Džordžs Elerijs Heils

Vikipēdijas lapa
Džordžs Elerijs Heils
George Ellery Hale
Džordžs Elerijs Heils
Personīgā informācija
Dzimis 1868. gada 29. jūnijā
Čikāga, Ilinoisa, Karogs: Amerikas Savienotās Valstis ASV
Miris 1938. gada 21. februārī (69 gadi)
Pasadīna, Kalifornija, Karogs: Amerikas Savienotās Valstis ASV
Pilsonība Karogs: Amerikas Savienotās Valstis ASV
Zinātniskā darbība
Zinātne astronomija
Darba vietas Masačūsetsas Tehnoloģiju institūts, Berlīnes Humboltu universitāte
Alma mater Čikāgas Universitāte, Vilsona kalna observatorija
Sasniegumi, atklājumi spektroheliogrāfs
Apbalvojumi Kopleja medaļa (1932)

Džordžs Elerijs Heils (angļu: George Ellery Hale; dzimis 1868. gada 29. jūnijā, miris 1938. gada 21. februārī) bija amerikāņu Saules astronoms un zinātnes darbinieks.

Studējis Masačūsetsas Tehnoloģiju institūtā un Berlīnes Humboltu universitātē. 1908. gadā, izmantojot Zēmana efektu, atklāja, ka Saules plankumi ir magnētizēti, kas bija pirmais magnētisma novērojums ārpus Zemes. 1924. gadā izgudroja spektrohelioskopu, ar kura palīdzību atklāja virpuļviesuļus uz Saules.

Kā zinātnes organizators bija viens no Jerkas observatorijas, Vilsona kalna observatorijas un Palomaras observatorijas dibinātājiem. Viens no redzamākajiem Kalifornijas Tehnoloģiju institūta organizētājiem.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]