Maskava

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Maskava
Москва
Flag of Maskava
Karogs
Maskava
Ģerbonis
Maskava
Red pog.png
Maskava
Koordinātas: 55°45′N 37°37′E / 55.750°N 37.617°E / 55.750; 37.617Koordinātas: 55°45′N 37°37′E / 55.750°N 37.617°E / 55.750; 37.617
Valsts Karogs: Krievija Krievija
Federālais apgabals Centrālais federālais apgabals
Platība
 - Kopējā 2 510 km²
Iedzīvotāji (2010. gadā)
 - kopā 11 503 501
 - blīvums 4 583,1/km²
Laika josla MSK (UTC+4)
Mājaslapa: www.mos.ru

Maskava (krievu: Москва, izrunā: [mɐ'skva]) ir Krievijas galvaspilsēta, kas atrodas Krievijas rietumu daļā, aptuveni 640 km uz dienvidaustrumiem no Krievijas otras lielākās pilsētas Sanktpēterburgas. Caur pilsētu tek Maskavas upe. Maskavas platība ir 1081 km², un pēc iedzīvotāju skaita ir lielākā pilsēta Eiropā. Maskavā dzīvo 10,56 miljoni iedzīvotāji.[1] Maskava ir viena no divām Krievijas federālajām pilsētām. Otra Krievijas federālā pilsēta ir Sanktpēterburga. Maskava tiek saukta par "Krievijas sirdi", bet Sanktpēterburga - par "logu uz Eiropu".

Kopš 1147. gada, kad Maskava pirmo reizi ir pieminēta hronikās, šai pilsētai ir bijusi ļoti nozīmīga loma Krievijas vēsturē. 13. gadsimta beigās Maskava kļuva par Maskavijas galvaspilsētu; kopš tiem laikiem Maskavas iedzīvotāji ir zināmi kā maskavieši. Līdz 1991. gadam Maskava bija Padomju Savienības galvaspilsēta.

Mūsdienās Maskava nav tikai Krievijas politiskais centrs, bet arī valsts rūpniecības, kultūras, zinātnes un izglītības centrs. Vairāk nekā 600 gadus Maskava ir bijusi Krievu pareizticīgās baznīcas garīgais centrs. Maskavas Kremlis ir Krievijas prezidenta un Krievijas valdības, bet Svētā Danila klosteris - Maskavas patriarha rezidence. 2009. gada martā Maskava tika atzīta par pasaulē trešo dārgāko pilsētu.[2] Pirms tam Maskava trīs gadus pēc kārtas tika atzīta par visdārgāko pilsētu pasaulē. Maskavā ir četras starptautiskas lidostas, deviņas dzelzceļa stacijas un kopš 1935. gada arī metro.

Etimoloģija[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Maskavas nosaukums ir cēlies no Maskavas upes nosaukuma. Senkrievu valodā pilsēta tika saukta par град Москов, kas nozīmē "Maskavas upes pilsēta".

Savukārt upes nosaukuma izcelsme ir neskaidra, lai gan pastāv vairākas teorijas par to, kā ir radies Maskavas upes nosaukums. Viena no teorijām apgalvo, ka nosaukums ir cēlies no sensomu valodas, kas nozīmē "tumšs", "duļķains". Pirmās norādes par to, ka šī apdzīvotā vieta ir saukta par Maskavu, datētas ar 1147. gadu, kad Rostovas un Suzdaļas princis Jurijs Dolgorukijs aicināja Novgorodas princi ciemos uz Maskavu.[3] Visticamākā[nepieciešama atsauce] versija par upes un pilsētas nosaukuma Maskava izcelsmi ir saistāma ar baltu valodu. Ir zināms, ka plašus Rietumsibīrijas līdzenuma apgabalus kādreiz apdzīvoja baltu ciltis, par ko liecina baltu toponīmi. Arī vārdu Maskava veido divi baltu saknes vārdi, (latgaļu) "mozs" un "kova" vai latviešu valodā "mazās kaujas" vieta.

Vēsture[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pirmās ziņas par Maskavu ir datētas ar 1147. gadu, kad Jurijs Dolgorukijs aicināja pie sevis Novgorodas princi. 1156. gadā Dolgorukijs pavēlēja ap Maskavu uzbūvēt koka sienu, kas vēlāk tika vairākas reizes pārbūvēta un bija pamats Maskavas Kremlim.[4] 1237. un 1238. gadā Maskavu iekaroja mongoļi, kuri nodedzināja pilsētu un nogalināja daudzus tās iedzīvotājus. Pēc tam Maskava tika uzcelta vēlreiz un 13. gadsimta beigās tā kļuva par Maskavijas centru. 1327. gadā Maskava kļuva par neatkarīgās Maskavijas galvaspilsētu. Šajā laikā no Vladimiras uz Maskavu pārcēlās Krievijas patriarhs, un Maskava kļūva par Krievijas garīgo un politisko centru. 1480. gadā Maskavas lielkņazs Ivans III pilnībā atbrīvojās no mongoļu-tatāru pakļautības.


No 1610. līdz 1612. gadam tā saukto Lielo juku laikā Maskavu okupēja Polijas-Lietuvas karaspēks.

1712. gadā Krievijas cars Pēteris I pārcēla Krievijas galvaspilsētu uz jaundibināto Sanktpēterburgu.

No 1708. gada Maskava bija guberņas centrs.

1812. gadā pilsētu okupēja Napoleona karaspēks.

1918. gada 5. martā Ļeņins pārvietoja Krievijas galvaspilsētu uz Maskavu.

Kopš 1918. gada Maskava bija Krievijas PSFR galvaspilsēta, bet no 1922. gada 30. decembra - PSRS galvaspilsēta.

2.pasaules kara laikā Maskavas pievārtē no 1941. gada 2. oktobra līdz 1942. gada 7. janvārim risinājās kauja par Maskavu, kas bija pirmā lielā Vērmahta neveiksme Austrumu frontē.

1991. gadā Maskavā notika Augusta puča izšķirošie notikumi. Pēc PSRS sabrukuma Maskava kļuva par Krievijas Federācijas galvaspilsētu.

Maskavā norisinājās 1993. gada Konstitucionālās krīzes galvenie notikumi.

Ģeogrāfija[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Maskavas upe.

Maskava atrodas Krievijas rietumos, aptuveni 640 km uz dienvidaustrumiem no Krievijas otras lielākās pilsētas Sanktpēterburgas un 480 km uz austrumiem no Krievijas-Baltkrievijas robežas. Caur pilsētu plūst Maskavas upe, kur ietek Okā, savukārt tā ietek Volgā. Maskava atrodas vidēji 156 m virs jūras līmeņa.

Maskavas upe šķerso Maskavu no ziemeļrietumiem uz dienvidaustrumiem, veidojot meandrus. Pilsētas robežās upes platums ir 120-200 metri. 1937. gadā tika pabeigta Maskavas kanāla būvniecība. Šis kanāls savienoja Maskavas upi ar Ivaņkovas ūdenskrātuvi, cauru kuru tek Volga.

Pilsētas robeža ar dažiem izņēmumiem tika apstiprināta 1962. gadā. Šī robeža ir 109 km garš ārējais apvedceļš (MKAD, МКАД). Pilsētas kopējā platība ir 1081 km². Aptuveni vienu trešdaļu no platības aizņem zaļā zona. Tajā ir iekļauti aptuveni 100 parki un aptuveni 500 dīķi.

Pilsēta un tās apkārtne, Maskavas apgabals, ir visaugstāk attīstītā un visapdzīvotākā Krievijas daļa.

Klimats[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mēnesis Jan Feb Mar Apr Mai Jūn Jūl Aug Sep Okt Nov Dec Gadā
Rekordaugsta temperatūra (°C) 124 124 42 213 214 33.9 35.6 34.8 124 23.7 12.5 9.2 35.6
Vidējā augstākā temperatūra (°C) -6.3 -4.2 1.5 10.4 18.4 21.7 23.1 21.5 15.4 8.2 1.1 -3.5 8.9
Vidējā zemākā temperatūra (°C) -12.3 -11.1 -5.6 1.7 7.6 11.5 13.5 12.0 7.1 2.1 -3.3 -8.6 1.2
Rekordzema temperatūra (°C) -42.2 -38.2 -32.4 -21.0 -7.5 -2.3 1.3 -1.2 -8.5 -16.1 -32.8 -38.8 -42.2
Vidējais nokrišņu daudzums (mm) 42 36 34 44 51 75 94 77 65 59 58 56 691

Administratīvais iedalījums[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Maskava ir viena no divām Krievijas federālajām pilsētām (otra ir Sanktpēterburga). Administratīvi Maskava tiek sadalīta 10 apgabalos, kuri sīkāk tiek sadalīti rajonos. Šie apgabali ir šādi:

Maskavas administratīvie apgabali.
Nr. Administratīvais apgabals Iedzīvotāji (2006-01-01)
1 Centrālais administratīvais apgabals 692 543
2 Ziemeļu administratīvais apgabals 1 104 186
3 Ziemeļaustrumu administratīvais apgabals 1 236 205
4 Austrumu administratīvais apgabals 1 381 716
5 Dienvidaustrumu administratīvais apgabals 1 139 559
6 Dienvidu administratīvais apgabals 1 581 064
7 Dienvidrietumu administratīvais apgabals 1 209 408
8 Rietumu administratīvais apgabals 1 073 829
9 Ziemeļrietumu administratīvais apgabals 790 801
10 Zeļenograda 215 764

Demogrāfija[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc 2002. gadā veiktās tautas skaitīšanas datiem Maskavā etniskie krievi ir 84,83% no visiem iedzīvotājiem. Lielākās minoritātes ir ukraiņi (2,44%), tatāri (1,60%), armēņi (1,20%), azerbaidžāņi (0,92%), ebreji (0,76%), baltkrievi (0,57%) un gruzīni (0,52%).

Sports[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

1980. gadā Maskavā norisinājās Vasaras Olimpiskās spēles.

Maskavā bāzēti trīs hokeja klubi, kuri spēlē Kontinentālajā hokeja līgā. Tie ir Maskavas "Dinamo", Maskavas "CSKA" un Maskavas "Spartak".

Cilvēki[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Maskavā dzimuši:

Sadraudzības pilsētas[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces un piezīmes[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. (krieviski) Росстат. Предварительная оценка численности постоянного населения субъектов Российской Федерации (.xls). Федеральная служба государственной статистики. Atjaunināts: 2010-03-03.
  2. (angliski) Worldwide Cost of Living survey 2009 – City ranking. Mercer. Atjaunināts: 2010-03-03.
  3. (angliski) Comins-Richmond. The History of Moscow. Occidental College. Atjaunināts: 2010-03-03.
  4. (angliski) Russia Engages the World: The Building of the Kremlin, 1156–1516. The New York Public Library. Atjaunināts: 2010-03-03.

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]