Maskava

Vikipēdijas raksts

Москва

Koordinātes	55°45′8″ Z 37°37′56″ A (G)
Iedzīvotāji (2005)	10 381 222
Rakstos	1147.g
Citi nosaukumi	Moscow (angļu) Moskau (vācu)
Federācijas subjekts (субъект Федерации)	fedederālas nozīmes pilsēta
federālais apgabals (федеральный округ)	Centrālais federālais apgabals
Mājaslapa	www.mos.ru

Maskava (krievu - Москва́, Moskva) ir Krievijas galvaspilsēta. Tā atrodas valsts rietumos pie Maskavas upes, aizņem 1097,12 kvadrātkilometrus, un ir lielākā pilsēta Eiropā ar 10,3 miljoniem iedzīvotāju (kopējais iedzīvotāju skaits, ieskaitot legālos un nelegālos migrantus utt., varētu sasniegt pat 13,5 milj.).

Galvenais Krievijas politiskais, ekonomiskais, kultūras un pareizticības centrs. Maskavas Kremlis ir Krievijas prezidenta un Krievijas valdības, bet Sv.Danila klosteris - Maskavas patriarha rezidence.

[izmainīt šo sadaļu] Īsa vēsture

Maskava XIII.gs beigās izvirzījās kā Maskavas kņazistes centrs. Ap 1326.gadu no Vladimiras uz Maskavu pārceļas Krievijas patriarhs, un Maskava kļūst par Krievijas garīgo un politisko centru. 1480. gadā Maskavas lielkņazs Ivans III atbrīvojas no mongoļu-tatāru pakļautības.

No 1610. līdz 1612.gadam t.s. Lielo juku laikā Maskavu okupē Polijas-Lietuvas karaspēks.

1712. gadā Krievijas cars Pēteris I pārceļ Krievijas galvaspilsētu uz jaundibināto Sanktpēterburgu.

No 1708. gada Maskava ir guberņas centrs.

1812. gadā pilsētu okupē Napoleona karaspēks.

1918. gada 5. martā Ļeņins pārvieto Krievijas galvaspilsētu uz Maskavu.

Kopš 1918. gada Maskava ir Krievijas PSFR galvaspilsēta, bet no 1922. gada 30. decembra - PSRS galvaspilsēta.

2.pasaules kara laikā Maskavas pievārtē no 1941. gada 2. oktobra līdz 1942. gada 7. janvārim risinājās Kauja par Maskavu, kas bija pirmā lielā vērmahta neveiksme Austrumu frontē.

1980. gadā Maskavā notiek Olimpiskās spēles.

1991. gadā Maskavā notiek Augusta puča izšķirošie notikumi. Pēc PSRS sabrukuma Maskava kļūst par Krievijas Federācijas galvaspilsētu.

Maskavā norisinājās 1993. gada Konstitucionālās krīzes galvenie notikumi.

[izmainīt šo sadaļu] Cilvēki

Maskavā dzimuši:

• Aleksandrs Aļehins - šahists
• Andrejs Belijs - dzejnieks
• Boriss Berezovskis - biznesmenis
• Nikolajs Buharins - politiķis
• Marina Cvetajeva - dzejniece
• Valērijs Harlamovs - sportists
• Mihails Hodorkovskis - biznesmenis
• Deniss Davidovs - karavīrs
• Fjodors Dostojevskis (Фёдор Михайлович Достоевский) - rakstnieks (Noziegums un sods, Преступление и Наказание, 1866)
• Vjačeslavs Fetisovs - sportists
• Ivans Fjodorovs - grāmatnieks
• Vitālijs Ginzburgs - zinātnieks
• Aleksandrs Hercens - domātājs
• Igors Ivanovs - politiķis
• Aleksandrs Jakovļevs - konstruktors
• Aleksejs Jermolovs - karavadonis
• Nikolajs Judeničs - ģenerālis
• Ļevs Kameņevs - politiķis
• Vasilijs Kandinskis - mākslinieks
• Sofija Kovaļevska (Софья Васильевна Ковалевская) - matemātiķe
• Pjotrs Kropotkins - domātājs
• Anna Kurņikova - sportiste
• Mihails Ļermontovs- dzejnieks
• Bulats Okudžava - dziesminieks
• Boriss Pasternaks (Борис Леонидович Пастернак) - rakstnieks (Doktors Živago, Доктор Живаго, 1958/1987)
• Viktors Peļevins (Виктор Олегович Пелевин) - rakstnieks (Čapajevs un Pustota, Чапаев и Пусто́та, 1996)
• Oļegs Popovs - klauns
• Alla Pugačova - dziedātāja
• Aleksandrs Puškins - dzejnieks
• Andrejs Saharovs - zinātnieks
• Aleksandrs Skrjabins - mūziķis
• Konstantīns Staņislavskis - režisors
• Aleksandrs Suvorovs - karavadonis
• Vladimirs Toporovs (Владимир Николаевич Топоров) - filologs, valodniecības, literatūrzinātnes, mitoloģijas speciālists
• Nikolajs Vavilovs - zinātnieks
• Vladimirs Visockis - dziesminieks