs: Polija Bialistoka, Polija Valsts karogs: Apvienotā Karaliste Dartforda, Lielbritānija Valsts karogs: Polija Gdaņska, Polija Valsts karogs: Polija Gdiņa, Polija
Valsts karogs: Beļģija Gente, Beļģija Valsts karogs: Zviedrija Gēteborga, Zviedrija Valsts karogs: Nīderlande Groningena, Nīderlande Valsts karogs: Vācija Ķīle, Vācija Valsts karogs: Somija Kotka, Somija
Valsts karogs: Polija Lomža, Polija Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Losgatosa, ASV Valsts karogs: Zviedrija Malme, Zviedrija Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Portlenda, ASV Valsts karogs: Latvija Rīga, Latvija[1]
Valsts karogs: Krievija Maskava, Krievija Valsts karogs: Krievija Sanktpēterburga, Krievija Valsts karogs: Vācija Šverīna, Vācija Valsts karogs: Itālija Venēcija, Itālija Valsts karogs: Lietuva Viļņa, Lietuva

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Piezīmes un atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]