Kalifornija

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Kalifornija
California
—  Štats  —
Flag of Kalifornija
Karogs
Official seal of Kalifornija
Zīmogs
Neformālais nosaukums: The Golden State
Moto: Eureka[1]
Kalifornijas atrašanās vieta ASV
Kalifornijas atrašanās vieta ASV
Administratīvais centrs Sakramento
Lielākā pilsēta Losandželosa
Oficiālā valoda Angļu
Valsts Karogs: Amerikas Savienotās Valstis ASV
Iestāšanās ASV 1850. gada 9. septembris (31.)
Administrācija
 - Gubernators Džerijs Brauns (D)
 - Ģenerālgubernators Gevins Ņūsons (D)[2]
Platība 
 - Kopējā 423 970 km²
Augstākais punkts 4 418 m
Zemākais punkts -86 m
Iedzīvotāji
 - Kopā 37 253 956
 - Blīvums 87,9/km²
 - Rasu sastāvs baltie — 60,9%
melnie — 6,1%
Āzijas ieceļotāji — 12,4%
 - Reliģijas protestanti — 44%
katoļi — 32%
nereliģiozi — 14%
Mājaslapa: ca.gov

Kalifornija (angļu: California) ir viens no Amerikas Savienoto Valstu štatiem, kurš atrodas ASV Rietumu Piekrastē. Štata iesauka ir "Zelta štats"[3], tas ir visapdzīvotākais štats visā ASV,[4] Kalifornija ir trešais lielākas štats pēc platības pēc Aļaskas un Teksasas. Kalifornijas piecas lielākās pilsētas ir Losandželosa, Sandjego, Sanhosē, Sanfrancisko un Frenzo. Kalifornijas administratīvais centrs ir Sakramento. Kalifornija robežojas ar Arizonas, Nevadas un Oregonas štatiem, Meksiku un Kluso okeānu.

Kalifornija stiepjas no Klusā okeāna piekrastes līdz Sierra Nevada kalniem austrumos. Kalifornijas centrs ir nosprausts Centrālajā alejā, kas ir nozīmīgs lauksaimniecības rajons. Kalifornijai pieder gan augstākais (Vitni kalns) un zemākais (Nāves ieleja) punkts visā ASV. Pēc Floridas Kalifornija ierindojas otrajā vietā garākās jūras piekrastes ziņā, kas ir aptuveni 1352 kilometrus gara. Zemestrīces Kalifornijā ir ne reta parādība tā kā tā atrodas uz seismiski aktīvas plātes, gada laikā tiek fiksētas aptuveni 37 zemestrīces.

Vārds "Kalifornija" reiz apzīmēja lielu Ziemeļamerikas daļu, kuru izveidoja Spānija, kas ietvēra daudz no mūsdienu Dienvidaustrumu Amerikas. Šo teritoriju kolonizēja Spānijas impērija, kā daļu no Jaunās Spānijas. 1821. gadā tā kļuva par daļu no Meksikas sekojot panākumiem cīņā par neatkarību. Drīz pēc Meksikāņu—Amerikāņu kara 1846. gadā, neliela daļa Amerikas iedzīvotāju Sonomā pasludināja neatkarīgu Kalifornijas republiku. Lai gan tās eksistence nebija ilga tās karogs kļuva par mūsdienu Kalifornijas karoga pirmsgājēju.

Kalifornijas zelta drudža sākums 1848. gadā noveda pie dramatiskām sociālajām un demogrāfiskajām pārmaiņām, kad no Amerikas Savienotajām Valstīm pieplūda liels imigrantu skaits un arī notika liels ekonomikas uzplaukums. Galvenie 20. gadsimta uzdevumi bija pataisīt Losandželosu par Amerikas izklaides industrijas centru un par lielu tūrisma vietu. 20. gadsimta beigās bija vērojams straujš tehnoloģiju un informācijas sektora uzplaukums. Ja Kalifornija būtu atsevišķa valsts tā būtu astotā lielākā valsts ekonomikas jomā[5] un 35. lielākā pēc iedzīvotāju skaita.

Etimoloģija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vārds Kalifornija oriģināli atsaucās uz visu reģionu, kas šobrīd ir Amerikas Savienoto Valstu štats, Kalifornija, plus visa vai daļa no Nevadas, Jūtas, Arizonas un Vaiomingas.

Vārds Kalifornija, visvairāk ticams ir radies no iedomu paradīzes, kuru apdzīvoja melnās Amazones un valdīja Princese Kalafija. Stāts par Kalafiju ir apkopots 1510. gada darbā The Exploits of Esplandian (Las sergas de Esplandián), kuru sarakstīja spāņu piedzīvojumu rakstnieks Garsi Rodrigezs de Montalvo. Pēc Montalvo rakstītā Princeses Kalafijas valstība bija tāla zeme, kuru apdzīvoja grifini un citi savādi radījumi, un bagāta ar zeltu.

Vārds "Kalifornija" ir 5. vecākais eiropiešu vietas nosaukums ASV.

Ģeogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kalifornija krustojas ar Kluso Okeānu rietumos, Oregonu ziemeļos, Nevadu un Arizonu austrumos, un Meksiku dienvidos. Ar platību 414,000 km2, Kalifornija ir trešais lielākais štats Amerikas Savienotajās Valstīs pēc Aļaskas un Teksasas[6]. Ja Kalifornija būtu valsts tā būtu 59. lielākā valsts pasaulē.

Štata vidū atrodas Kalifornijas Centrālā ieleja. Centrālā ieleja ir pati nozīmīgākā Kalifornijas lauksaimniecības vieta un te tiek audzētas aptuveni viena trešdaļa no visa ēdiena.[7][8]

Kalifornijas topogrāfiskā karte

Sakramento-Sanjoanas upes delta ir nozīmīga ūdens piegādes vieta visam štatam. Ūdens tiek sūknēts pa milzīgu kanālu tīklu tieši no deltas, kas ir gandrīz tik pat garš kā viss štats. Šis ūdens dod dzeramo ūdeni gandrīz 23 miljoniem iedzīvotāju, gandrīz divas trešdaļas no visiem štata iedzīvotājiem un nodrošina ūdeni zemniekiem.

Aptuveni 45 procenti no visas zemes klāj meži. Kalifornija satur visvairāk mežu no visiem štatiem izņemot Aļasku. Daudzi no kokiem ir pasaulē vecākie. Viens no kokiem ir pat 4,700 gadus vecs[9].

Dienvidos ir liels sāļais ezers, Saltona jūra. Dienvidu-centrālais tuksnesis tiek saukts par Mojave; uz ziemeļaustrumiem no Mojaves atrodas Mirušo ieleja, kur ir zemākais un karstākais punkts Ziemeļamerikā. Attālums starp zemāko punktu un augstāko ir 322 kilometri. Kopumā pārsvarā visa dienvidaustrumu daļa ir neauglīga, tuksnešaina, vasarā ar ļoti augstām temperatūrām. Dienvidaustrumu robeža ar Arizonu ir izveidojusi Kolorado upe, no kuras dienvidu daļa iegūst pusi no sava dzeramā ūdens.

Gar Kalifornijas piekrasti ir dažas nozīmīgas metropoles, kur ietilpst Losandželosa, San Francisko un Sandjego.

Tā kā Kalifornija atrodas Uguns aplī, Kalifornija ir mērķis cunami, plūdiem, sausumam, vējiem, meža ugunsgrēkiem, zemes nogruvumiem uz stāvām nogāzēm un ir arī daži vulkāni. Tā pieredz daudz zemestrīču.

Klimats[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kalifornijas klimats svārstās no mērenās klimata joslas līdz arktiskajai klimata joslai.

Lielākajā daļā štata ir mērenā klimata josla, ar vēsām, lietainām ziemām un sausām vasarām. Vasarā parasti pie piekrastes veidojas migla. Tālāk iekšienē ir aukstākas ziemas un karstākas vasaras.

Ziemeļu daļā gadā vidēji nolīst vairāk nekā dienvidu daļā. Kalifornijas klimatu iespaido arī tās kalni; dažas lietainākās vietas štatā ir rietumu pusē no kalnu nogāzēm. Ziemeļrietumu Kalifornijā ir mērenā klimata josla. Uz kalniem, piemēram, Sierra Nevada ir sniegs, kuri atrodas vairāk uz dienvidiem.

Kalifornijas kalnu austrumu pusē ir izveidojusies lietus ēna, kas veido augošus tuksnešus. Augstākos tuksnešos parasti ir karstas vasaras un aukstas ziemas, kamēr zemākos tuksnešos ir karstas vasaras un ne pārāk aukstas ziemas. Nāves ieleja, tuksnesi zem jūras līmeņa, tiek uzskatīts par karstāko vietu Ziemeļamerikā; augstākā temperatūra tika fiksēta 1913. gada 10. jūlijā, tie bija 57 °C.

Ekoloģija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kalifornija ir viena no visbagātākajām un daudzveidīgākajām Zemes daļām, kas sevī ietver arī dažas no visapdraudētākajām ekoloģiskajām kopienām.

Kalifornijā daudzas endēmas sugas ietver relikviju sugas, kuras ir izmirušas citur, kā piemēram, Catalina Ironwood (Lyonothamnus floribundus). Dažas citas sugas laika gaitā ir pielāgojušas, kā arī daudzām sugām ir kopīgi priekšgājēji, kas ļauj tām izdzīvot, piemēram, Kalifornijas ceriņš. Daudzas no sugām kļūst apdraudētas dēļ urbanizācijas, mežu izciršanas, noganīšanas un eksotisku sugu ieviešanas, kas traucē viņu dabīgajai videi.

Flora un fauna[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kalifornija savā faunā ietver daudz zīmīgu lietu: lielākos kokus, garākos kokus un vecākos kokus. Kalifornijas galvenie augi ir daudzgadīgie augi. Pēc kontakta ar Eiropu šīs sugas vairumā nomainīja invazīvās sugas un vasarās Kalifornijas kalni kļūst zelta-brūnā krāsā.

Tāpēc, ka Kalifornijai ir vismainīgākais klimats un teritorija, štatam ir sešas dzīvības zonas, kuras ir – zemā Sonora (tuksnesis), augstā Sonora (pakalnes), mainīgā(piekrastes zonas) un Kanādiešu, Hudsonu un Arktiskā Zona, kuras ir štata augstākajās vietās.

Augu dzīvība sausākajās vietās zemajā Sonorā svārstās no dažādu veidu kaktusiem, papardēm. Džošuā koks ir atrodams Mojave tuksnesī. Ielejas ozols ir sastopams Centrālajā ielejā. Augšējā Sonoras zona sevī ietver mazos krūmus, panīkušus kokus un zālaugus.

Pārmaiņas zonas ietver vairumā Kalifornijas mežus ar sarkankokiem un „lielajiem kokiem”, kopā ar visilgāk dzīvojošajām lietām uz zemes (daži saka, ka jau dzīvo 4,000 gadus). Zīlīte, aromātiskie mūžzaļie koki, cukur priede, mūžzaļie krūmi, kļavas. Savvaļas puķes ir dažāda veida mariposas tulpes, tulpes, tīģera un leoparda lilijas.

Kanādiešu zonas lielais augstums ļauj dzīvot daudziem augiem, piemēram, sarkanajai eglei. Tieši zem koku līnijas Hudsona zonā aug priedes, lapsastes un sudraba priedes. Aptuveni 3,200 metru augstumā sākas Arktiskā zona, kurā aug vairums savvaļas puķu, ieskaitot Sierra prīmula, dzeltenie ozoliņi, Alpu gundega un Alpu zvaigzne.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pirms eiropiešu ierašanās Kalifornijas mūsdienu teritoriju apdzīvoja dažādu tautību indiāņu grupas. Pirmais eiropietis, kurš 1542. gadā izpētīja Kalifornijas piekrasti, bija spānis Huans Rodrigess Kabriljo (Juan Rodríguez Cabrillo). 1579. gadā piekrasti apceļoja anglis Frensiss Dreiks (Francis Drake). 1602. gadā Sebastians Biskaino (Sebastián Vizcaíno) Kalifornijas piekrasti iezīmēja kartē un tā kļuva par spāņu Jaunspānijas vicekaralistes (Virreinato de Nueva España) daļu.

Spāņu misionāri mūsdienu štata piekrastē ierīkoja apmēram divdesmit misijas un pilsētiņas, kuras kļuva pazīstamas kā Augškalifornija (Alta California). Pirmo misiju 1769. gadā ierīkoja mūsdienu Sandjego. Pēc Meksikas neatkarības kara (1810 - 1821), Kalifornija iekļāvās Meksikas sastāvā. Sākot no 19. gadsimta 20. gadiem, teritorijā sāka ierasties pārceļotāji no austrumiem, bet piekrastē savus atbalsta punktus ierīkoja Krievija (galvenais krievu atbalsta punkts šeit bija mūsdienu Fortrosa (Fort Ross)).

1846. gadā, sākoties Meksikas — ASV karam, Kalifornijā 14. jūnijā nodibinājās Kalifornijas republika, tomēr 9. jūlijā ASV komodors Džons Slouts (John D. Sloat) iebruka Sanfrancisko līcī un proklamēja Kalifornijas piederību ASV. Kara gaitā Dienvidkalifornijā notika karadarbība. Pamatojoties uz Gvadelupes Igalgo līgumu (Treaty of Guadalupe Hidalgo), kas izbeidza karu, Augškalifornija nokļuva ASV sastāvā, bet Kalifornijas dienviddaļa (mūsdienu Baha Kalifornijas štats) palika Meksikas sastāvā.

Tiek lēsts, ka 1848. gada sākumā Kalifornijā dzīvoja apmēram 15 000 cilvēku, neieskaitot pamatiedzīvotājus, tomēr šajā pašā gadā teritorijā tika atklāts zelts, un sākās Kalifornijas zelta drudzis, kurš neskaitāmas reizes palielināja iedzīvotāju skaitu. Iedzīvotāju pieaugums novērojams līdz pat mūsdienām, kad Kalifornija ir ASV štats ar vislielāko iedzīvotāju skaitu un pasaules moderno tehnoloģiju un izklaides industrijas galvenais centrs.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Government Code Section 420-429.8. State of California Legislative Council. Atjaunināts: December 24, 2009.
  2. Coté, John (December 31, 2010). "Lt. Gov.-elect Gavin Newsom to be sworn in by Jan. 10". SFGate.com (Hearst Newspapers). Atjaunināts: January 3, 2010.
  3. Anita Bormane. Zelta neprāta vējš pār Kaliforniju
 (latviski). Latvijas Avīze. Atjaunināts: 2013. gada 11. februārī.
  4. Table 1. Annual Estimates of the Population for the United States, Regions, States, and Puerto Rico: April 1, 2000 to July 1, 2009 (CSV). U.S. Census Bureau (December 22, 2009). Atjaunināts: December 24, 2009.
  5. "Calif. retains economy that would be 8th largest", "Businessweek", 2010. gada 2. decembris
  6. 2000 Census of Population and Housing (PDF). US Census Bureau (April 2004). Atjaunināts: December 25, 2009.
  7. Alice Friedemann. Lessons for California and the U.S. from movie "How Cuba survived Peak Oil". Culture Change. Atjaunināts: June 30, 2007.
  8. California's Water Woes Threaten the Entire Country's Food Supply. alternet.org (2009-06-09). Atjaunināts: 2010-10-05.
  9. Laaksonen-Craig, Susanna un Goldman, George un McKillop, William (2003) (PDF). Forestry, Forest Products, and Forest Products Consumption in California. Davis, California: University of California – Division of Agriculture and Natural Resources. 1. lpp. ISBN 978-1-60107-248-1.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]